Kā pasargāt bērnus no "sliktajiem cilvēkiem": informācija vecākiem

Pat mūsu tehniskā progresa laikmetā nav un nekad nebūs efektīvāka veida kā vienkārša bērna informēšana par iespējaiem draudiem un noteikuiem, kas vienkārši jāievēro laikā, kad viņš atrodas ārā uz ielas viens pats, bez pieaugušajiem. Pat, ja bērnam vilksim RADIOkrekliņus, pievienosim viņam navigācijas sistēmas un precīzi zināsim, kur viņš atrodas, tas nepalīdzēs glābt viņu no cilvēkiem, kuru nodomi ir noziedzīgi. Nav iespējams bērnam aizliegt iepazīt pasauli un mācīties būt patstāvīgam  - būt kā atsevišķai, atdalītai no vecākiem personai.

Svarīgi ir nevis bērnam aizliegt, bet gan iemācīt viņam noteikumus, kas sniegs viņam drošību. Mēs taču mācām bērniem ceļu satiksmes noteikumus, mācām pāriet ielu tikai pie zaļās gaismas un tikai tam paredzētā vietā. Sarežģītība slēpjas tajā, ka ceļu satiksmes noteikumi ir skaidri un vienādi visiem, bet, diemžēl, nav tādu vienoto noteikumu, kas pateiktu priekšā, kā novērtēt riska pakāpi komunikācijā ar svešiniekiem.

Speciālistu viedokļi par to, kādā vecumā bērns būtu izlaižams viens uz ielas, atšķiras. Saprotams, lieta neslēpjas bērna vecumā, bet gan viņa individuālajās īpatnībās: paškontrole, temperaments, uzmanības līmenis, informētība.

Pirms aizskaram jautājumu par to, kā tad komunicēt ar svešiniekiem, jāapgūst viens ļoti svarīgs noteikums.

Vecāku bailes nedrīkst kļūt arī par bērnu bailēm! Izskaidrojot bērnam drošības noteikumus, svarīgi ir neizjaukt bērna iekšējās pasaules harmoniju un viņa spēju uzticēties pasaulei, cilvēkiem un pašam sev kopumā.

Drošības noteikumu apguves mērķim nav jābūt iebiedēt, bet gan informēt par bīstamību un attīstīt spēju reaģēt adekvāti, atbilstoši situācijai. Īpaši, ja bērnam ir nosliece baidīties, būt trauksmainam, tad apmācība caur "iebiedēšanu" viņa bailes tikai pārvērtīs šausmās, tādās šausmās, kas viņam noteikti traucēs izmantot zināšanas un noteikumus, ko būsiet viņam iemācījuši.

Kā bērnam pastāstīt to, ka pasaulē neskaitot jaukus un labus cilvēkus, ir arī ļaunie un sliktie?

1. Līdz aptuveni 14 gadu vecumam bērnam nav sīkumos jāstāsta, kas tie tādi pedofili. Viņam saprotamā un vienkāršā formā paskaidrojiet, ka ir ļauni cilvēki, kas zog bērnus. Un, ja tas tā notiek, tad bērns vairs nekad ar mammu un tēti var netikties. Tāpēc ir svarīgi, lai tu, bērniņ, būtu uzmanīgs un ievērotu noteikumus, par kuriem vēlos tev pastāstīt.
2. На вопрос "Зачем они крадут детей?" можно еще раз подчеркнуть мысль о том, что если это случается, можно никогда больше не увидеть родителей. 
3. Bērni labāk apgūst informāciju un noteikumus caur pasakām vai lomu spēlēm. Izdomā vairākas spēles, kuru gaitā var izspēlēt visus tos noteikumus, ko vēlaties bērnam iemācīt.
4. Ar bērniem pēc 12 gadu vecuma var vienkārši parunāties, bet saruna nav jāuzsāk ar iebiedējošu informāciju par noziegumiem, bet gan par to, ko bērns pats zin par uzvedību, komunikāciju ar svešiniekiem.

Kādi komunikācijas un uzvedības noteikumi attiecībā uz svešiniekiem bērnam jāiemāca?

1. Visi cilvēki, izņemot ģimeni un radus ir sveišinieki, un ar tiem saziņā jābūt uzmanīgiem.
2. Nekad nekur neej, lai arī ko tev apsolītu svešais cilvēks. Lai pārliecinātu bērnus doties prom kopā, svešinieki parasti apsola kaut ko garšīgu - saldējumu, konfektes šokolādi, var apsolīt arī parādīt kādu dzīvnieciņu, var apsolīt naudu vai jaunas rotaļlietas, jo svešie zina, ka bērniem tādas lietas patīk.
3. Ja svešais cilvēks tev saka, ka esi vajadzīgs mammai, kurai vajag tavu palīdzību, tad saki, ka viņam jānosauc parole, ko kopā ar mammu tu izdomāji. Šai parolei jābūt ir slepenai, tā ir provokācija nereti tieši no svešinieka puses, un dažkārt tieši viņš var teikt, ka tā būs jūsu īpašā parole, jūsu noslēpums, un bērnam nereti tad ir grūti atturēties, ko svešinieki zina.
4. Mammai un tētim vienmēr jāzin, kur tu esi.
5. Izvēlies tikai vietas, kurās ir daudz cilvēku un esi nostāk no ceļa braucamās daļas.
6. Neej klāt automašīnai, ja tā apstājusies, svešais var pasaukt tevi un censties pierunāt. Bēdz no turienes prom pa citu ceļu.
7. Nekad neej liftā kopā ar svešiniekiem.
8. Kad ieej kāpņutelpā, esi uzmanīgs, neej kopā ar svešiniekiem.
9. Ja svešais mēģina tevi aizvest prom, tev skaļi jākliedz:"Tie nav mani vecāki!"

Un, protams, neaizmirstiet, dārgie vecāki, to, ka bērni ir mūsu pašu spogulis. Viņi kopē mūsu uzvedību, ieradumus un reakcijas uz apkārtējo pasauli un sevi Lai arī kā jūs nerunātu par to, cik svarīgi ir ievērot ceļu satiksmes noteikumus, ja paši tos neievērojat un šķērsojat ielu neatļautā vietā pie sarkanās gaismas, tad... jūs jau saprotat.

Tieši tāpēc, pirms gribat iemācīt bērniem novērtēt riska pakāpi komunikācijā ar svešiniekiem, jums arī jāiemācās novērtēt riska pakāpe pašiem, mācoties pašiem būt atbildīgiem.

Ja zināt, ka iela, kurā dzīvojat, nav droša, kāpņu telpa nav slēdzama, ir tumša un tajā var ieiet jebkurš, katru dienu sagaidiet un pavadiet savus bērnus!

Alika Sorokina, psiholoģe