Uzkārušās ne tikai laboratorijas, bet arī vecāki

Sveiki, mīļie skolēnu vecāki!

Rakstu vien tāpēc, lai apvaicātos, vai jūsu nervi vēl nav pilnībā sairuši? Tas, kas valda manā galvā, ir pilnīgs izmisums, stress, reizēm arī asaras, vēlme izkliegt sāpi un bezcerība. Cik vēl ilgi tā būs?

Izturējuši rudens semestri skolā sekmīgi, tagad esam nonākuši elles līmenī. Jau kopš rudens katru reizi, kad vēru vaļā skolā veiktā testa rezultātu, man bija aukstas kājas, nosvīdušas plaukstas un pilnīga panika, vai pareizi izlasīšu tur uzrakstīto. Es esmu modusies nakts vidū, vai pārbaudītu, vai nav atsūtīts testa rezultāts, vai bērns drīkst no rīta iet uz skolu. Rudenī pa mīnu lauku izvairījāmies veiksmīgi, bet tagad katras solis ir sprādziens.

Atskatoties uz janvāri, laikam nav pat vienas pilnas nedēļas, kad mans skolēns būtu aizgājis uz skolu. Reizi nedēļā ir laboratorijas tests, divas reizes paštesti mājās. Bet tas nozīmē ne jau tikai to, ka tagad par testu rezultātiem jābaidās tikai trīs reizes nedēļā. Oi, nē, mūsu klasē bērni ir iekrituši arī starp testu dienām.

No e-klases man nu jau tik bieži pienāk audzinātājas vēstules, ka e-pasts tos uztver jau par spamu, tāpēc ievieto spama kastītē. Varētu teikt, ka tas ir pat atvieglojums, jo mazāk stresa, ja ne vien es nepalaistu garām informāciju, ka sākas kārtējā karantīna.

Man šķiet, ka šāda bērnu un arī vecāku raustīšana ir vēl lielāka stulbība nekā pilnīga attālinātā mācīšanās uz kādu laiku. RIEBJAS! Goda vārds, man riebjas šis laiks!

Uz skolu bērni aiziet tikai atskaitīties to, ko kopā ar vecākie iemācījušies karantīnas dienu laikā, jaunas tēmas vairāk buksē nekā tiek ņemtas uz priekšu. Šeit itin labi iederētos kāds trekns lamu vārds, taču es paklusēšu. Vēl šoreiz.

Tomēr klusēt es nespēju par valdības lemto faktiski pagarināt skolēniem karantīnas ilgumu. Es atceros, ka vēl salīdzinoši nesen valdības vīri un sievas lielījās, ka tagad saīsinājuši bērniem karantīnu, nu tikai būs dzīve, bet ko tas faktiski nozīmē? To, ka bērni tā vietā, lai 7.dienā pēc kontakta uztaisītu laboratorijas testu un atgrieztos skolā, nu mājās sēž 10 dienas. Vai te neiederētos kāds lamu vārds? Nē, te iederētos pat vairāki!!!! Un ja kāds tagad teiks, ka es kļūdos, jo kontaktpersonas taču var katru rītu veikt ātros testus, līdz ar to droši turpināt apmeklēt skolu, es pačukstēšu, ka ir viens BET. Skolām taču nav tik daudz testu! Tad nu visi laimīgi pēc katra neveiksmīgā kontakta turpmākās 10 dienas tup mājās. Feini dzīvojam. Piebildīte vien, ka arī testu pēc 7. dienas nu jau vairs teju nav iespējams veikt (tas tikai tad, ja tev dzīvē veicas tikpat ļoti kā tiem, kuri SuperBingo regulāri laimē jaunas automašīnas), jo laboratorijas ir uzkārušās. Ja vien tu neparedzi nedēļu uz priekšu, ka vajadzēs veikt testu, tad pigu tev.