Otrā nedēļa skolā - puņķi un asaras

Kā sačakarēt bērnam patikšanu pret skolu jau 2. nedēļā? Uzdot tik daudz mājas darbu, ka puņķi un asaras ir līdz papēžiem.

Mans dēls nav no tiem, kuriem ātri, ātri viss “pielec” un kurš jau mācētu lasīt simts vārdus minūtē. Viņam katrs uzdevums ir ar zināmu piepūli, vēl jo vairāk, tāpēc, ka viņš pirmo reizi ir iemests vidē, ko sauc par skolu, vēl tikai mācās mācīties. Pieļauju domu, ka ir bērni, kuriem mājas darbu pildīšana vedas raitāk, taču mums pagaidām tas ir īsts izaicinājums.

Izaicinājums jau pirmām kārtām tāpēc, ka skolotāja mājas darbus uzdot tādos apjomos, ka šķiet – jau pirmās klases laikā tiks apgūta vismaz četru klašu viela. Uz nākamo dienu vairākas lappuses uzdevumu no darba burtnīcām, pasaku lasīšana, taču, kā rādās, arī brīvdienas nebūs nekādas brīvdienas, jo, atverot e-klasi mani jau “patīkami” pārsteidz uz pirmdienu uzdoto uzdevumu daudzums – iemācīties no galvas dzejoli, vairākas lapas ar uzdevumiem, glītrakstīšana. Bļāviens, zeme, atveries! Nav taču vairs padomju gadi, kad par ātrāk izpildītu plānu pasniedz medaļas un prēmijas.

Gan man pašai ir stress, verot vaļā e-klasi un jau prātojot, kas atkal būs pievienots pie mājas darbiem, gan arī pašam bērnam, kurš nav pieradis pie tādas slodzes.

Patlaban mūsu ikdiena ir aptuveni tāda – dienās, kad nav treniņu, līdz 18.00 ir paēstas vakariņas, bet pēc tam sākas mājas darbu pildīšana. Laiks rotaļām? Kādas rotaļas!?! Tikai un vienīgi mācīšanās līdz asarām. Dienās, kad ir treniņi, bērns vispār gultā tiek tikai ap pusnakti, jo ir jāizpilda darbiņi. Varat iedomāties vien viņa nogurumu.

Esmu dzirdējusi, ka citām skolotājām ir princips vismaz uz nedēļas nogali neuzdot mājas darbus, taču rādās, ka mēs nebūsim to skaitā. Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties! Domāju, ka nepaies ilgs laiks un mans puika uz skolu jau ies ar riebumu, jo atkal jau sagaida mājas darbi.

Protams, pastāv tāda lieta kā pagarinātā grupa, taču jau vecāku sapulcē audzinātāja mūs brīdināja, lai mēs pat neceram, ka pagarinātajā grupā tiks izpildīti mājas darbi. Ko gan bērni tajā laikā dara? No tā, kas dzirdēts no dēla, šķiet, ka pagaidām tikai filmē video ar telefoniem un spēlē telefonos spēlītes. 

E-klasi atverot šodien mani jau pārņēmusi panika, jo nedēļas nogale būs traka. Uzdots ir nesamērīgi daudz. Prātoju aprunāties ar klases audzinātāju, vai tiešām ir vajadzīgi tik daudzi un apjomīgi mājas darbi, taču, no otras puses, baidos, ka ar šādu sarunu varu iekļūt “melnajā” sarakstā, jo traucēju mācību procesam, līdz ar to ciestu arī mans bērns.