Meita piedzīvoja pirmo nometni, "COPE Ormaņkalns-2013" ir aiz muguras.

Mana vecākā meita jūlija otrajā pusē piedalījās savā pirmajā nometnē, tā bija 6 dienas ilga.

Pirms nometnes diezgan ilgi pārdomāju, vai meitu vispār laist uz nometni, kā būs man tīri psiholoģiski, jo tā bija arī man jauna pieredze.

Pēc aprunāšanās ar manu vīru, un sarunas ar meitu mēs tomēr pieteicām meitu dalībai nometnē "COPE Ormaņkalns-2013"  www.viesite.lv/?p=6440

Iepriekš pārdomājām labi, jo galu galā tas bija izaicinājums meitu palaist uz nometni, kuras laikā atradīsie viņa 24 h zem klajas debess.

Nometne norisinājās www.saukasdabasparks.lv/, teritorijā, ļoti tuvu www.saukasdabasparks.lv/TalivalzaGrava.htm‎.

Tad nu pirmdienas priekšpusdienā ar vīru meitu un manas māsīcas dēlu  aizvedām ar pilnu ekipējumu uz nometnes vietu, nokārtoju formalitātes ar nometnes vadītāju Rudīti Urbacāni, aprunājos, un ar mierīgu sirdi aizbraucām mājās, jo galu galā saznīties meita varēja ar mums katru dienu, kā arī es drīkstēju zvanīt vadītājai jebkurā laikā.

Tad nu katras dienas vakarā sazvanījos ar meitu, un man bija katreiz prieks dzirdēt viņas stāstīto, par dienas iespaidiem, katrā ziņā ziņas bija tikai pozitīvas, un tas mani tikai priecēja.

Svētdienas pirmspusdienā mans brālēns Andris kopā ar mani devās pēc mūsu nometniekiem.

Atkalredzēšanās prieks bija milzīgs, kā arī meita rādīja un stāstīja daudz ko nometnes apkārtnē.

Tagad laikam ejot man meita katru dienu pastāsta kādu gadījumu no nometnes, un galvenais ka viss tikai ir ar pozitīvismu.

Man meita protams atzinās, ka bijuši vakari ka uznākušas ilgas pēc mājās, bet caur to ka bijusi jautra kompānija ilgas kaut kā aizmukušas.

Katrā ziņā es esmu apguvusi jaunu pieredzi, un pārliecinājusies, ka svarīgi ir uzticēties nometnes ogranizētājiem, un viss būs labi.

Nākamajā gadā meita arī vēlēsies piedalīties šajā nometnē, un es aicinu arī citus vecākus droši savas atvasaes palaist uz šo nometni.

Lūk, tādas man ir pārdomas par piedzīvoto un pārdzīvoto, man ir arī daži foto no nometnes apkārtnes, tos arī pievienoju fotoblogam.

Ceru, ka vēl kāda mamma padalīsies ar līdzīgu stāstu.

ar cieņu Annijalise, jeb Ligita.