zvaigzne austrumos* - vēl var piedalīties līdz sestdienai...

Padošu tālak šo svarīgo ziņu, ko zvaigzne austrumos* publicējuši savā facebook lapā. 

"KĀ PIEDALĪTIES AKCIJĀ PĒC 12. 12 

KASTĪTES
Pēdējās 2 dienās Zvaigzne austrumos komanda ir saņēmusi daudzus zvanus un e - pastus no cilvēkiem, kas dažādu iemeslu dēļ nevar paspēt nodot kastīti līdz 12. decembra plkst. 12. Ņemot vērā lielo vēlēšanos palīdzēt bēgļu bērniem, kastītes var turpināt nodot līdz vakaram attiecīgā punkta darba laikā (lūdzu, iepriekš piezvaniet pa zemāk kartē norādītajiem punktu tālruņiem, lai pārliecinātos par iespēju kastīti nodot). Šajā sestdienā kastītes pilnīgi droši var nodot Lāčplēša ielā 37 grāmatu veikalā AMNIS līdz plkst. 16.00. Ar to akcijas kastīšu sadaļa noslēgsies. 

SEGAS
Zvaigzne austrumos komanda nolēma segu iegādi uzticēt mūsu Jordānijas partneriem. Konteiners nonāks Jordānijā janvāra otrajā pusē, bet naktīs ir auksti jau tagad. Ir svarīgi palīdzēt jau tagad. Tāpēc nākamajā nedēļā segām ziedotā nauda tiks pārsūtīta partneriem. Akcijas ietvaros ziedojumus segām turpināsim pieņemt līdz februāra beigām. Katra mēneša beigās saziedotais tiks pārskaitīts Jordānijas sadarbības partneriem segu iegādei un izdalīšanai bēgļiem. Par padarīto attiecīgi informēsim mūsu mājas lapā.

Februārī akcijas pārstāvji dosies uz Jordāniju klātienē pārliecināties par kastīšu un segu sadales atbilstību akcijas mērķiem."

ZVAIGZNE AUSTRUMOS FACEBOOK LAPA

www.zvaigzneaustrumos.lv

---

Šajās dienās man pāris cilvēku ir jautājuši tādus retoriskus jautājumus un snieguši interesantus komentārus - "Kāpēc sūti kastīti uz Sīriju, nevis kādam bērnu namam Latvijā?", "Vai tad tam ir jēga, palīdzēs jau tikai tiem 3000 bērniem (varbūt), kas tad ar pārējiem auklēsies?", "Tas nav mūšu karš..."

Jā - jautājums ir atklāts un komentārs vietā, tomēr... Kādēļ gan nepalidzēt tiem 3000 bērniem, vai viņi nav cienigi saņemt Ziemassvētkos dāvanu, tikai tādēļ ka atrodās citā valstī? Valstī, kurā ir militāra krīze un iespējams savus veckākus viņi vairs nevar satikt, jo ir no tiem nošķirti vai vēl briesmigāk - piedzivojuši savu vecāku nāvi. Vai viņi nav tiesigi saņemt, kaut nedaudz mīļuma un iecietības. 

Redzot, kā Latvieši spēj sasparoties un palīdzēt cits citam  grutā brīdī (Zolitūdes traģēdija; smagi slimie cilveki, kuriem tiek saziedotas milzu summas ārstniecibai; Labestibas diena un citas akcijas...) man sirdī ielist prieks un cerība - nu nav vēl trik traki, ka mēs dzivotu pilnīgā vienaldzibā viens par otru. Mums šap citu sāpes un rūp lidzcilvēku ikdiena. 

Mēs spējam palidzēt saviem tuvākajiem, bet ja kādam tālumā ir ļoti slikti, ko mēs nodomājam tad? Palidzēs kāds cits? Viņi paši tiks galā? 

Tad te nu ir jautājums vieta - Vai mums kāds palidzes, ja nonāksim lidzigā situācijā?

Man ir smagi skatities šos attelus ar bērniņiem, kuri ludz pēc maizes, pēc siltuma, pēc vecāku milestibas. Palūkojos sev balkus, kur ērti iekārtojies mans mazais puisēns. Viņam ir viss. Šiem bērniem nav nekā... Tādeļ ziedoju finanses un laiku, lai sagādātu kaut mazumiņu šim mazajam cilvēkbernam attēlā.

Nebusim vienaldzīgi citu ciešanās, lai arī viņi butu ļoti tālu.  Mēs spējam kopā palidzēt! Tu vari! Iesaisties, jo Tavu mīlestību var izmērīt kurpju kastē! 

https://www.youtube.com/watch?v=4HNAFlo9KbU