Kā es pie Lotes ciemojos

Kā es pie Lotes ciemojos

16. Jan 2017, 14:37 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Heiki Ernits un Janno Peldmā studijā “Eesti Joonisfilm” bija radījuši jau vairākas animācijas filmas, kad viņiem radās ideja radīt filmu par draisko suņu meiteni Loti. 2000. gadā tika pabeigts TV seriāls “Lotes ceļojums uz dienvidiem.” Tā kā seriāls guva lielu popularitāti, tad 2006. gadā tika radīta arī pilnmetrāžas animācijas filma “Lotes ceļojums uz dienvidiem.” 2011. gadā tai sekoja otra pilnmetrāžas animācijas filma “Lote un Mēnessakmens noslēpums.”
Abas filmas bija ļoti veiksmīgas un tās ieguva daudzas starptautiskas godalgas, kā arī tās tika pārdotas vairāk nekā 50 valstīs. Teātris “Vanemuine” iestudēja divus mūziklus par Lotes tēmu – “Detektīvs Lote” un “Kosmonauts Lote.” Par Loti tika sarakstītas vairākas grāmatas. Arvien vairāk un vairāk Lotes autori, papildus filmu radīšanai, sāka sapņot par nākotnes iecerēto plānu – Lotes zemi. Kādu dienu liktenis saveda viņus kopā ar jauno un enerģisko Reinu Malsubu (Rein Malsub), turpmāko Lotes zemes projektu vadītāju. Un no šī brīža sākās garš un aizraujošs ceļojums, kas beidzās ar Lotes zemes izveidošanu Tahkurannas pludmalē.

Kopš šis parks ir atvēries, ik pa brīdim bija doma to apmeklēt, bet ne vienmēr viss notiek uzreiz. Tā nu arī man šī doma par Lotes parka apmeklējumu bija jāzinēsā un pateicoties Ziemassvētku vecīša dāvānām tā ir realizēta. Šajā rakstā padalīšos ar savām pārdomām gan par Lotes zemi, gan Pērnavu, kur kādā no viesnīcām bijām rezervējuši numuriņu.

"Lottemaa Teemapark" no Rīgas atrodas pāris stundu braucienā (ar auto) un var iztikt bez viesnīcas. Var no rīta izbraukt, parku var izstaigāt pa pāris stundām, tad stunda kādā kafejnīcā un mājupceļš. Bet es nekad nebiju bijis Pērnavā un vēlējos apskatīt arī to. Gribu atzīmēt jauku faktu, kad devāmies ceļā no Rīgas laiks bija vējains no nomācies, bet tikko iebraucām Igaunijā - sāka spīdēt saulīte un jauks, patīkams laiciņš mums tika dāvāts visa ceļojuma garumā.
Mēs rezervējām numuriņu viesnīcā "Kurgo Villa".



Pati viesnīca atrodas tiešā tuvumā Pērnavas sporta stadionam. Norunājām, ja šajā stadionā notiek kādas grupas koncerts, šīs viesnīcas terase būtu lieliska vieta, no kuras vērot koncertu...., vismaz klausīties. Pie katra numuriņa uz terases galdiņš un pāris krēslu - vasaras sezonā lieliska tusiņa vieta.



Numuriņš kā numuriņš, tikai divi iebildumi. Viens no tiem ir saistīts ar dušas telpu - izmantojot dušu viss ūdens paliek uz grīdas un kad nodušojās visi trīs no mūsu ģimenes, tad uz tualeti jāiet bez maz plikām kājām, jo ūdens vienkārši žūst... Nav galīgi piedomāts! Ir taču risinājumi! Piemēram, uz prāmja dušas telpa ir divreiz mazāka, bet tur vismaz ir tāda slota, ar kuru pēc mazgāšanās vari uzslaucīt grīdu. Te nekā tāda nebija. Nomazgājies - gaidi, kamēr grīda izžūst. Otrs iebildums, televīzija. Astoņi TV kanāli un visi igauņu valodā! Mēs kad uz Franciju braucām, katrā viesnīcā bija TV un valodas izvēle nebija šķērslis. Visādi citādi viesnīca jauka.
Pēc iečekošanās viesnīcā devāmies apskatīt pilsētu.



Pulkstenis rādija 16:20 un tā bija darba diena, tāpēc tālākais mūs visus pārsteidza. Visi veikali sāka vērties ciet. Atvērtas bija tikai kafejnīcas, restorāni un mūsu vienīgā atrastā suvenīru bodīte....Vairāki veikali aizvērās mums burtiski acu priekšā.
Sagribējās ēst un mēs iegājām pirmajā picērijā. Jāsaka, veiksmīgi! Šis tomēr ir blogs par garšām, ēdieniem un aktualitātēm šajā jomā, tāpēc iesaku šo picēriju. Būsiet Pērnavā, droši dodaties iekšā un palutiniet sevi ar gardu picu. Apkalpošana ātra, picas garšīgas.
Picērijas nosaukums "Peetri Pizza".

 
 




Pēc picērijas apmeklējuma devāmies uz viesnīcu. Bija nedaudz pāri sešiem, bet cilvēku ielās nav. Tāda sajūta, ka mēs vienīgie esam visā pilsētā.

Atpakaļ ceļš izrādijās nedaudz garāks, jo mamma bija pārliecināta ka jādodas uz citu pusi....Tā nedaudz pamaldoties veiksmīgi nonācām līdz viesnīcai un ....neko, jo TV paskatīties varēja tikai pārzinot igauņu valodu, bet neviens no mums to nepārzin. Solītais WiFi praktiski nedarbojās. Laikam WiFi galvaspilsētā dzīvodami esam ar to izlutināti. Tur esošais internets praktiski netika atrasts....Devāmies uz auto un braucām uz tuvāko lielveikalu, nopirkām tur šādus-tādus gardumus vakara īsināšanai. Jā, diezgan daudz produktu ar atgādinājumu par "Lottemaa" - gan cepumi un konfektes, gan sausās brokastis un šokolādes sieriņi, gan nopietnākas uzkodas. Es intereses pēc uz Rīgu paņēmu makaronus ar gaļas bumbiņām.



Jāsaka, garšoja pēc mājās vārītiem makaroniem un parastām gaļas kotletēm. Ēdams! :)

No rīta cēlāmies un devāmies brokastīs. Brokastis tradicionālais "zviedru galds". Bija gan omlete, gan cīsiņi, bekons, siers, dārzeņi, augļi, dažādas maizes un pat kūkas. Diezgan labi! Savu vēderu iepriecināt šeit spēs gan gaļēdājs, gan veģetārietis. Viesnīcas "Kurgo Villa" restorānam dots garšīgs nosaukums - "Piparmünt" (Piparmētra).

Pēc brokastīm izrakstijāmies no viesnīcas un devāmies pie Lotes. No viesnīcas nesteidzoties līdz Lotes ciemam minūtes 20. Nācās pagaidīt, jo konkrētajā dienā parks bija atvērts no 12:00 un līdz 16:00. Ziemas sezonā darba laiku skatiet mājas lapā.
Mēs jau 11:35 bijām klāt. Ja biļetes jums jau uz rokas, nekas nav jāgaida. Novietojiet auto stāvvietā un dodaties mežā.... Tur pēc 800 metriem ieraudzīsiet Lotes ciemu. Ir iespēja sagaidīt transportu, bet mēs par to nezinājām un gājām kājām. Līdz Lotes zemes vārtiem varat braukt ar mini vilcieniņu, kas kursē ar 10 minūšu intervālu. Vilciena biļete vienā virzienā maksā 1 EUR.



Pie ieejas tiku uzrunāts latviski. Mani sagaidīja muša Ruta, pastāstīja ka 13:30 Skulptūru laukumā varēs doties rotaļās, ko vadīs Ruta un tas viss notiks latviešu valodā! Jauki! Muša Ruta novēlēja man patīkamu atpūtu un aizlidoja....



Ko pastāstīt? Laikam jau to, ka patiešām bija interesanti. Bija interesanti izstaigāt mājas, kuras redzamas multenītē un aprakstītas grāmatās. Diezgan aizraujoši izmēģināt dažādus agregātus un iekārtas, ko radījuši ciema zinātnieki un gaišie prāti.... :) 















Maniem vecāķiem ļoti patika pasakas varoņi, kuri nāca klāt, sveicinājās, runājās - īsāk sakot, aktīvi piedalījās pilsētiņas dzīvē.
Lai arī laiciņš mūs lutināja, pēc pāris stundām pavadītām svaigā gaisā īsti laikā bija karstas pankūkas un gards karstais augļu dzēriens.







Vasarā šeit noteikti ir daudz jaukāk, jo atvērta ir pludmale un citas atrakcijas, kuras ziemas sezonā ir slēgtas. Taču nenoliedzami, arī cilvēku vasaras sezonā būs krietni vairāk.
Jebkurā gadījumā, jauka vieta kur atpūsties ģimenes un draugu lokā. Īpaši ja tev vai taviem brāļiem, māsām ir gadi 5-10, tad šis parks būs īsta pasaka! :)

AVOTS: pipars.lv

Rakstu piedāvā www.pipars.lv

20160729222911-18828.jpg