Pusdienas skolā - galvenā ēdienreize

Par veselīgu uzturu skolā jādomā un jāvienojas vecākiem, pedagogiem un ēdinātājiem

Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā audzēkņu vecākiem ir tā priekšrocība internetā uzzināt, kas viņu bērniem piedāvāts skolā pusdienās, un atruna, ka šodien atkal bija tā negaršīgā zupa, tāpēc nopirku čipsus, nedarbojas. Šī ir viena no nedaudzām skolām, kurās skolas ēdnīcas ēdienkarte pieejama arī skolēnu vecākiem, jo reizi nedēļā tā tiek ievietota ģimnāzijas mājaslapā, tajā norādītas gan cenas, gan ēdiena uzturvērtība – kaloriju skaits, ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku daudzums.

Skolas direktora pienākumu izpildītājs Māris Purviņš uzsver, ka ēdnīcā piedāvātā ēdienkarte tiek regulāri saskaņota ar izglītības iestādes medicīnas māsu; bijuši arī gadījumi, ka ģimnāzijas vadība lūgusi ēdinātājiem ieviest ēdienkartē korekcijas, lai izvairītos no pārāk lielas vienveidības. M. Purviņš pozitīvi vērtē sadarbību ar ēdinātājiem (Fazer Amica), līgumu ar ēdināšanas uzņēmumu ģimnāzija slēdz uz diviem gadiem, jo īsāks sadarbības laiks neradītu ieinteresētību ēdināšanas uzņēmumam ieguldīt ģimnāzijas ēdināšanas bloka attīstībā.

Ēdienkartes jāsaskaņo

Diskusija par uztura kvalitāti skolā ir īpaši nozīmīga, jo daudziem skolas pusdienas ir galvenā ēdienreize dienā, saka uztura speciālisti. Lai nodrošinātu skolā veselīgu ēdināšanu, būtu jāsadarbojas izglītības iestādes pārstāvjiem, ēdināšanas uzņēmuma darbiniekiem un skolēnu vecākiem, tikai tā panākams, ka bērni un pusaudži ēd veselīgi, ir pārliecināts Fazer Amica rīkotājdirektors Aigars Kaugars. Uzņēmums nodrošina ēdināšanu 10 vispārizglītojošajās skolās, kā arī vairākās pirmsskolas izglītības un augstākās izglītības iestādēs. Skolēnu ēdiena gatavošanā pēc iespējas tiek izmantoti vietējie produkti, lai arī visa gada garumā Latvijas klimata dēļ tas nav iespējams.

Jau ceturto gadu visas ēdienkartes apstiprina Latvijas Diētas ārstu asociācija, stāsta A. Kaugars, «jo uzskati, kāds ēdiens ir veselīgs un kāds nav, ir ļoti atšķirīgi gan izglītības iestāžu pārstāvjiem, gan skolēnu vecākiem. Tāpēc vajadzīgs asociācijas apstiprinājums, kas ļauj mums argumentēti pamatot, ka piedāvātais ēdiens tiešām ir veselīgs».

Plānojot skolēnu ēdienkarti, jāņem vērā divi principi: pirmkārt, uztura sabalansētība – lai būtu sabalansēts olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku daudzums un tiktu ievērots vecumposmam atbilstošs kaloriju daudzums, otrkārt, daudzveidība.

Galvenā ēdienreize

«Skolu ēdināšanas uzņēmumu galvenais uzdevums būtu noteikt konkrētām bērnu vecuma grupām uztura režīmu, t. i., ēdienreižu skaitu, laiku un uztura daudzumu. Ēdienreizes jāsadala tā, lai organisms uzturvielas saņemtu tad, kad tās ir visvairāk nepieciešamas,» norādīja uzturzinātniece Marta Panke.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Uzturzinātņu katedras docents Viesturs Rozenbergs uzskata, ka, organizējot pusdienas skolā, jāapzinās, ka lielākajai daļai skolēnu «šī ir galvenā dienas ēdienreize, ņemot vērā sociālekonomiskos apstākļus, kādos šodien dzīvo lielākā daļa skolēnu».

«Izdarot secinājumus no Māmiņu kluba dalībnieču teiktā, varu sacīt, ka vecāki īpaši neiesaistās skolas ēdienkartes plānošanā, jo parasti skolām ir noslēgta vienošanās ar ēdināšanas firmu par lētāko iespējamo ēdināšanas piedāvājumu,» pastāstīja Māmiņu kluba vadītāja Baltijas valstīs Sandija Salaka. Māmiņu klubs ir piedalījies vairākās Veselības ministrijas darba grupās un diskusijās par bērnu uzturu. S. Salaka domā, ka jāpievērš uzmanība diviem būtiskiem aspektiem: «Pirmkārt, tas, ka izglītības iestāde izvēlas sadarboties ar lētāko ēdināšanas uzņēmumu, ne vienmēr nozīmē kvalitatīvāko piedāvājumu; otrkārt, ja bērniem pusdienas skolā negaršo, viņi apmierina izsalkumu, nopērkot tuvākajos veikalos našķus.» Vecāku sūdzības par sliktu ēdināšanu Māmiņu klubā izskanot reti, tas liecina, ka daudzās skolās ar to viss ir kārtībā.

Grib brīvpusdienas

Strikti noteikumi, kādam jābūt uzturam skolās, patlaban attiecas tikai uz 1. klašu skolēniem, kuri saņem valsts finansētas brīvpusdienas, norādīja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Arāja. No valsts budžeta vienam skolēnam paredzēti 80 santīmi dienā, un tos piešķir neatkarīgi no izglītības iestādes dibinātāja statusa. No 2. klases visiem skolēniem brīvpusdienas nav paredzētas, taču attiecībā uz ēdienkarti ir daudz ieteikumu, kas mudina izglītības iestāžu virtuvēs gatavot veselīgu uzturu.

Kā jau ziņots, VM patlaban gatavo Ministru kabineta noteikumus, kuros noteiks uzturvērtības normas, kas skolēniem skolas pusdienās jāsaņem. Noteikumi, visticamāk, varētu stāties spēkā no nākamā mācību gada.

To speciālistu vidū, kuri ikdienā sastopas ar skolēnu uztura jautājumiem, populārs ir uzskats, ka arī Latvijā visiem skolēniem no pirmās līdz devītajai klasei būtu jānodrošina brīvpusdienas – vēlams ar strikti reglamentētu ēdienkarti. Diētas ārste Lolita Neimane ir pārliecināta, ka veselīgas brīvpusdienas visiem pamatskolas skolēniem nāktu par labu veselībai un ietekmētu veselīgu ēšanas paradumu izveidošanu. «Vecākiem ļoti bieži nav laika gatavot bērniem veselīgu uzturu, un nevienā vien Latvijas ģimenē ir tāda situācija, ka vienīgā normālā ēdienreize bērnam ir pusdienas skolā,» saka L. Neimane.

Arī A. Kaugars ir pārliecināts, ka brīvpusdienu nodrošināšana visiem pamatskolas skolēniem būtu ieguvums visiem. «Ja bērni regulāri ēd siltas, veselīgas pusdienas, viņi mazāk slimo un vecākiem retāk jākavē darbs, lai paliktu mājās pie saslimušā bērna. Igaunijā, kur brīvpusdienas ir visiem skolēniem no pirmās līdz devītajai klasei, patlaban tiek plānots paplašināt brīvpusdienu saņēmēju loku, nodrošinot tās arī bērnudārzu audzēkņiem un vidusskolēniem.»

***

Kas ir skolu ēdienkartē

Rīgas Valsts 2. ģimnāzija (7. klase, vidusskola)

Kartupeļu pankūka: Ls 0,25

Pildīti kabači: Ls 0,50

Dārzeņu zupa: Ls 0,50

Maizes zupa ar augļiem: Ls 0,50

Dzēriens – sula vai jogurts (glāzē): Ls 0,25

Gaļa franču gaumē: Ls 1,20

Kijevas kotlete: Ls 1

Vistas fileja: Ls 0,80

Kotlete Ezītis: Ls 0,70

Cūkgaļa ungāru gaumē: Ls 0,70

Makaroni ar gaļu: Ls 0,55

Piedevas – salāti vai rīsi, vai makaroni: Ls 0,30

*

Rīgas 41. vidusskola 1 kompl. par Ls 1 (1.–4. klase)

1. variants

Makaroni ar vistas gaļu krējuma mērcē un svaigo kāpostu salāti, Saldais – manna ar ķīseli + citronu dzēriens + maize

2. variants

Slinkie tīteņi ar gaļu un krējums, Ābolu kompots, Zivju zupa, Maize, 1 burkāns vai 1 auglis (banāns, ābols)

*

Āgenskalna Valsts ģimnāzija (no 7. klases)

Cīsiņi bez piedevām: Ls 0,90

Cūkgaļas karbonāde: Ls 0,80

Piedevas – kartupeļu biezenis vai rīsi, vai makaroni: Ls 0,40

Saldais ēdiens – kafijas krēms ar ķīseli: Ls 0,50

Kefīrs: Ls 0,20

Apelsīnu sulas dzēriens: Ls 0,20

***

Skolēna pusdienas

Bērniem jānodrošina pārtikas produkti, kas bagāti ar saliktajiem ogļhidrātiem. Pirmklasnieku pusdienās jābūt vismaz 100 g (neto) dārzeņu (no tiem 50 g svaigā veidā) un 50 g (neto) augļu, vēlams – svaigu, kā arī vismaz 70 g (neto) olbaltumvielām bagātu pārtikas produktu. Salātu gatavošanā drīkst izmantot augu eļļu vai krējumu.

Pirmklasnieku ēdienkartē izglītības iestādēs nevar iekļaut fritētus kartupeļus, gaļas un zivju izstrādājumus, piemēram, desas, cīsiņus, sardeles, gaļas un zivju konservus, žāvētus, kūpinātus, sālītus gaļas un zivju produktus, kā arī majonēzi, kečupu un krējuma izstrādājumu.

Ēdiena gatavošanā nevar lietot pārkarsētas vai vairākas reizes karsētas taukvielas. Pievienotā sāls daudzums gatavajā produktā nevar pārsniegt 1 g uz 100 g produkta (rekomendējams aizstāt to ar garšaugiem un garšvielām).

Avots: Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžeta līdzekļus pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai

***

Problēma – bērnu aptaukošanās

Lolita Neimane, diētas ārste

Pedagoģes man ir stāstījušas, ka skolas virtuvē tiek gatavots pārāk trekns ēdiens, piemēram, saldajā bērniem tiek dots ķīselis ar biezputru, nevis augļi. Apgalvojumu, ka skolās bērniem piedāvā pārāk treknu ēdienu, gan negribu vispārināt un attiecināt uz daudzām skolām. Situācija ir ļoti dažāda. Izdarot secinājumus no sarunām, kas bijušas manās konsultācijās, varu sacīt, ka skolu ēdienkartē vajadzētu iekļaut vairāk piena produktu un dārzeņu. Latvijā ir vērojama tāda problēma kā bērnu aptaukošanās, vajadzētu samazināt ceptu produktu iekļaušanu ēdienkartē, eļļas daudzumu. Reti kurš skolēns pats ies pie skolas pavāra un teiks, ka ēdiens nav veselīgs, – tas jādara vecākiem.

Aivars Līpenītis, portāla www.receptes.lv vadītājs

Galvenais, lai skolēniem piedāvātais ēdiens būtu garšīgs, veselīgs un izskatītos pievilcīgi, jo, ja tas neizskatīsies labi, skolēni ēdiena vietā izvēlēsies ātrās uzkodas vai saldumus. Tā kā bērniem ir augošs, turklāt ne tik izturīgs organisms, uzturam ir ļoti liela nozīme. Atceros no bērnības, ka manā lauku skolā ēdienu gatavoja no pašu skolēnu un ģimeņu sagādātiem lauku produktiem. Tās ir labākās izejvielas, kādas var atrast. Esmu pret dažādiem pulveriem, ķīmiskām piedevām un gatavajiem maisījumiem skolēnu ēdienu gatavošanā.

Sandija Salaka, Māmiņu kluba vadītāja Baltijas valstīs

Skolas bērnu vidū ir attīstījusies aptaukošanās, to pierādījis arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) bērnu antropomorfisko datu pētījums. PVO šā gada pavasarī kopā ar ekspertiem, skolām un pedagogiem organizēja plašu diskusiju par skolēnu aptaukošanos – arī Māmiņu klubs piedalījās – un secināja, ka bērni neēd pietiekami veselīgi ne skolā, ne mājās.

***

«Latvija nav no bada izģindušu bērnu zeme. Atšķirībā no Džibutijas un Somālijas te ir pārticība, kuras sekas ir bērnu aptaukošanās, pusaudžu anoreksija un bulīmija. Statistika uzrāda agrīnas sirds un asinsvadu saslimšanas, gastroenteroloģiskas problēmas. Kur problēma? Runa ir par pārtikas piedevām, pesticīdiem, nitrātiem un to patēriņu.»

Viesturs Rozenbergs, uzturzinātnieks

«Norvēģijas skolās, nodrošinot bērnus ar bezmaksas dārzeņu un augļu porcijām, ir atrasta efektīva stratēģija, lai paaugstinātu skolēnu dārzeņu un augļu ēšanas biežumu. Pozitīvi ir tas, ka Latvijā rīkojas līdzīgi.»

Marta Panke, uzturzinātniece

400–500 gramu dārzeņu un (vai) augļu liela porcija dienā skolas vecuma bērniem un jauniešiem ir ļoti vēlama normālai attīstībai

Magda Riekstiņa
Diena

{smallpic:1}