Šodien piedāvāju Jums kārtējo Šadurska traktātu par skolu tēmu, kas publicēts www.la.lv ar nosaukumu 

Latvijā skolo viduvējības 

Tāpat kā iepriekš, arī jaunākajā skolēnu starptautiskajā skolēnu sasniegumu mērījumā “PISA” Latvijas skolēnu kompetence matemātikā, dabaszinātnēs un lasītprasmē novērtēta kā viduvēja, turklāt tā ir pat zemāka nekā OECD valstu skolēnu vidējais sniegums.

Mērījums, ko organizē OECD, notiek ik pa trim gadiem. Mērījuma laikā 15 gadus veci skolēni 72 valstīs vai to teritorijās risināja vienādus uzdevumus. Salīdzinot ar Latvijas skolēnu uzrādīto sniegumu 2012. gadā, jāsecina, ka nedaudz uzlabojusies viņu kompetence dabaszinātnēs, bet nedaudz kritusies kompetence matemātikā. Savukārt lasīšanā tā saglabājusies teju tādā pašā līmenī kā pirms trim gadiem.

Mērījums arī atklāj, ka Latvijā joprojām ir pārāk maz skolēnu, kas spēj pildīt augstākās grūtības uzdevumus. Jāatzīst gan, ka maz ir arī to, kuri tiek galā tikai ar pašiem vienkāršākajiem uzdevumiem.

Šadurskis sola nesamierināties

Visvairāk punktus Latvijas skolēniem izdevies iegūt dabaszinību uzdevumos, kaut arī šajā kompetencē mūsu jaunieši par trīs punktiem atpaliek no OECD valstu vidējā līmeņa. Pētījuma vadītājs Latvijā, Latvijas Universitātes profesors Andris Kangro gan uzsver: atšķirība nav liela, tā ir pat statistiskās kļūdas ietvaros. Dati liecina, ka Latvijas skolēniem vislabāk veicies uzdevumos, kas skar dzīvības sistēmas, bet vissliktāk – Zemes un Visuma jautājumos.

Redzams, ka uzdevumi bijuši gana daudzslāņaini, pildāmi vairākos posmos. Piemēram, bija jārēķina, kā dehidratizējas cilvēka organisms, ja viņš skrien karstā laikā. Jāaprēķina bija gan tas, kas notiek, ja skrējējs dzer ūdeni, gan tas, kas notiek, ja nedzer.

Vairāk no OECD vidējā rādītāja Latvijas jaunieši atpaliek matemātikā un vēl vairāk – lasītprasmē. Tiesa, ir gana daudz augsti attīstītu valstu, kur skolēnu kompetences novērtētas vēl zemāk. Piemēram, matemātikā ASV skolēni no mūsējiem krietni atpaliek. Savukārt lasīšanas pētījumā atklājies, ka bagātās Luksemburgas skolēni tekstu analizē daudz sliktāk nekā Latvijas jaunieši. Arī kopumā jāsecina, ka mūsu valsts skolēnu sniegums bieži novērtēts līdzvērtīgi kā citām augsti attīstītām valstīm.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atzīst, ka jaunākā mērījuma dati nav negaidīti. Taču tie apliecinot, ka Latvijas skolās valda stagnācija. “Esam tuvu OECD valstu vidējam līmenim,” teic ministrs. “Vai varam ar to samierināties? Protams, ka ne!”

Šobrīd jau sāktas reformas, taču to rezultāti vēl nav redzami. Kā zināms, pāreja uz kompetencēs balstīto izglītības saturu sāksies tikai pēc diviem gadiem.

Lauku skolas atpaliek arvien vairāk

OECD pētījumā piedalījās skolēni gan no mazām, gan lielām skolām, gan Rīgas un citām lielajām pilsētām, gan arī lauku reģioniem. Kopumā – gandrīz 5000 Latvijas jauniešu. Uzdevumus risināja gan ģimnāziju, gan vidusskolu, profesionālo skolu un pat speciālo skolu skolēni. Dati par pēdējo veikumu gan ar OECD atļauju pētījuma rezultātos nav ietverti.

Jau iepriekš ļoti atšķīrās lauku un lielo pilsētu, jo sevišķi Rīgas, skolēnu sniegums, taču šajā mērījumā plaisa laukiem par sliktu vēl pieaugusi. Lauku skolēnu zināšanas no rīdzinieku zināšanām vidēji atpaliekot pat par veselu mācību gadu. K. Šadurskis vērsa uzmanību uz to, ka Ķīna mērījumā nepiedalās kā valsts, tiek mērīts skolēnu sniegums attīstītākajās valsts daļās. “Ja no Latvijas mērījumā piedalītos tikai Rīga, tā būtu 1. vietā pat virs līderes Singapūras,” apgalvoja ministrs. Tā gan nav taisnība, jo Rīgas skolas sasniedz ap 510 punktiem dabaszinātnēs un matemātikā, bet lasīšanā punktu skaits ir vēl mazāks. Singapūras rādītāji ir augstāki. Vidēji Latvijas lauku skolu sniegums svārstās no 460 līdz 470 punktiem. Pētnieki iesaka, lai uzlabotu izglītības kvalitāti lauku skolās, optimizēt to tīklu.

Lai veicinātu to, ka Latvijā ir vairāk izcilo skolēnu, K. Šadurskis rosināja stiprināt ģimnāzijas. Ar laiku to finansējums vairs nebūšot atkarīgs no skolēnu skaita, bet gan no izglītības kvalitātes.

 Biežāk kavē visu dienu

Absolūta līdere skolēnu kompetencēs ir jau minētā Singapūra, kuras jaunieši izrādījušies labākie gan dabaszinātnēs, gan matemātikā, gan arī lasītprasmē.

Par vienu no Eiropas valstu līderēm jāatzīst mūsu kaimiņvalsts Igaunija, kas dabaszinātņu kompetencē ieņem pat trešo vietu. Arī lasīšanā igauņu skolēniem ir augsti sasniegumi. Matemātikā Eiropas līderi ir šveicieši, kuri gan igauņus apsteidz tikai par vienu punktu.

Mērījuma ietvaros skolēni tika arī aptaujāti, piemēram, lai noskaidrotu, cik bieži viņi kavē skolu. Atklājies, ka pēdējo triju gadu laikā Latvijā skolās kavējumu skaits pieaudzis. Turklāt tagad skolēni retāk kavē atsevišķas stundas, biežāk kavē visu dienu. OECD valstīs vidēji 44 procenti skolēnu atzinās, ka pēdējo divu nedēļu laikā kavējuši skolu, bet Latvijā šādu kavētāju bija 46 procenti.

TOP 6 valstis un iegūtie punkti (arī Latvijas pozīcija un OECD valstu vidējais rādītājs) 

Dabaszinātnēs

1. Singapūra 556

2. Japāna 538

3. Igaunija 534

4. Taivāna (Ķīna) 532

5. Somija 531

6. Makao (Ķīna) 529

31. Latvija 490

OECD vidēji 493

Lasīšanā

1. Singapūra 535

2. Honkonga (Ķīna) 527

3. Kanāda 527

4. Somija 526

5. Īrija 521

6. Igaunija 519

29. Latvija 488

OECD vidēji 493

Matemātikā

1. Singapūra 564

2. Honkonga (Ķīna) 548

3. Makao (Ķīna) 544

4. Taivāna (Ķīna) 542

5. Japāna 532

6. Beijingu, Šanhajas, Gunang­donhu un Jiangsu provinces (Ķīna) 531

34. Latvija 482

OECD vidēji 490

Es gribu tikai piebilsts, skolēnu zināšanu līmenis nav atkarīgs no tā vai viņš mācās laukos vai pilsētā, bet gan no skolotāja. Man ir ļoti spilgts piemērs . Mana meita pabeidza Inčukalna pamatskolu un devās uz Rīgas vidusskolu. Viņa bija labākā Algebrā un Ģeometrijā, jo viņas klases audzinātāja darbojās ar bērniem papildus arī augstākā matemātika viņai nebija problēma, kaut gan pabeidza mazu rajona skolu.