Kā audzināt meitu - pusaudzi

Pusaudžu vecums: kā saglabāt labas attiecības? Kā mammai saprast savu meitu? Kā reaģēt uz dusmu lēkmēm, atstumtību un citām līdz šim neredzētām emocijām? Kā mammai pareizi komunicēt ar pusaudzi, un kādas ir tipiskās kļūdas, ko vecāki pieļauj? Kā kļūt par draugu, kā pareizi rīkoties konfliktsituācijās, un kāpēc reizēm ir svarīgi uzstāt uz savu viedokli?

Galvenais pusaudža uzdevums ir lēnām un pakāpeniski kļūt par neatkarīgu, nobriedušu personību, ar saviem uzskatiem, viedokli, vērtību skalu, kas drīkst arī nesakrist ar vecāku domām. Ar laiku, protams, būs arī atdalīšanās, un bērns no vecākiem aizies. Tas nav viegli, un daba arī šeit nāk talkā, piedāvājot mehānismus, kas palīdz spert šo soli. Kā būtiskākos nosauksim divus.

Pirmais mehānisms ir vecāku devalvācija  - no mīļajiem, atsaucīgajiem vecākiem aiziet prom ir daudz grūtāk, nekā no tādiem, kas nesaprot, nav visai zinoši.

Bet neatkarīgi no tā, kāda ir mamma vai tētis realitātē, pusaudzis, jo sevišķi meitene, skatās uz vecākiem caur melnām brillēm, viņa ar daudz ko būs neapmierināta, dusmosies par ierobežojumiem, protestēs un noslēgsies.

Tāpēc draudzība ar pusaudzi - meitu, kas normāli attīstas, nav īsti iespējama. Attiecības var pat pasliktināties, bet tām nav jābūt visu laiku sliktām. Un mammai būtu jāuztraucas, ja tomēr tas tā notiek. Tāpat var kristies arī sekmju līmenis skolā un sākties problēmas ar uzvedību.

Mammai jāpieņem meitas attālināšanās, pārmetumi, garastāvokļa maiņas, jāmierina sevi ar domu, ka bērns tomēr kaut kad aiziet no mājām, un viss, galu galā, nokārtojas.

Ļoti svarīgi ir cienīt meitas tiesības uz privāto dzīvi, viņas personīgos noslēpumus, un nepārkāpt  svarīgajai robežai, lasot viņas dienasgrāmatu, pārbaudot viņas telefonu.

Un tai pat laikā - mammai jāpaliek laipnai, pieejamai, sakot - esmu te, jebkurā brīdī, kad vien vēlēsies, vari man uzticēties, lai arī kas būtu noticis, es tevi vienmēr atbalstīšu, kā vien varēšu.

Otrais mehānisms - meitenes sāk justies visu varošas. Tā ir pārliecība par to, ka nekas ar viņām neatgadīsies, viss izdosies, un līdz ar to - nav bail riskēt. Baisie pieaugušo stāsti šķiet kā tukšas runas. Vecākiem var šķist, ka drošāk būtu meitu piespiest pie zemes, lai liktu viņai apzināties skarbo realitāti, bet tai pat laikā, patiesībā, vecākiem jābūt ļoti, ļoti uzmanīgiem, lai vēloties pasargāt meitu no briesmām, vilšanās un neveiksmēm, netiktu aplauzti viņas spārni.

Pamatā konflikti būs par robežām un noteikumiem, jo meita gribēs brīvību, uzskatīs sevi par pietiekoši pieaugušu, bet mamma raizēsies par viņas drošību, un gribēs kontrolēt tomēr viņu, uzskatot meitu vēl par bērnu. Efektīvs risinājums - vienoties, uzklausot meitas vēlmes, padaloties savās domās. Vienošanās - par jaunu kārtību, jo vecā te vairs palikt nevar. Ja vecāki uz to spiež, var panākt tikai to, ka bērns var vēlēties pat aiziet no mājām, pamest skolu, iedraudzēties ar nepareizu kompāniju, un viņa personība tiks lauzta. Draudi un represijas nelīdzēs.

Izrunājot jaunus noteikumus, jādomā arī par drošību:

• meitai vienmēr jābūt sazvanāmai, viņai jāatbild uz zvaniem, citādāk no telefona nav jēgas. Savukārt, vecākiem jāsola pārāk bieži nezvanīt. Piemēram, ja meita ir ballītē - pienākas viens zvans.
• ja kaut kur dodaties, jāparūpējas uzreiz par to, lai mājās palikušajai meitai būtu kabatasnauda, varbūt pat vairāk, kā ierasts - katram gadījumam
• vēlreiz izrunājiet bīstamās lietas - viena tumsā, nelabvēlīgie rajoni utt.
• ja meita vēlas braukt ar stopiem, nekad lai nebrauc viena, un lai nesēžas mašīnā, kuras vadītājs viņai uzreiz šķiet aizdomīgs. Vislabāk, iesēžoties svešā mašīnā, uzreiz piesvanīt vecākiem, vai nosūtīt īsziņu
• bīstamajos brīžos meitai jāprot par sevi parūpēties, ja nepieciešams, jāglābjas - jākliedz, jāskrien, jākož, jāizraujas, jāatdod uzbrucējam savas mantas, kuras viņš prasa
• tāpat jādomā arī par aizsarglīdzekļiem, - matu laka nelielā izmērā somiņā vai dezodorants, smilšu sauja, ko var iemest sejā utml.
• jāizrunā arī par robežām seksā - jo nevienam nav tiesību šīs robežas pārkāpt, aiztikt meiteni, ja viņa to nevēlas, arī, ja pēkšņi viņa pārdomā. Jebkurā brīdī viņai ir tiesības puisim pateikt "nē" un nedarīt to, ko viņa nevēlas

Vecākiem, runājot par meitām, pat tētiem ir grūtāk palaist savu bērnu uz kādu pasākumu, jo gribas zināt, kas tur ir, kā tur meitai iet, ar ko viņa ir kopā. Tas ir īstais brīdis, lai mācītos savaldīties, uzticētie meitai, tāpat arī dēlam, un paļauties, ka ieguldītais audzināšanas darbs, rūpes un mīlestība nesīs savus augļus. Ģimenē, kurā ir demokrātiski vecāki, bērni mazāk eksperimentē.

Neļaujieties histērijai, ja meita izmēģinājusi, kā tas ir - smēķēt un lietot alkoholu, esiet mierīgi, jo tā var būt arī vienīgā reizi, kaut gan pusaudžu organisms pret abām šīm lietām ir ļoti jutīgs, uztver to kā indi, no kuras ar vemšanas palīdzību var nākties atbrīvoties. Bet, ja būs vēlme ieriebt vecākiem, bērns var turpināt lietot šīs kaitīgās vielas.

Dusmojoties uz mammu, meita var sadūšoties un pateikt arī NĒ savai dzīvei, viņa var būt drosmīga, un var nepakļauties manipulācijām. Mamma ar savu satraukumu būs kā upuris, kas vēl tikai labu, ir pieejama, bet tai pat laikā, lūdz ievērot vienošanos, vēlas cienīt savu bērnu. Cienot vienam otru, arī attiecības ar bērnu būs vieglākas, un pusaudžu gadi paies mierīgāk, bez drāmām un milzīgiem ķīviņiem.

Māmiņu Klubs