Kādu skolu vēlamies saviem bērniem?

Mēs daudz esam fantazējuši un runājuši, kāda tad ir tā skola, kādā mēs gribam redzēt savus bērnus.

Mūsu vīzijas un mērķi lielā mērā sakrīt ar to, ko UNESCO vēlas redzēt izglītībā Latvijā. Arī IZM uzburtās konceptuālās vīzijas rāda izglītības sistēmu kā palīgu un atbalstu augošā cilvēka pilnvērtīgai pašrealizācijai. Tiktāl viss ir skaisti. Bet tās ir gaisīgas nākotnes vīzijas, kam līdz realizācijai vēl jānokļūst. Mēs dzīvojam šodien un redzam skolu šeit un tagad. Kas tad ir tas, ko mēs esam pamanījuši šodienas skolā, kas tai liedz būt par vislabāko skolu jau tagad.

Vide. Mēs visi vēlamies, lai mūsu bērni augtu stipri un veseli. Tātad, viņiem skolā nepieciešama droša un veselībai draudzīga vide, kur viņiem ne tikai stāsta par veselīgas pārtikas, sporta nozīmi un apreibinošo vielu kaitīgumu, bet kur skolas ēdnīcā un kafejnīcā ir pieejama tikai veselīga pārtika, skola aktīvi darbojas, lai izskaustu vardarbību un mobingu, bērniem ir pieejamas jēgpilnas interešu nodarbes ārpus stundām, skola ir neiecietīga pret apreibinošo vielu lietošanu, skolēniem ir aktīvas sportiskas nodarbības (sporta spēles, ārstnieciskā vingrošana visiem (atbilstoši Valsts sporta medicīnas centra apkopotajiem datiem, tikai 3% viņu klientiem – bērniem ir stāja bez defektiem), dejošana, aktivitātes svaigā gaisā). Skolai nevis jāmāca veselības mācība, bet visiem tajā jādzīvo veselīgi gan fiziski, gan emocionāli.

Tehnoloģijas. Kā Latvijā novērojusi Ghislaine Boddington, tad gandrīz  visi skolotāji lieto Skype, bet tikai mājās. Tātad, viņi ir gatavi lietot tehnoloģijas. Bet bērni ar tehnoloģijām  jau ir piedzimuši. Tām tikai jākļūst pieejamām visiem un visās skolās. Ir dīvaini, ka 21. gadsimtā, kad pastāv tālmācības iestādes, kādā skolā mācības nenotiek vispār, jo ir sals, sniegs vai plūdi… Tāpat joprojām ir izstumti bērni ar īpašām vajadzībām, kuras  varētu kompensēt, izmantojot IKT jau tagad.  Tehnoloģijas paver jaunas metodes – iespējas personalizēt apmācību procesu katram bērnam.

Metodes. Atšķirīgas un atraktīvas metodes katra mācību priekšmeta pasniegšanā, lai izmantotu visas maņas, nodrošinot bērnam iespēju līdzdarboties katrā stundā, maksimāli izmantojot mācību priekšmetu integrācijas iespējas. Mācību paplašināšana ārpus klases/priekšmeta robežām, ar to saprotot ne tikai mācību priekšmetu integrāciju, bet arī reālu problēmu risināšanas iespējas (ne tikai uzdevums, kas doti grāmatā kopā ar pareizajām atbildēm.

Mācību saturs. Pilnvērtīga lasītprasmes un rakstītprasmes apguve, matemātika, valodas un dabaszinības, koncentrējoties uz prasmēm, nevis tikai faktu apjomu, bet veidojot plašu redzesloku un dažādu mācību priekšmetu kopsakarību izpratni.

Atbalsts skolēniem un pedagogiem. Nav noslēpums, ka ir daudz, pat pārāk daudz skolu, kur klasēs ir 30 un vairāk bērnu. Tas negatīvi iespaido psiholoģisko komfortu un mācību kvalitāti stundās. Tāpēc nepieciešams samazināt maksimālo skolēnu skaitu klasē (īpaši sākumskolas posmā klasē nevajadzētu būt vairāk par 24 bērniem), gan nodrošināt skolotāja palīgu (pedagogu vai psihologu) visām sākumskolas klasēm, kā arī jebkurai klasei, kur novēroti mācīšanās vai uzvedības traucējumi.

“Vecāki par izglītību” domas apkopoja Gundega