07.05 10:00-15:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumu par mācību materiālu nodrošinājumu skolās, vairāki ministri pauda neizpratni, kāpēc skolās ir nepieciešamas darba burtnīcas, kas vecākiem ir liels finansiālais slogs, tādējādi izsakot aicinājumu attiekties no tām.
Ministri pieprasa alternatīvas
«Pieredze rāda, ka ministrijas neitrālā attieksme pret to, kādā veidā darba burtnīcas tiek izmantotas, droši vien nedod īsto rezultātu, jo darba burtnīcas ir loti dārgs elements,» valdības sēdē sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V). Viņš aicināja IZM nākt klajā ar piedāvājumiem par alternatīvām darba burtnīcām.
Viņš bija neizpratnē par to, kāpēc tik bieži mainās mācību grāmatu klāsts, kas arī rada papildu izdevumus skolēnu vecākiem. Pabriks kā piemēru minēja kārtību, kāda Latvijā bija padomju laikos, kad bija noteikta obligātā mācību literatūra, kas atradās skolas bibliotēkā un to nodeva no skolēna skolēnam.
«Septiņos astoņos gados nav rasts risinājums par grāmatām. Jautājums par šo obligāto literatūru ir atrisināms samērā ātri. Es gribētu redzēt risinājumu par darba burtnīcām un piedāvāt risinājumu par obligāto literatūru priekšmetos,» sacīja ministrs.
Burtnīcas piedāvā digitalizēt
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis skaidroja, ka darba burtnīcām ir risinājums, tās piedāvājot digitālā formātā. Savukārt mācību grāmatas tiek mainītas, jo zinātne mainās, paskaidroja Ķīlis.
Arī veselības ministre Ingrīda Circene (V) uzsvēra, ka mācību saturs nemainās tik būtiski, lai būtu nepieciešamība bieži mainīt mācību literatūru. Viņa aicināja pārejas periodā līdz mācību materiālu digitalizēšanai noteikt konkrētu mācību literatūras komplektu. «Tajā periodā nevajag saražot piecus, septiņus komplektus. Vecākiem tā tiešām ir liela problēma. Nevajag ražot grāmatas, kuras pēc tam nebūs vajadzīgas,» teica ministre.
2014.gadā atteiksies no darba burtnīcām
Lai risinātu arī šo jautājumu, tuvāko dienu laikā Valsts izglītības attīstības aģentūra, izmantojot Izglītības inovāciju fondu, izsludinās konkursu digitālo mācību līdzekļu izstrādei, kurā šim nolūkam tiks atvēlēti 300 000 latu. Vienlaikus ministrs meklē iespējas šā gada laikā izsludināt apjomīgu konkursu digitālo mācību līdzekļu izstrādei un rosināt pāreju no drukātām darba burtnīcām uz digitālie lietojamiem interaktīviem materiāliem, vai arī uz visiem bezmaksas pieejamiem izdrukājamiem mācību materiāliem.
«Ministra skatījumā, konsekventi īstenojot plānotās ieceres, pilnīga atteikšanās no vecāku iegādātām darba burtnīcām varētu notikt, sākot ar 2014.gada 1.septembri. Ministrs ir gandarīts, ka arī citi ministri atzīst šo jautājumu par problemātisku un pateicas par atbalstu to risināt,» teica Tukišs.
Premjers neapmierināts ar risinājumiem
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), kurš bija neapmierināts ar IZM sagatavoto ziņojumu, jo, viņaprāt, tajā nav atbildēts uz valdības uzdotajiem jautājumiem, norādīja, ka procesu ar mācību materiālu digitalizēšanu vajadzētu padarīt ātrāku un vecākiem skaidrāku.
Viņš norādīja, ka ministrija ziņojumā nav iekļāvusi risinājumus, kā rīkoties, ja skolēns no vienas skolas pāriet uz citu, kur vielu apgūst no citām mācību grāmatām.
«Kur informatīvajā ziņojumā ministrija sniegusi atbildes uz valdības jautājumiem? Ziņojumā atbildējuši uz uzdotajiem jautājumiem jūs neesat,» neapmierināts bija premjers.
Viņš arī piekrita Circenes un Pabrika paustajam, ka nav nepieciešams bieži mainīt mācību grāmatas. «Nedomāju, ka ļoti bieži tā zinātne mainās, nav tā, ka fizika, matemātika vai latviešu valoda pa trīs gadiem tik nenormāli nomainās, ka tas, kas bija pirms trim gadiem, nav vairs spēkā,» sacīja Dombrovskis.
Viņš vēlējās zināt, kad mācību materiāli skolās būs pieejami digitālā formātā. Ķīlis viņu informēja, ka tas varētu būt nākamā gada 1.septembrī. Viņš arī uzsvēra, ka nevienā skolā nav tā, ka darba burtnīcas ir vienīgais variants, - pastāvot arī alternatīvi varianti. «Darīsim visu, lai skolēnu vecāki zinātu, ka ir alternatīvas un ka tās var pieprasīt,» valdības sēdē solīja Ķīlis.
IZM mācību līdzekļiem prasīs vienu miljonu latu
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no nākamā gada valsts budžeta mācību līdzekļiem prasīs vienu miljonu latu, lai varētu nodrošināt Ministru kabineta noteikumos noteikto finansējumu 7 latus vienam skolēnam.
Ķīlis uzsvēra, ka likumdošanā ir jāveic izmaiņas, kas paplašinātu mācību līdzekļu loku, jo turpmākajos gados mācību procesā aizvien vairāk tiks izmantoti digitālie mācību līdzekļi, kas ļautu samazināt vecāku tēriņus par mācību līdzekļiem, jo īpaši tas attiecināms uz dārgajām darba burtnīcām, kas vecākiem ir jāiegādājas par saviem līdzekļiem.
Tāpat viņš atzina, ka iepriekšējos gados mācību līdzekļu iegādei no valsts budžeta ir atvēlēts nepietiekams finansējums, kā dēļ mācību līdzekļu nodrošinājums dažādās skolās ir ļoti atšķirīgs.
Laukos situācija labāka
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis preses brīfingā stāstīja, ka, aptaujājot 93 pašvaldības, noskaidrojuši, ka pašvaldības iegulda ļoti atšķirīgu naudas summu mācību līdzekļu iegādei, piemēram, Garkalnes pašvaldība pagājušajā gadā mācību līdzekļu iegādei vienam skolēnam atvēlējusi 26 latus, kamēr 15% no aptaujātajām pašvaldībām varējušas atvēlēt tikai līdz trijiem latiem.
Viņš norādīja, ka lauku skolās nodrošinājums ar mācību grāmatām ir labāks un ir skolas, kur vecākiem nav jāiegādājas neviena mācību grāmata. Arī atsevišķās lielo pilsētu skolas ir labi nodrošinātas ar mācību grāmatām.
LETA