Ak eglīte, ak eglīte

Liela daļa jau eglīti ir izrotājusi, bet mūsu mājā, eglīte ienāks tikai rīt.

Eglītei pakaļ brauc tētis un ved mums ļoti īpašu eglīti. Mēs izvēlamies tādu, kas nav kupla no visām pusēm, lai skaistule aug. Mēs izmantojam tās eglītes, kas no vienas puses ir plikas, tas tapēc, ka novietojam to parasti vienā stūrī. Tā labi iederās savā vietā, jo arī dabā, koka aizmugurējā daļa ir augusi ēnā, vai ar muguru pret otru eglīti.

Kad eglīte ir ieņēmusi savu vietu, sākās dekorēšana. Kad Kate bija maziņa, es dekorēju eglīti, kamēr viņa gulēja diendusu, un kad pamodās mājā bija ienācis brīnums. Tagad mēs eglīti rotājam kopā. Katru gadu mēs eglīti papildinam ar jaunu eņģelīti. Šogad tas būs Gustava pašu rokām gatavots eņģelītis un ar dažām jaunām mantiņām.

Šogad tās būs ar sarkaniem akcentiņiem, jo sagaidīsim sarkanā gaiļa gadu.

Mani draugi zin šo īpašo tradīciju, tapēc mūsu eglīti rotā mantiņas no Vācijas, Čehijas, Polijas.

Šogad tām pievienosies rotiņa no Anglijas.

Kā mūsu eglīte izskatīsies, noteikti atrādīšu.

Bet kādas ir Jūsu eglītes rotāšanas tradīcijas?