SKOLĒNU klubiņš: Vēl viena loma ikdienas pienākumiem klāt! Neviens neteica,ka būs viegli!

Ja man kāds būtu teicis,ka skolas dzīve ir tik sarežģīta jau pirmajās klasēs, es nekad nebūtu ticējusi! Patiešām! Tagad pagājusi nedaudz vairāk kā nedēļa skolas dzīvē un joprojām neesmu īsti izpratusi,kā labāk organizēt ikdienu. Kā labāk rīkoties. Un galu galā, kur visu pierakstīt, kas jāatceras! Trīs reiz ieelpoju, izelpoju, jo šis skrējiens patiešām nav viegls.

Iztiekot bez izpušķojumiem, turpinot apmeklēt savus kursus divas reizies nedēļā darba dienu vakaros, vedot meitu uz baleta pulciņu, saprotu, ka vakari darba dienās ir domāti tik vien lai sakārtotu skolas somu nākamajai dienai un pārrunātu dienas aktualitātes. Iespējams, kāds mani mierinās un teiks, lai beidzu stresot un uzņemu to visu vieglāk, BET tā kā vienmēr, par laimi vai par nelaimi, esmu bijusi ar teicamnieces sindromu, nu nevaru es tā visu tik viegli palaist pašplūsmā :) Galvenais pamatus neielaist un tad jau ikdiena arī ieies ritmā!

Ak, šī vēl viena loma pašreiz šķiet kā trešā kāja, jo neesmu vēl iejutusies. Neesmu iekustējusies un pašreiz, kamēr Daniela arī vēl tikai iejūtas, īsti nemāku novilkt robežas starp manām un Danielas kompetencēm...

Kopīgais ceļš uz skolu

Tā kā meitas skola atrodas teju pie darba, tad rīti un vakari mums paiet kopā. Es jau smejos, ka tik forša kompānija,kā mums ir tagad, nav bijusi nekad. Parunājam, pārrunājam, pasmejamies. Tā īpašā saikne, kas ikdienas steigā, darbos un pienākumos kaut kur bija zudusi, nu ir atpakaļ ar uzviju! Un es jūtu un redzu,ka arī viņai šis laiks ir svarīgs, tāpēc jo īpaši to novērtēju.

Tu jau liela!

Mana meitiņa acīmredzami pieaug manā acu priekšā. Nemanot pieaug. Lielu lomu spēlē arī sistēma, kas valda skolā, jo tikai pirmajā adaptācijas nedēļā vecāki devās līdzi bērniem uz klasi, pēc tam bērni to dara paši. Paši uz ģērbtuvi, paši uz klasi, atrodot īsto, paši parūpējoties par savām mantām.

Kā jau minēju, arī es esmu atsākusi mācības kursos līdz pat oktobra beigām, tāpēc jādomā arvien jauni radoši veidi, kā organizēt ikdienu. Jūs nespējat iedomāties, kā Danielai spīdēja acis, kad viņa viena pati devās 3 tramvaja pieturas līdz pieturai, kur gaidīja tētis ar mazo brāli! Šķiet, mana sirds vēl nav īsti gatava palaist mazo meitiņu :) Bet zinu, ka šāda "brīvība" dod to īpašo sajūtu un pārliecinātību, ka mamma un tētis uzticas un uzskata viņu par lielu meiteni!

Jau sākušās mācības?!

Manai pirmklasniecei jau aktīvi sākušās mācības (paldies e-klase.lv, kas palīdz visu atcerēties). Un tie, kuri saka, ka pirmajās klasītēs jau vairāk ir tāda rotaļāšanās, gribētu iebilst, ka šāds priekšstats var novest pie fakta, ka bērns ielaiž robus zināšanu bagāžā, kas atsaucas arī tālākajās klasēs. 

Apmeklējot papildus pēc skolas arī pulciņus turpat skolas telpās un ārpus skolas arī baletu, jādomā par mājas darbu izpildi, lai nenāktos secināt, ka bērns diemžēl nav izmācījies. Man šķiet,ka lielisks risinājums ir e-klase.lv, kur vecākiem pavisam viegli var tikt nodota informācija par uzdotajiem mājas darbiem, vērtējumiem (Daniela jau divus vērtējumus saņēmusi). Te noteikti nebūs vietā atruna, ka bērnam taču nekas nebija dienasgrāmatā ierakstīts. Šeit vecāki ir spiesti paši pasekot līdzi,kas ir uzdots, kas tiek klasē darīts un mācīts.

Padalīšos,kāda mums mājās sistēma ar lasīšanu. Lai gan Daniela izmācās jau pagarinātajā grupā, lai nostiprinātu lasīšanu un citus mācību priekšmetus, mājās vēl padarbojamies. Kamēr es piekārtoju māju, salocu veļu, tikmēr Daniela man skaļi lasa balsī tekstu,kas uzdots lasīšanā. Savukārt pēc tam kopīgi pārrunājam uzdotos jautājumus zem teksta. 

Man patīk mācīties, patīk izdomāt arvien jaunus veidus, kā organizēt ikdienu, patīk šis satraukuma pilnais laiks,kad šķiet,ka laika nav nekam. Jā, nepārlasījāties- PATĪK un kā redzu, arī Danielai tas patīk (nez, no kurienes viņai šis priekšstats:))), jo es vienmēr esmu bijusi Mis Aizņemtā, un tagad šķiet- jo vairāk dara,jo vairāk var izdarīt! Turklāt ir taču saules pielietas brīvdienas, kad var atvilkt elpu pēc nedēļas skrējiena un sajust- ka tas tomēr ir forši!

pirmklasnieces mamma Kristīne