Ar sākumskolu viss skaidrs – tiek apgūtas dažādas iemaņas visiem kopā, pie reizes izvingrinot un trenējot mazos pirkstiņus rakstīšanai un aktivizējot smadzeņu darbību.
Bet pamatskolā pienāk brīdis, kad tiek nodalīta meiteņu un zēnu mājturība – tāda neliedza dzimumu diskriminācija! Man līdz šai baltajai dienai nav skaidrs, kāpēc dzīvei noderīgas iemaņas nevarētu apgūt kopā abi dzimumi, galu galā ēst gatavošana, vīļu sašūšana, pogu piešūšana, lampiņas nomaiņa vai skrūves ieskrūvēšana vienlīdz noderētu kā puišiem tā meitenēm.
Otrs aspekts, šis nu būtu tas priekšmets, kur mājasdarbiem vispār nevajadzētu būt, vai būt tikai nedaudz. Neredzu nekādu pamatojumu spilventiņu izšūšanai krustdūrienā, džemperīšu adīšanai brīvprātīgi piespiedu kārtā vai priekšauta šūdināšanai mājās – tas aizņem daudz laika un īpaši daudz, ja šādas lietas nepadodas. Bez tam svarīgāk par šādiem darbiem, ir citi mācību priekšmeti!
Bērns pagaidām neprotestē, tā ka problēma nebūs bērnā šoreiz 😉 un ja vajadzēs varēšu meitas vietā i zeķi noadīt, i džemperi notamborēt, i krustdūrienā izšūt vai spodršuvumā, bet jautājums ir vai tas ir mājturības mērķis?
Zinu daudzus gadījumus gan tad kad pati mācījos, gan tagad, kad labāku atzīmi dabū par glītākiem darbiem, kas ir ok, ja vein beigās neizrādās ka mājasdarbu uzcakoja mamma vai omīte, bet cits ir centies pats un saņem sliktāku atzīmi.
Man nebūtu nekas pretī, ja viss tiktu paveikts klasē uz vietas (nebūtu mājasdarbu) un meitenēm iemācītu arī apieties ar naglām/āmuru/skrūvgriezi, kaut lampiņu nomainīt, bet puikām iemācīt pogu piešūt, vīli sašūt un ēst gatavot 😉
A ko ēvelēt nevar iemācīt mājās?
Pielājību pa lielam gan man šķiet ir jāiemāca ģimenē. Var jau lasīt lekcijas un runāt par to skolā, bet ja tas nebūs ikdienā kopā ar vecākiem (!) izkopts, tad te nekas nelīdzēs.😉
Tā kā dzīvojam dzīvoklī, abi strādājam algotu darbu, tad ēst gatavo tas, kurš todien ātrāk ir mājās, tāpat vešu ieleik mazgāties un izkar tas, kuram vairāk brīva laika tobrīd. Var jau būt, ja katru dienu būtu jālabo piloši krāni, vešmašīna un sienas jākrāso tad būtu citādi.
Arī saviem bērniem mācu, ka mājas darbus dara vienlīdz abi dzimumi. 😉
Ja jau visu var iemācīt mājās zēniem, tad droši vien to var iemnācīt arī meitenēm ----> nafig vispār vajag darbmācību?
Man ar nav skaidrs, kāpēc ir diskirminācija pēc dzimuma!
Mjā, man tomēr nešķiet normāli, ka sieva gatavo ēst, pucē māju, mazgā un gludina vešu, pieskata vai viss ir salāpīts un pogas vietās, bet vīriec pārreiz gadā pieskrūvē plauktiņu, bet pārējā laikā mājās nedara neko. Oki, tas ir pieņemams, ja sieviete ir mājsaimniece, bet ne tad, kad abi strādā algotu darbu!
+
Un kāpēc ēst gatavošanu nevarētu zēni apgūt darbmācībā?
Un cik daudzi virpo koku vai frēzē metālu ikdienā?
Meitenēm nebūtu par skādi kādu putna būri uztaisīt - tas tiesa 😉
Nu es pamatskolā mācījos vairāk kā 10 gadus atpakaļ un mums bija nodalītas puiku lietas un meiteņu lietas. Diemžēl ne puikas ēst mācījās taisīt, ne meitenes būrīšus. Iespējams, ka tas laika gaitā ir mainījies, es godīgi sakot nezinu, jo man meitiņa vēl bērnudārzniece, bet skolas vecuma radinieks ir tikai viens un tas pats vēl tikai 4. klasē mācās.
Un par to apjomu. Es tev pilnībā piekrītu, ka šo priekšmetu vajadzētu ieplānot tā, lai visu var padarīt mācību stundās un mājās nebūtu pus nakti jāsēž, lai pabeigtu adīt džemperi.
Atceros no saviem laikiem, kad mums bija jāšuj. Un ļoti daudziem mājās nemaz nebija šujmašīnas, bet darbu izdarīt mācību stundā nevarēja paspēt (un mums nebija tādas stundas, kurās varētu bezdarbībā sēdēt, visas meitenes čakli darbojās). Tā tam nevajadzētu būt.
Es esmu par mājturību. Lai arī mums bija šausmīga skolotāja, bet man ļoti patika gatavot ēst un lieliska pieredze bija arī tā piespiedu kārtā adītā zeķe. Bet piekrītu, ka arī zēniem, ja ne adīt džemperi vai izšūt krustdūrienā, bet ēst gatavot un kaut vai pogu piešūt un salāpīt, vajadzētu mācīt, kā arī meitenēm naglu iesist ut. Godīgi sakot visus gadus, kad man bija mājturība, vēlējos, lai arī meitenēm kādreiz parādītu kā uztaisīt putnu būrīti.
Man pašai prasmes ir noderējušas, tomēr kā murgu atceros džemperīša brīvprātīgi obligāto adīšanu vai krustdūrienā izšujamo spilvenu, paralēli čupai ar obligāto literatūru un sacerējumiem, kā arī citiem mājas darbiem.
Es par to, ka skolā var un vajag visu mācīt, bet skolā, nevis mājās! Mājasdarbi, kuri prasa daudz laika un ir specifiski, man šķiet pilnīgi lieki!
Tu gribi teikt, ka vīrietim ēst nav jāmāk gatavot, gludināt nav jāmāk un pogu piešūt arī ne? Un kas tad mūsdienās ir vīrieša pienākumi mājās, ja remontus veic meistari?