Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
Man ļoti gribētos, lai mans bērns runātu tikai patiesību. Tā mūsu ģimenē ir pieņemts, ka, lai cik grūti ir jārunā patiesība. Lielos vilcienos lielie bērni arī ievēroja šos nosacījumus, bet Katrīne mums pārspēj visus.
Meli tā ir aizsargreakcija, piekrītu, dažos veidos noteikti, bet gribu minēt, ka tā ir arī iespēja paslinkot, novelt vainu uz citu, kas paaugoties bērnam var radīt ļoti nepatīkamas sekas. Pie tam bērns tāpat kā pieaugušais, saprotot, ka meli ir izglābuši viņu no kādas nepatīkamas situācijas , to sāk pielietot arvien biežāk.
Mūsu gadījums ir saistīts ar to, ka laiku pa laikam mums negribās iet dejot. Tiek meklēti visdažādākie iemesli, tam pievienojas asaras un vēl citi līdzekļi. Esmu jau pārliecinājusies, ja kaut vienreiz paļausies, ar to skola rokā. Ja tiekam pāri šādam mēģinājumam, nākošajā dienā jau atkal ar prieku dodamies dejot un priecājamies par sasniegumiem.
- Par melošanu ir jāsaņem sods, tam jābūt samērīgam un jāmudina bērnu izdarīt pareizos secinājumus. Ja melo skolas vecuma bērns, var uzskaitīt katru melošanas reizi, ko mēs arī darām un uz to brīdi sarunājam, ka vairāk nemelosim, bet pēc laika mēģinājumi atkārtojas.
- Es skaidroju, ka uzticība ir jānopelna. Ar savu rīcību lieku saprast, cik nepatīkamas sekas var būt melošanai.
- Ļoti svarīgs nemelošanas nosacījums, ir pašu vecāku godīgums. Bieži, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, mēdzam drusku samelot. Un melojam arī savu bērnu vietā, dienā, kad ļaujam viņam paslinkot, uzrakstot zīmi skolotājai, ka atvase saslimusi. Bet tā, melojot bērna dēļ, mēs mācam, ka daži meli ir attaisnojami. Tomēr tā nav – meli vienmēr ir meli, lai kāds būtu to mērķis.
- Ja nevēlamies teikt patieso iemeslu, uzrakstiet zīmē – ģimenes apstākļu dēļ, mēs tā arī darām.
Ir ļoti labs ieteikums, bērnam nedrīkst rādīt, ka dažkārt melot drīkst. Ja tomēr bērns pieķer pieaugušo šai grēkā, ir jāpaskaidro, ka kļūdījies, un atvainojies. Bet cik daudz ir tādu pieaugušo, kas ir gatavi atzīt, ka ikdienā laiku pa laikam pamelo. Mūsu bērni ir daudz uzmanīgāki un viņi ievēro lietas, kuras mēs uztveram kā pašas par sevi saprotamas.
Dažreiz melošanas problēmu risināt palīdz nedaudz laika, ko veltīsim bērnam. Mums ar Katrīni tās ir mammas meitas dienas, kad izrunājam visu, kas uz sirds. Bērnam ir jāzin, ka teikt taisnību dažreiz ir ļoti grūti, bet tas noteikti atmaksājas. Ka tad nekad nebūs jāsapiņķerējas paša izdomājumos, nokļūstot neērtā situācijā. Jo meli vienmēr – agrāk vai vēlāk – atklājas.
Nedrīkst apšaubīt sava bērna teikto vienaudžu vai citu cilvēku klātbūtnē. Ja jūtat, ka bērns, esot kopā ar draugiem, melo, neaizrādiet to viņam. Par melošanu varēsiet parunāt pēc tam, esot divatā.
Nedrīkst apšaubīt sava bērna teikto vienaudžu vai citu cilvēku klātbūtnē. Ja jūtat, ka bērns, esot kopā ar draugiem, melo, neaizrādiet to viņam. Par melošanu varēsiet parunāt pēc tam, esot divatā.
Un vēl pats svarīgākais, kapēc es iestājos par to, ka nedrīkst melot. Ja bērns runā nepatiesību es nevaru aizstāvēt viņu, jo nevaru būt pārliecināta, ka man ir taisnība un mans bērns nav vienā vai otrā situācijā vainojams.
Regulāri, tas ir reizi divas gadā. Pie tam gada sākumā dejošana ir viņas iniciatīva. Tāds krīzes punkts parasti iestājas pusgadā vai maijā. Pagarinātā grupā iet daudz bērnu, kas ne ar ko nenodarbojas un protams ir velme patusēties tur, nevis doties uz dejošanu.
Atslēgas vārds ir "uzticēšanās". Ja bērns uzticas vecākiem, tad nerodas vajadzība melot. Manējie zin, ka drīkst pateikt, ka šodien uz pulciņu iet negribas, tad arī risinām jautājumu, kāpēc tieši šodien uz pulciņu negribas. Arī pieaugušajiem visu negribas un tas ir normāli.
Ja pulciņa apmeklēšana ir jāuzspiež laiku pa laikam regulāri, tad mēs savās mājās pārvērtējam un izrunājam iemeslus kāpēc tā notiek. Vienā gadījumā vienojāmies ar bērnu, ka pātrauks pulciņu apmeklēt, to aizstājot ar citu un situācija izmainījās uz labo pusi. Citā gadījumā vienojāmies par "pārbaudes laiku", jāapmeklē nodarbības līdz noteiktam laikam, ja pēc tam uz pulciņu vairs negribēsies, varēs neiet - bērns turpināja iet ar prieku, jo bija vienkārši lūzums pienācis.
Ja regulāri, laiku pa laikam uzrodas negribēšana uz pulciņu, es tomēr izvērtētu situāciju, negribētu, lai bērns apmeklē pulciņu tāpēc, ka mammai prieks un vēlas sagādāt prieku un izpatikt mammai.