Kā panākt, lai skolēni lasītu ar prieku?

Pagājušās nedēļas nogalē notika Latvijas Nacionālais lasīšanas kongress bērniem, kurā bija diskusija par faktoriem, kas veicina bērnu lasīšanu. Kā liecina pirms četriem gadiem veiktais starptautiskais pētījums, tikai trešdaļa audzēkņu grāmatas lasa ar prieku.

Aptauja parādīja, ka no 45 pētījumā iesaistītām valstīm vissliktākā skolēnu attieksme pret lasīšanu ir tieši Latvijā (pētījumā bija iesaistīta arī Dienvidāfrika). Bērnu nevēlēšanās lasīt ļoti ietekmē viņu prasmi lasīt, kura tādēļ pēdējā laikā ir pasliktinājusies, lai gan Eiropas Savienības uzstādījums 2010. gadam ir par 20% uzlabot skolēnu lasītprasmi.

Tiek pārmests, ka mācību grāmatu teksti ir pārāk sarežģīti, nevis risināta problēma, sacīja „Apgāda Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka. Viņu satrauc tas, ka Latvijā mācību grāmatas tiek veidotas arvien primitīvākas. Turklāt atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, tostarp kaimiņvalsts Lietuvas, Latvijā nav mērķtiecīgas politikas bērnu lasīšanas veicināšanai.

Lasīt jāmāca mazotnē

Rakstniece Māra Svīre uzsvēra, ka ļoti svarīgi vecākiem jau mazotnē panākt to, lai bērnam lasīšana būtu tikpat dabiska kā runāšana, citādi veidosies barjera. Jo bērns ātrāk sāks lasīt, jo viņš ātrāk apgūs visus priekšmetus. Ja skolēnam ir papildus jāpiepūlas, lai izlasītu un savilktu kopā burtus, viņam nav laika koncentrēties uz saprašanu. Bet tas ir ļoti būtiski, apgūstot tādus priekšmetus kā ģeogrāfija, fizika un ķīmija. Turklāt vēlāk sliktā lasītprasme negatīvi ietekmē konkurētspēju darba tirgū.

Kongresa dalībnieki vienprātībā uzskata, ka bērnam jāiemācās lasīt ģimenē, bet skolai ir jāattīsta šīs prasmes. „Skolotājs patiesībā ir palīgs, bet vecāks – darītājs, jo viņiem ir viens, divi vai trīs bērni, bet skolotājam – 30," teica M. Svīre. Ar laiku bērnus jāiemāca lasīt ne pa vārdiem, bet ar acīm – pa vārdkopām, tad skolēni varēs lasīt ļoti ātri.

Tagad grāmatām sabiedrības uztverē nav vērtības

Lai bērni gribētu pavadīt brīvo laiku lasot, jāsāk ar attieksmi pret grāmatām – tām jāpiešķir vērtība. Rakstniece sacīja, ka bērniem ir jādāvina grāmatas: „Grāmatas ir pietiekami dārgas, bet joprojām nav attieksme pret grāmatu kā vērtību, ne preci. Piemēram, dāvināt grāmatu vairs nav modē. Iespējams, grāmatas nopirkšanas fakts varētu pārvērsties par ģimenes notikumu." Nepieciešams arī pašiem vecākiem mājās lasīt grāmatas, radot labu paraugu bērniem.

Kongresā vairākkārt tika minēts, ka skolu un publiskajās bibliotēkās trūkst labu bērnu grāmatu. ANO Bērnu tiesību konvencijā noteikts, ka dalībvalstīm jāatbalsta bērnu grāmatu iespiešana un izplatīšana. Tāpat būtiska problēma ir PVN likme, kas var tikt palielināta, gatavojot izmaiņas nodokļu likumdošanā, un to nedrīkst pieļaut.

Nepieciešams finansējuma palielinājums skolu bibliotēkām grāmatu iegādei

V. Kilbloka informēja, ka īpaši skolu bibliotēkām šobrīd trūkst labu jaunu grāmatu. To iegādei septiņu latu vietā atvēl vien 69 santīmus uz bērnu, neievērojot likumu par bezmaksas izglītību. Turklāt par šo naudu mācību iestāžu bibliotēkas drīkst pirkt tikai mācību grāmatas. „Tas nav pareizi. Ierosinu noteikt, ka, piemēram, līdz 25% no finansējuma drīkst tērēt daiļliteratūras iegādei," teic Talsu Valsts ģimnāzijas direktore Inguna Raituma, uzsverot, ka tas būs ļoti liels atbalsts skolām, jo citādi situācijas ir ļoti atšķirīgas. Rīgā ir viegli pieejami teātri, bibliotēkas, bet lauku bērnam līdz tuvākajai bibliotēkai jāmēro, iespējams, septiņi kilometri, tādēļ būtu nopietni jāapsver līdzekļu pārdale. Arī finanšu palielinājums ir vajadzīgs.

Skolu bibliotēku pēdējie apjomīgie daiļliteratūras iepirkumi veikti 90. gadu sākumā. Savukārt lūgums vecākiem atbalstīt bibliotēku īpašu labumu nedod – viņi lielākoties atnes padomju laika grāmatas, kuru saturs bērnus neinteresē.

Lapmežciema pamatskolas bibliotekāre Rasma Kanska minēja citu problēmu. Lai gan bibliotekāriem ir ļoti liela nozīme lasīšanas veicināšanā, izglītībai nepietiekamu finanšu dēļ, kad skolām samazina finansējumu, pirmais, kam samazina slodzi, ir bibliotekārs. Viņam no slodzes, piemēram, samazina darbalaiku par divām stundām. „Tātad es atslēdzu, aizslēdzu durvis, ieslēdzu apkuri un savadu bērnu grāmatas. Citam laika nav," saka R. Kanska. Tādējādi bibliotēku pieejamība skolā ir nepietiekama, turklāt mācību iestāžu bibliotēkas vasarā ir slēgtas.

Lasīt veicināšanas vieta – skola

I. Raituma akcentēja, ka nedrīkst samazināt lasīšanas, literatūras stundu skaitu, jo vidējā posmā no četrām stundām nedēļā tas samazināts līdz divām: „Sabiedrībā diskutē par Bībeles, ētikas mācīšanu – es domāju, ka esam atbildīgi, lai sabiedrība prastu lasīt grāmatas." Tagad stundās neatliek laika kārtīgiem romāniem, jo jālasa daudzas citas lietas. „Es atceros savu skolas laiku, kad no romāniem izrakstījām atziņas. Šobrīd tas nenotiek. Ja mums vajag kaut ko dāvināt, mēs pērkam aforismu krājumus, mēs vairs nemākam paši tos sameklēt daiļliteratūrā," saka I. Raituma.

„Apgāda Zvaigzne ABC" Mācību grāmatu attīstības un kvalitātes grupas koordinatore Gita Andersone stāsta, ka 5. klasē katrs skolotājs māca savu mācību priekšmetu un viņam neinteresē, kā bērns lasa. Ļoti bieži ir tā, ka pat klases audzinātājs nemāca neko šajās klasēs, tādēļ viņš nevarēs informēt vecākus par skolēnu lasītprasmi. Tas ir nepareizi, jo šajā posmā notiek pāreja no lasīt mācīšanās uz mācīšanos lasot.

Skolās jāveido grāmatu lasīšanai rosinošu vidi un jāierobežo pie datora pavadītais laiks, kas ir lielākais traucēklis. Turklāt šķiet pašsaprotami, ja bērnam veicas mūzikā vai sportā un viņš gūst atzinību, bet laba lasītāja panākumi īsti netiek novērtēti. Par problēmu G. Andersone uzskata to, ka 5.–9. klasēs vairs nenotiek ārpusklases lasīšana. Lasīšanu neveicina biezās grāmatas, ko bērni nespēj izlasīt, tādēļ būtu jādomā par grāmatu biezumu... Autoriem ir nepieciešama arī atgriezeniskā saite ar bērnu – mazo lasītāju. To var mēģināt veidot arī skolās, taču kāda pirmskolas izglītības skolotāja teic, ka problēmu rada samaksa rakstniekiem: „Katru reizi, lai atbrauktu, ir jāšķiras no 20 latiem." Bērni Lapmežciemas pamatskolā tiek motivēti lasīt tādējādi, ka labākie lasītāji dosies ekskursijā uz rakstnieku dzimtajām mājām. Autobusu piešķirot pagasts.

Būtiska atgriezeniskās saites veidošanai ir programma „Bērnu žūrija", kura ir arī ļoti nozīmīga bērnu lasīšanas veicināšanai un bibliotēku pakalpojumiem bērniem attīstīšanai. Arī kultūras ministrs Ints Dālderis uzslavē šo programmu, jo tā iesaista bērnus un tiek ņemtas vērā viņu domas par daiļdarbu, kas ļauj izvēlēties veiksmīgākos autorus. Šis ir labs veids, kā veicināt lasīšanu, un tam būtu jāatvēl daudz lielāks finansējums.

Publiskajās bibliotēkās vairāk uzmanības jāpievērš grāmatu, nevis preses iegādei

Liela nozīme ir arī bibliotekāra atbildībai un profesionalitātei, uzsvēra Rīgas Domes Kultūras pārvaldes vadītāja Dzidra Šmita. Ir jāpievērš uzmanība tam, kādas grāmatas tiek pirktas, turklāt jābūt sabalansētībai starp preses izdevumiem un grāmatām. „Grāmatām ir lielāka vērtība nekā presei," uzsver Dz. Šmita. Viņai nācies redzēt, ka citās pašvaldībās ļoti liela nauda iztērēta preses izdevumu iegādei un mazāk naudas tiek atvēlēts grāmatu pirkšanai.

Bibliotēkām jāsadarbojas ar pašvaldībām – to finansētājām – un jāspēj pierādīt, ka tām nepieciešama komplektēšanas nauda. Apzinoties esošo ekonomisko situāciju, ir pareizi jāizmanto grāmatu komplektēšanai paredzētā nauda. Obligāti ir nepieciešams rūpīgs, neatlaidīgs ikdienas darbs lasīšanas veicināšanai un speciālu akciju, aktivitāšu izveide. Bibliotēka sen vairs nav tikai grāmatu apmaiņas vieta. „Tai jābūt visplašākā nozīmē izglītības un kultūras centram, kur grāmata, lasītājs un autors satiekas," saka Dz. Šmita.

Iveta Krūmiņa no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra tomēr jautā: „Kā var būt grāmatu patērēšana, ja nav bijis posms – izplatīšana?" Šobrīd visvairāk bibliotēkas ietekmē izplatīšana, lai katram bērnam būtu pieejama kvalitatīva lasāmviela. 2009. gadā publiskajām bibliotēkām ir bijis par 18–40% mazāk naudas grāmatu iegādei salīdzinājumā ar 2008. gadu. Bibliotēku lielākā lasītāju grupa ir bērni un jaunieši vecumā līdz 25 gadiem, kuri ir 51–53% no visa bibliotēkas lietotāju skaita. Tādēļ tieši viņi visvairāk cieš no jaunu grāmatu trūkuma. „Mēs zaudējam motivētu lasītāju," rezumē I. Krūmiņa.

Ja bibliotēkas nebūs vienas no oriģinālliteratūras pircējām, tas arī ļoti apgrūtinās izdevniecību darbu un neveicinās jaunu darbu rašanos. Savukārt rakstnieks Māris Rungulis uzsver, ka visvairāk lasīto grāmatu autorus tomēr vajag valstiski atbalstīt, lai rastos profesionāļi. Ja tādu nebūs, nebūs profesionālas bērnu grāmatas. Turklāt grāmatu iepirkuma apjomam vajadzētu būt tādam kā 2008. gadā.

Kultūras ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju līdz 2011. gadam ir nepieciešams izstrādāt programmu lasīšanas veicināšanai. Nepieļaut PVN paaugstināšanu bērnu grāmatām, nodrošināt literatūras un it īpaši daiļliteratūras pieejamību skolu bibliotēkās, nodrošināt pilnvērtīgas literatūras mācības no bērnudārza līdz pat augstskolai, kā arī atbalstīt tās lasīšanas programmas, kas jau pastāv, ir galvenās prasības, par kurām kongresa dalībnieki vienojušies un kuras plāno iesniegt atbildīgajās institūcijās.

Ko domā skolēni?

Apspriežot skolēnu aptauju par grāmatu lasīšanu, „Apgāda Zvaigzne ABC" Mācību grāmatu attīstības un kvalitātes grupas koordinatore Gita Andersone izcēla dažas spilgtas atbildes.

• „Vecākiem vajadzētu piedāvāt kabatas naudu par katru izlasītu grāmatu, bet skolotājiem rīkot dažādus pasākumus par grāmatām."

• „Skolotājam patīk lasīt vecmodīgas grāmatas, kurās stāstītais vairs nenotiek mūsdienās. Turklāt valoda ir nesaprotama un garlaicīga."

• „Kāpēc lasīt grāmatu, ja var noskatīties filmu? Ir jābūt labai reklāmai. Manuprāt, grāmatai „Krēsla" bija laba reklāma. Nevarēja grāmatu nepamanīt un neizlasīt."

• „Grāmatām būtu jābūt pieejamām. Kāpēc man būtu jāgaida grāmatu rindā, ja internets ir pieejams 24 stundas diennaktī?"

Skolēnu attieksme pret lasīšanu:

Starptautiskā pētījuma PIRLS (Progress in International Reading Literacy Study) dati

*Visvairāk nepatīk lasīt Beļģijā, Nīderlandē – 16%, Luksemburgā, Anglijā – 15%; Latvija ar Skotiju un ASV ieņem 39, 40 un 41 vietu.