Ieklausies- iespējams, tavam skolas bērnam ir vajadzīga palīdzība

Atceros savu skolas laiku un ne bez nepatikas. Es biju maza meitene ar rudiem matiem un palielām ausīm, tas bija iemesls, kāpēc mani varēja apsaukāt.

Skolas laiku līdz devītai klasei atceros kā murgu. Es dzīvoju pie omītes un rūgtos brīžos vienkārši izraudājos viņai klēpī. Vecāki strādāja un es tāpat zināju, ka neviens mani neaizstāvēs un laikam es to arī negribēju, jo vienā tādā reizē redzēju mammas rīcību, kad viņa atnāca uz skolu aizstāvēt manu mazo māsu.

Gāja laiks un auga mani bērni. Edgars nekad nesūdzējās un es sevi mānīju, ka tātad viņam viss ir labi. Par to, ka Rīgas skolā savu vietu viņam nācās iekarot ar dūrēm es uzzināju daudz vēlāk.

Kristiānai pāri nedarīja, jo baidījās no brāļa. Viņa bija klusa un nepārliecināta par sevi tāpat kā Katrīne.  Es sapratu, ka nevēlos, lai manu meitu aiztiek, kaut ar vārdiem, jo zinu. cik tas ir sāpīgi. Mēs abas daudz runājām, pavadījām laiku divatā. Ceturtajā klasē Kika izmanījās, mūsu sarunas bija nesušas savus augļus. Viņa pieauga un kļuva par stipru, par sevi pārliecinātu jaunu sievieti, kas prata sevi aizstāvēt un nostāties blakus tam, kuram darīja pāri citi . 

Arī tagad, kad skolas bērns ir Katrīne, es rītu sāku ar teikumu, Ka tu esi pati labākā, jaukākā un gudrākā mietene, Tev viss izdosies. Katrīnei reizēm pirms kontroldarba izziņas sūtu pat vairākas reizes, lai viņu iedrošinātu.

Mēs izrunājam  situācijas, kas ir saistītas ar ņirgāšanos par bērniem skolā. Katrīne zina ,ka NEKAD NEDARI TO KO NEVĒLIES , LAI DARĪTU TEV. Es viņai uzdodu jautājumu, padomē kā justos tu, ja tās otras meitenes vietā būtu tu un tevi apsaukātu.  Tev nav jādraudzējas ar to bērnu, ar kuru negribi, bet pāri darīt nedrīkst. Vienā šādā situācijā Katrīne bija pajautājusi meitenei, kas apsaukāja otru, vai Tev patiks, ja es tevi tā nosaukšu.

Šādā situācijā iekļuva pati Katrīne pirmajā klase, jo viens no puikām bija pamanījis, ka katrīnei tētis ir krievs.  Katrīne ļoti pārdzīvoja, jo puika teica, ka tādus ir jāizsūta no Latvijas un krieviem te nav jādzīvo. Šo situāciju klasē izrunāja arī audzinātāj. Mums paveicās, jo puiša tēvs bija ļoti saprotošs un ar puisi izrunājās arī mājā, bet kā Jūs zināt tādu skolotāju un vecāku ir maz un neviens nezin kāds būtu iznākums, ja būtu mums pretī citi cilvēki.

Satiekot savu bērnu pēc skolas es cenšos sejā saskatīt kāda ir bijusi diena. Ja redzu, ka viņa ir par kaut ko sarūgtināta, mēģinu ar viņu par to izrunāties. Protams ne vienmēr tas uzreiz izdodas, reizēm paiet pāris dienas un mēs atgriežamies pie šīs sarunas.

Ļoti palīdz - Mammu meitu diena- un ticiet man tam nevajag daudz naudas. Ja nav iespēju aiziet uz kino, var paņemt tēju termosā un doties garā pastaigā. Tas ir tāds īpašs laiks, kad var izrunāties par visu.

Mīļās mammas, mēs gaidām, kad beigsies bērnudārzs , lai ātrāk bērns aiziet uz skolu. Tad viņš kļūst pastāvīgs un mums ir mazāk problēmu, bet īstenībā, tā nav. Tieši pirmās klases var būt laiks, kad zaudējam savu bērnu. Mēs esam pa sevi. Bet bērns par sevi. Sargāsim , mīlēsim savus bērnus, ieklausīsimies, atcerēsimies kā skolā gāja mums un pavērosim, vai mazulis nesauc pēc palīdzības.