Ieradumi, kas palīdzēs tavam bērnam labi mācīties

Aija Rutka (  Cālis.lv redaktore) piedāvā mums atkārtot labi zināmas lietas, bet patiesi noderīgas. 

 Patiesībā jau viena recepte, lai labi mācītos, nepastāv, tomēr jāatceras, ka bez vecāku iesaistes nekas nesanāks – viss sākas mājās. Šī teorija ir pierādīta pat zinātniskos pētījumos.

Visi vecāki vēlas, lai viņu bērns būtu visgudrākais,  visveiksmīgākais un domāt spējīgākais. Viņi pērk kaudzēm grāmatu, lai atzīmes skolā būtu labākas, taču nereti vecāki nespēj veltīt ne minūti uzmanības, lai pārbaudītu mājasdarbus vai palīdzētu bērnam. Patiesībā recepte, lai labi mācītos, ir visai vienkārša, taču tā pieprasa vecāku iesaisti. Speciālisti "Vospitaj" atklāj sešus ieradumus, kas bērnam palīdzēs mācībās kļūt vēl veiksmīgākam.

Lasīt skaļi. Četri pētnieki no Bērnu medicīniskā centra Cincinati, ASV praktiskā ceļā pierādījuši, ka lasīšanā skaļā balsī tieši ietekmē bērna galvas smadzeņu attīstību. Lasīšanas laikā sāk darboties tās smadzeņu daļas, kas atbild par audiouztveri. Turklāt lasīšana balsī ir kā ķīla, ka tavs bērns lasīs vairāk un labāk, kad paaugsies. Džūlija Grosa-Luisa, Meredita Vesa un Endrjū Kings no Aiovas Universitātes veica eksperimentu, kurā noskaidroja, ka pat vienkāršākās skaņas iedarbojas uz runas veidošanos: "Kad bērni tikai vēl mācās vārdus un rada runai līdzīgas skaņas, mātes reaģē uz tām kā uz kaut ko svarīgu, it kā bērns ar viņām jau sarunātos. Skaņai ir pat lielāka nozīme, kad to rada lasīšanas laikā, tādēļ, ka tās ir saistītas ar vienkāršām frāzēm no grāmatas". Vislabākais veids, kā bērnam iemācīt mīlēt grāmatas un attīstīt iztēli – tās lasīt kopā.

teikt "paldies". Pētījumi, kas publicēti žurnāla "Forbes" mājaslapā, parāda, ka vienkārša pateicība sevī ietver milzum daudz plusu. Tikai vienu reizi pateikts "paldies" par kaut ko uzlabo psiholoģisko stāvokli, stiprina psihi kopumā, samazina agresiju un kalpo kā garants jaunām iepazīšanām. Saskaņā ar pētījumu, pateicoties kādam nepazīstamam cilvēkam, tu sniedz iespēju un cerību, ka var rasties jauna draudzība un jaunas attiecības. Tāpēc iemāci bērnam cienīt to, kas viņiem ir, un pateikties par to, ko viņi gūst no citiem cilvēkiem.

Iztēle. Savukārt Telavivas Universitātē Izraēlā tika veikts eksperiments, kurā piedalījās 6-9 gadus veci bērni. Pētnieki vēlējās uzzināt, kā nošķirtība no objektiem ietekmē bērna abstrakto domāšanu (tā, starp citu, ir tieši saistīta ar iztēli). Bērniem parādīja kartītes no Visuma – no vienas puses, bet tad apgrieztā secībā, un pēc tam lūdza izpildīt vienkāršu testu, lai pārbaudītu kreativitātes līmeni.

Dalībnieki, kuri redzēja, kā viņu mazā pasaule paplašinās līdz Visuma izmēriem, uzrādīja labākus rezultātus, nekā tie, kuru pasaule saruna līdz skolas sola izmēriem. Domāt "ārpus", nevis "iekšā" – bērnus rosina uz fantazēšanu, palīdz ieraudzīt priekšmetu no dažādiem skatpunktiem, domāt ārpus jēdziena "tagad". Nesteidz bērnam sacīt, ka viņš izdomā, labāk apspriediet kopā šos viņa fantazēšanas augļus, aplūkojiet tos no visām pusēm. Bērnu iztēlei nav robežu un nevajag to radīt mākslīgi.

Galda spēles. Spēlējot ar bērniem galda spēles, tu māci viņus skaisti un cieņpilni zaudēt un uzvarēt, turklāt bērns iemācās būt stratēģiski domājošs. To, ka galda spēles palīdz uzlabot bērna attīstību, apliecinājuši vairāki pētījumi. Piemēram, pētījums, ko apraksta "Psychological Science" parādīja, ka krustvārdu mīklas, kubiki, cietie rieksti un galda spēles palīdz bērnam attīstīt loģisko un telpisko domāšanu. Nežēlo laiku, lai paspēlētu ar bērniem galda spēles, piemēram, "Monopolu": tā ir stratēģija, kas māca skaitīt, lasīt un domāt vairākus gājienus uz priekšu.

Cieniet dabu. Žurnāls "Journal of the Study of Religion, Nature and Culture" pētījis bērnu un dabas savstarpējo mijiedarbību un noskaidrojis, ka pat vienkārša laika pavadīšana svaigā gaisā liek bērnam justies daudz labāk. Bērni, kuri svaigā gaisā spēlējas 5-10 stundas nedēļā, saka, ka jūt saikni ar zemi un jūtas tā, it kā viņiem to vajadzētu aizstāvēt. Jo vairāk laika bērni pavadīs ārā, jo stiprāka būs viņu veselība, jā, un arī garastāvoklis krietni uzlabosies. Arī Pasaules Veselības organizācija bērniem rekomendē kā minimums vienu stundu dienā veltīt fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā – intensīvām vai arī mazāk aktīvām. Turklāt neseni pētījumi arī pierādījuši, ka bērniem, kuri pavada vairāk laika svaigā gaisā, ir mazāk iespēju saskarties ar redzes problēmām, visbiežāk – ar tuvredzību.

Labestība glābs pasauli. Bērni, kuri izrāda labestību viens pret otru, ir laimīgāki un bauda vienaudžu draudzību. Pieci pētnieki no Kalifornijas Universitātes ASV veikuši nelielu eksperimentu: viņi pētīja bērnus vecumā no deviņiem līdz 11 gadiem no 19 dažādām Vankūveras skolu klasēm. Eksperiments ilga vienu mēnesi. Bērniem tika vēlēts paveikt trīs labus darbus nedēļā vai apmeklēt trīs jaunas vietas, pēc pašu bērnu izvēles. Lai kādu lēmumu bērni nepieņemtu, viņu pašsajūta pēc šī mēneša ievērojami uzlabojās un viņi jutās daudz laimīgāki. Vienlaikus bērni, kuri veica labos darbiņus, sasniedza vēl vienu, neticami svarīgu mērķi – viņi guva atzinību vienaudžu vidū. Bet tā, savukārt, tieši ietekmē arī bērna panākumus akadēmiskajā jomā, kā arī panākumus attiecībās ar klasesbiedriem. Vienkārši palūdzot bērniem būt labiem vienam pret otru, skolotājs saliedē klasi un samazina iespējamo kāda bērna atstumšanu.

Viss ir vienkārši – labais vairo labo!