26.04 10:00-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Bērni tehnoloģijas apgūst ļoti ātri, tomēr spēju un prasmes izvērtēt interneta vidi un sev labvēlīgu darbošanos tajā palīdz apgūt vecāki. Kristīna Sprūdža, etiķetes un komunikācijas eksperte ar vairāk nekā 15 gadu profesionālo pieredzi, Māmiņu klubam skaidroja, kā veicināt bērnam drošu un labvēlīgu viņa uzvedību virtuālajā vidē.
Vecāku paraugs un skaidrojums
Bērna uzvedība un etiķete virtuālā vidē jeb netiķete veidojas no vecāku parauga. Tāpēc vecāki bērnam laiku pa laikam var paskaidrot, kāpēc uz nakti vai vakariņu laiku izslēdzam telefonam skaņu, vismaz pusstundu pirms gulētiešanas izslēdzam televizoru un datoru, uz zvanu atbildam tieši tā un ne citādāk, kā rakstām e-pastus, ievērojot sasveicināšanos un atvadīšanos, pārbaudot, ko esam uzrakstījuši, izlabojot nepieciešamo, uz saņemtiem e-pastiem atbildot pieklājīgā (1-2 dienu) laika posmā. Tieši tāpat atbildam uz cilvēku īsziņām, ja vien tās nav reklāmas sms. Neatbildētam numuram, īpaši, ja tas ir pazīstams numurs, atzvanām.
Bērnam var skaidrot, ka lai arī internets un telefons mums ir pieejams patstāvīgi, kādos laikos zvanām draugiem, kādos kolēģiem un kad to labāk nedarīt, ja vien nav ārkārtas situācija. Var izskaidrot, ka, sūtot darba e-pastus, ja e-pasts ir uzrakstīts naktī, labāk sagaidīt rītu un tad to nosūtīt, jo arī ar darbu saistītas informācijas sūtīšana ārpus darba laika var citiem radīt priekšstatu, ka darbinieks ņem darbu uz māju, ka netiek galā ar pienākumiem, jo nakts laikā vēl strādā. Un no otras puses, cilvēkam ir svarīgi ievērot savu laiku un veselīgās robežas darbam un kas atpūtai.
Pieklājība arī virtuālajā vidē
No mazām dienām bērna veidojās pieklājība, ko vecāki veicina, mācot teikt, lūdzu un paldies, cienot vecākus cilvēkus, palaižot viņus apsēsties u.tml. Tieši tāpat pieklājību ievērojam virtuālā vidē. Tāpēc vecāki bērniem var izstāstīt, kā ar omīti pa telefonu vai skype runāt, ko pajautāt. Tas iepriecinās omīti, un arī bērns būs laimīgs, ka omīte priecīga. Pieklājības normas, kas apgūtas no mazām dienām, ļoti noderēs arī turpmākajā bērna dzīvē.
Lai bērns labāk apgūtu interneta tehnoloģijas, ģimene var izveidot Whatsappā grupiņu, kur cits citam var sūtīt bildītes no ģimenes pasākumiem vai dalīties ar ikdienišķiem sasniegumiem – tā bērns mācās gan pareizrakstību, gan kopēju komunikāciju. Un arī kļūdas iespējams novērst savā vidē – pastāstīt, kādas bildes labāk publicēt un kādas ne – pastāstīt bērnam, ka bildē svarīgs ir ne tikai tas, ko viņš nofotografē, bet arī, kas ir redzams fonā. Bērns pats noteikti nespēs iedomāties, ka jāizvērtē, kādi cilvēki ir fotogrāfijā, jāapjautājas vai visi būtu ar mieru, ka bilde tiek nosūtīta citiem cilvēkiem utt.
Klātienes un virtuālās vides atšķirības
Mūsdienās bērni un jaunieši virtuālā vidē komunicē vēl intensīvāk nekā reālajā vidē. Pieaugušajiem ir otrādi – viņi labprāt grib tikties klātienē un tikai papildus izmanto virtuālo vidi. Tomēr bērnam ir jāmāca, ka mēs viens otru uztveram tikai 7% ar vārdiem, pārējo ar neverbālo komunikāciju – mīmiku, žestiem, kopējo atmosfēru. Tāpēc virtuālā vidē biežāk ir iespējami pārpratumi un var strauji mēdz izveidoties konflikti, kurus bērniem jāiemāca risināt reālā vidē, nevis virtuālā. Tāpat bērnam var skaidrot, ka pirms kāda komentāra vai domas publicēšanas nepieciešams apdomāties, vai to varētu pateikt arī otram aci pret aci. Turklāt jāatceras, ka jebkas, kas publicēts internetā, tur arī paliek, pat ja cilvēks to izdzēš. Un mūsdienās darba devēji nevis pēc darba intervijas prasa atsauksmes iepriekšējiem darba devējiem, bet vēl pirms izlemšanas cilvēku uzaicināt uz darba interviju, apskatās, kas par viņu atrodams internetā. Neviens nevar skaidri zināt, kur strādās nākotnē, bet būs žēl, ja jaunības vieglprātībā izdarītais neļaus ieņemt kāroto amatu. Cilvēka tēlu veido gan viņa draugu loks, gan ieraksti, ko viņš šēro, bildes, ko ieliek. Bērnam arī jāiemācās, kā uztvert komentārus, kas ir interneta vidē, ka ne visi jāņem nopietni, ko darīt, ja kāds pasmejas vai apsmej.
Lietderīgi pavadīts laiks virtuālajā vidē
Tikpat būtiski ir mācīties izvērtēt interneta vidi. Ne viss, kas ir pieejams internetā, mums ir nepieciešams. Ir daudz virtuālo “drazu” jeb atkritumu, kurus lasot, velti tērējam savu laiku. Bērniem un arī pusaudžiem īpaši jāatgādina, ka ne viss, kas ir rakstīts, ir patiess, ar informāciju, ko parāda citiem, kāds var censties manipulēt. Tāpēc kopīgi var izskatīt dažādas lapas, izvērtēt, kas tajās labs un noderīgs un kāpēc citas, pat ja tās liekas vilinošas, labāk neapmeklēt un tām savu laiku netērēt. Izvērtēt, kam veltam savu laiku, ir nepieciešams kā pašiem pieaugušajiem, tā bērniem. Protams, ir jāņem vērā pieaugušo un bērnu uztvere, mūsdienu tehnoloģijas mēs uztveram dažādi – kas vienam traucē, citam palīdz - vieniem vajag dinamiskas filmas, lai nomierinātos, bet citiem romantiku – lai uzņemtu pozitīvismu, vieni vēlēsies publicēt bildītes ar kaķīšiem un sunīšiem, bet citi pārpublicēs informāciju par netaisnīgām situācijām, lai taisnīgums tomēr uzvarētu. Tāpēc katrā ģimenē veidojas sava pieņemamā virtuālās vides etiķete.
Svarīgākais – apzināties, ka prasme uzvesties gan reālajā, gan virtuālajā vidē neiedzimst, to iemāca. Netiķetes prasmes bieži vien bērni mācās gandrīz vienlaicīgi, kopā ar vecākiem un vecvecākiem. Tādēļ ik pa brīdim savā ikdienā atradīsim laiku, lai atsvaidzinātu savas interneta lietošanas prasmes, lai izrunātu drošas un pieklājīgas uzvedības principus, izpētītu lapas, kurās ir doti padomi drošai virtuālās vides lietošanai tā, lai no tā iegūtu zināšanas un prieku! Varbūt jau šovakar kopā izpētīt www.drossinternets.lv?