Kā neapgriezt spārnus bērnam. Svarīgais pusaudžu vecums

Starp strīdiem un priekpilniem mirkļiem ir tas, mūsu vienmēr mazais bērns, kurš lēnām aug. Aug līdzi laikam, aug kopā ar saviem vienaudžiem un pasauli, kas ir tam apkārt.

Vecāki izaugot, ļoti bieži aizmirst to, ka arī paši kādreiz ir bijuši šajā vecumā, bijuši untumaini un kašķīgi, bet visam pāri – vienmēr ir bijuši gatavi cīnīties par savu ES un iepazīt pasauli caur savu pieredzi un realizēties caur sev pieņemamām iespējam. Šīs lietas, bieži vien nesaskan ar mūsu, vecāku viedokli.

Tāpēc, arī tad, kad mazulītim vairs nav jāmaina autiņbiksītes un bērns jau sen pats māk aizbraukt līdz skolai – mums, vecākiem ir jāturpina mācīties kopā ar bērniem un jābūt blakus. 

Māmiņu kluba raidījuma vadītāja Kristīne Virsnīte kopā ar video blogeri, pusaudzi Lauru, devās pusaudžu pasaulē un sajūtās, lai kopā palīdzētu izprast to, kas tad ar bērniem šajā vecumā notiek. 

Lauras mamma Kristīne apzinās, ka savā laikā varēja “apcirst spārnus” meitai, kad viņa pastiprināti sāka interesēties par vietnes youtube.com plašo pasauli un iespējam kļūt par video blogeri, tomēr, apzinājās, ka aizliegums ticamākais veicinās meitas vēlmi to darīt “pa kluso” vai aiz muguras.

Tiek meklēts kompromiss – mammas nosacījumi, pusaudža vēlmes un iespējas.

Vecāku reakcija  mēdz būt dažāda uz bērniem, kas veido video un izvieto saturu internetā. Tas nav nekas nosodāms un aizliedzams, tā uzskata sociālo mediju speciālists – Artūrs Mednis.

• Ar bērnu ir nepieciešams pārrunāt, kas ir labi un kas nē
• Svarīgi ir saprast, ko mēs gribam, lai pasaule redz. Vai vēlamies parādīt, ka mums mājās ir jaunākais televizors vai dārga spēļu konsole
• Vecākiem ir jābūt labiem vecākiem, jārunā ar bērniem  un jāpavada laiks kopā
• Vecākiem nevajadzētu aizliegt pusaudžu vēlmi izpausties

Bērniem ir grūts un izaicinājumu pilns posms tad, kad viņi uzsāk ko jaunu un sākumā saskaras ar pretestību gan no vienaudžiem skolā, draugiem un vecākiem. Bet ja bērns ir pietiekami stiprs un šim posmam tiek pāri, tad jau pēc gada, diviem, apkārtējie sāk viņu apbrīnot.

Psihosomatikas klīnikas psihoterapeits Artūrs Miksons norāda, ka pusaudžu vecumā (katram bērnam tas var iestāties ātrāk vai vēlāk), sākas iekšēja pretruna.

No vienas puses es esmu liels, kļuvis patstāvīgs, milzīga nozīme ir draugiem, mazāk vecākiem, bet pretruna ir tajā, ka vēl joprojām es nevaru bez  vecākiem.

Svarīgākais šajā brīdī ir zināt vai pusaudzis var iet pie mammas vai tēta un runāt par jautājumiem, kas viņam ir satraucoši, svarīgi un būtiski.

Ir dabiski, ka pusaudzis uzvedas pretrunīgi. Vienā mirklī viņš var visus mīlēt, otrajā, pilnīgi normāli, ka pusaudzis aizcērt durvis un pasaka, ka visus ienīst.

Pusaudži savā starpā sava emocijas izpauž citur un ir labi, ka viņi to dara. Stāsta draugiem, ka viņu vecāki ir “veci kraķi” un neko nesaprot. Bet problēma ir tad, ja viņiem nav iespējas šādi savas emocijas izpaust.

Tajā brīdī bērns sāk somatizēt.

Somatizācija – emocijas vienā brīdī pārvēršas par fiziska rakstura simptomiem – galvas sāpes, dermatoloģiskas problēmas, sausa āda, kuņģa zarnu trakta darbības traucējumi. Tad mēs sākam tos ar dažādiem līdzekļiem ārstēt, bet, bieži vien nesekmīgi, jo emocionālais fons nemainās.

Topošā ārste, pasniedzēja Katrīna Puriņa-Liberte uzsver, ka šobrīd pusaudži grib runāt, bet mēs kā vecāki neesam iemācīti par to runāt, savukārt skolā, skolotājiem bieži vien tam vienkārši nav laika.

Pusaudža vecumā ir ļoti daudz jautājumu, kam bērnam ir jāiet cauri, tāpēc ir svarīgi, ka viņam ir kāds blakus, kas nenosoda, bet pieņem un mēģina rast kompromisu, ne nosodīt viņu par viņa sajūtām! 

Mamiņu klubs, 2018