Brilles neaug kopā ar bērnu

31. Aug 2018, 00:00

Tāpat kā ziemas zābaki neizaug kopā ar bērna kāju, arī tad, ja bērnam ir brilles, tās neizaug kopā ar viņa gudrībā pieaugošo galvu. Turklāt tikpat svarīgi kā nodrošināt to, lai bērnam nespiež apavi, ir arī pārliecināties, ka brilles nav pa mazu. Par to, kāpēc tas ir būtiski, cik bieži bērnam jāmaina brilles, kā izvēlēties brilles, konsultē „Optometrijas centra” Vienības gatves veikala „Optio” vadītāja Ieva Degtere. Šis veikals ir specializējies optikā bērniem, tāpēc šeit var tikt gan pie kompetenta padoma, gan arī pie praktiska risinājuma jebkuram bērnam, kam ir radušās problēmas ar redzi.

Vai manam bērnam vajag brilles?

Visbiežāk pirmā reize, kad bērns nonāk pie acu ārsta, ir gada vecumā. Ja nekādas problēmas netiek konstatētas, tad nākamā redzes pārbaude ir trijos gados, pēc tam septiņos – pirms došanās skolā. Protams, ir arī gadījumi, kad jau pirms gada vecuma sasniegšanas var novērot, ka bērnam ir kādas problēmas – tādā gadījumā ģimenes ārsts pie acu ārsta nosūta pat agrāk. Kā novērojusi veikala „Optio” Vienības gatves vadītāja Ieva Degtere, aizvien vairāk un vairāk ir bērnu, kuriem nepieciešamas brilles. Tas skaidrojams ar izmaiņām dzīvesveidā, jo aizvien vairāk laika tiek pavadīts pie datora, planšetdatora un televizora, kuru ekrāni paši par sevi gan redzei nav kaitīgi, taču redzes problēmas , ka, lietojot šīs ierīces, acij ilgstoši nākas fiksēt skatu noteiktā attālumā, ir kaitīgi.

Cik bieži bērnam jāmaina brilles?

Tā kā bērni aug, tad brilles vajadzētu mainīt ne retāk kā reizi gadā. Ja bērns ir pavisam mazs, tad pat biežāk. Aug bērna galva, tā rezultātā mainās attālums starp zīlītēm, brilles sāk spiest deniņos un slīdēt uz leju, līdz beigu beigās tās karājas deguna galā, un bērns patiesībā vairs nemaz neskatās caur brillēm, bet skatās tām pāri. Tāpat starp jaunu briļļu iegādes reizēm būtu vēlams ik pēc trim mēnešiem veikt profilaksi, aiznesot tās pie optiķa, kas pārbaudīs, vai briļļu kājiņas nav kļuvušas pārāk vaļīgas, brilles kārtīgi notīrīs un veiks citas nepieciešamas darbības.

Varbūt tomēr var iztikt bez...

Ja acu ārsts ir izrakstījis bērnam brilles, tad ir svarīgi, lai tās tiktu nēsātas. Nēsājot pareiza izmēra un stipruma brilles situācijās, kad tas ir nepieciešams (piemēram, ir gadījumi, kad ārsts ir norādījis, ka brilles jānēsā pastāvīgi, ir gadījumi, kad tās ir nepieciešamas, tikai skatoties tālumā vai lasot), redzi ir iespējams uzlabot. Ir bijuši gadījumi, kad ir izdevies atbrīvoties pat no relatīvi augstas pakāpes tuvredzības un tālredzības. Rīkojoties pretēji, redze labākajā gadījumā paliek nemainīgi slikta vai arī pasliktinās. Maldīgs ir priekšstats, ka briļļu nēsāšana pasliktina redzi (protams, ne tajā gadījumā, ja nēsātās brilles ir bērnam nepiemērotas). Šādu ilūzija var radīt tas, ka pēc briļļu noņemšanas mēdz būt sajūta, ka es tiešām redzu sliktāk nekā pirms briļļu lietošanas, taču tas skaidrojams nevis ar to, ka būtu pasliktinājusies redze, bet gan ar to, ka smadzenes ir pieradušas pie izmantotā palīglīdzekļa. Ja pēc tam brilles netiek nēsātas, tad vizuālās uztveres sajūta drīz vien atgriežas tāda pati, kā bijusi.

Kā izvēlēties pēc iespējas piemērotākas brilles?

Kad iztēlojamies bērnu brilles, visbiežāk prātā nāk maza meitenīte vai pusīti ar apaļas formas briļļu ietvariem. Izrādās tam ir praktisks izskaidrojums – bērni ir īsāki par pieaugušajiem, tāpēc viņiem bieži nākas skatienu vērst augšup, līdz ar to, ja ir izvēlētas brilles ar šauriem ietvariem, tad atkal sanāk tā, ka bērns nemaz neskatās caur brillēm, bet virs tām. Apaļa forma (vai vismaz tāda forma, kura augšpusē nav zemāka par uzacu līniju) turpretī nodrošina pēc iespējas lielāku laukumu, kurš tiek pārredzēts caur briļļu lēcām. Protams, šī forma nav obligāta, it sevišķi, ja bērnam tā galīgi nepatīk, un, ja bērnam nepatīk, tad viņš arī atradīs veidu, kā brilles nenēsāt (visticamāk tā nav sagadīšanās, ka tieši bērna nemīlētās brilles ir tās, kuras biežāk pazūd, saplīst, kuras sagrauž suns). Pašiem mazākajiem bērniem tas gan nav aktuāli (šajā gadījumā vēlams maksimāli paļauties uz optiķa ieteikumiem), taču, tiklīdz bērns ir sasniedzis vecumu, kurā patstāvīgi izdara gaumes spriedumus, viņa viedoklī ir jāieklausās. Raksturīga ir bērnu tendence briļļu ietvara izvēlē atdarināt vecākus – bērns grib tādas pašas formas brilles, kādas ir vecākiem (tolaik, kad modē bija šauras brilles, pārliecināt bērnu, ka arī nešaurās brilles arī ir foršas un viņam piestāv, mēdza sagādāt lielas problēmas; šobrīd modē esošās ‘hipstera’ brilles ar lielajiem plastikāta briļļu rāmjiem tādā ziņā ir liels atvieglojums tiem optiķiem, kuru klienti ir bērni).

Ideālais gadījums: arī rezerves brilles

Ideālajā gadījumā bērniem būtu ne tikai piemērota izmēra (un arī formas) brilles, bet arī rezerves brilles. Ja bērns aktīvi nodarbojas ar sportu, tas ir gandrīz obligāti, jo gadījumā, ja brilles saplīst, jaunu briļļu izgatavošana prasa laiku. Ir vecāki, kas uzskata, ka bērna iepriekšējās brilles var kalpot kā rezerves brilles, taču jāņem vērā, ka bērns no tām visticamāk jau ir izaudzis (neviens kā rezerves apavus taču neizvēlas tos, kas jau ir pāris izmērus pa mazu). Protams, jaunu briļļu iegāde nav lēta, taču ir jāapzinās, cik nozīmīgi ir tas, lai bērns nēsātu kvalitatīvas, sev piemērotas brilles. Kā norāda Ieva Degtere, vecāki dažkārt neiedomājas par to, cik lielā mērā bērnam tiek nodarīts pāri, ja viņš pietiekami labi neredz – 80 % no uztveres notiek tieši ar redzi, savukārt uztveres spēja lielā mērā ietekmē to, cik bērnam labi veiksies skolā. Labas sekmes savukārt veicina pašapziņu. Galu galā tas, vai bērnam ir bijušas pieejamas labas brilles, tad, kad tās ir bijušas nepieciešamas, var ietekmēt to, vai viņš kļūs par pilnvērtīgu sabiedrības locekli, kad būs pieaudzis.