1. klasē nedrīkstēs iet astoņgadīgie, skolas gaitas varēs uzsākt sešos un septiņos gados

Patlaban tikai aptuveni 8% sešgadnieku uzsāk mācības 1. klasē. Pārējie sešos gados vēl turpina apmeklēt bērnudārzus. Izglītības ministrija akcentē, – ja vecāki uzskatīs, ka bērns skolai vēl nav gatavs, mācības varēs uzsākt arī septiņos gados, tā vēsta LNT raidījums 900 sekundes.

Kārlis Šadurskis izglītības ministrs, “Vienotība” “Mācību vide, metodes, formas, veids, kādā veidā rotaļnodarbības pamazām kļūst izglītības iestādē par nodarbībām, būs ļoti piemērotas sešus gadus vecam bērnam, un kā nākamo mītu jūs redzat par diendusu – ja būs nepieciešams, bērns varēs 1. klasē diendusu gulēt.”

Turklāt sešgadīgie nemācīsies pēc septiņgadīgo bērnu programmas, bet gan savam vecumam atbilstoša satura, un, līdzīgi kā bērnudārzos, skolā varēs pavadīt visu dienu, līdz pat vecāku darba laika beigām.

Astoņgadīgi bērni gan mācības 1. klasē vairs nevarēs uzsākt. Ministrija arī apelē pie tā, ka 23 Eiropas valstīs bērni sāk iet skolā no sešiem gadiem, bet tradīcija uzsākt mācības 1. klasē septiņos gados saglabājusies pārsvarā bijušajās Padomju Savienības valstīs.

Guntars Catlaks VISC vadītājs:”Faktiski jau četri, pieci, seši gadi ir tas laiks, kad būtībā šī kapacitāte un spēja uzņemt šīs jaunās prasmes un zināšanas sāk samazināties, līdz ar to mēs ļoti zaudējam ļoti daudz ko, iespējamā tālākā attiecībā palielinot vēl vairāk šo strukturētās izglītības iegūšanas laiku.”

Neatkarīgās izglītības biedrība, kas vāc parakstus par pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu gan uzsver, ka solījumi vecākiem saglabāt izvēli par to, cik gados bērnam sākt iet skolā, esot tukši un iluzori.

Ministrija arī sola pedagogiem nodrošināt papildu kursus nepieciešamo iemaņu apguvei, tomēr nozares arodbiedrība uzsver, ka joprojām nav skaidrs, kad pedagogu apmācības varētu sākties, turklāt esot virkne citu nezināmo, ņemot vērā to, ka vienlaikus pastāvēs 2 paralēlas sistēmas.

Plānots, ka jaunais regulējums par pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu vecuma varētu stāties spēkā no 2019. mācību gada, tomēr ņemot vērā to, ka daļā skolu varētu būt atbilstošu telpu, pedagogu un citu resursu trūkums, līdz pat 2023. gada augustam arī bērnudārzos bez juridiskā statusa maiņas un īpašas programmu akreditācijas atļaut pasniegt 1. klases mācību saturu.

Izglītības ministrijas dati liecina, ka aptuveni trešdaļa bērnu obligāto pirmsskolas izglītības programmu jau šobrīd apgūst skolas telpās – no 719 skolām 324 jau šobrīd apmeklē piecgadīgie un sešgadīgie bērni.

Tomēr ministrijai nav skaidrs, kādā mērā pārējās skolas ir gatavas uzņemt sešgadniekus un cik lieli pielāgošanas darbi būtu nepieciešami. To finansēšana gan būs jāuzņemas pašvaldībām, bet pagaidām neesot pat aptuvenu aplēšu par skolu pielāgošanas izmaksām, jo pašvaldību savienība jau kopš pērnā gada gaidot ministrijas precizējumus par dažādām prasībām.

Pirmsskolas izglītības pasniegšana skolu telpās pārsvarā notiekot nelielās pašvaldībās lauku skolās, lai lietderīgi izmantotu telpas, tādēļ paredzams, ka skolu pielāgošana vairumā gadījumu būs nepieciešama lielo pašvaldību skolās, kur pirmsskolas izglītības programma līdz šim nav realizēta.

Avots/ skaties.lv