Ziemassvētki Dvēseļu dārzā

Ziemassvētki ir laiks, kad mēs visi kļūstam jūtīgāki, lielās pasaules nelaimes šķiet tepat un tik tuvas. Sāp sirds par netaisnību, par katru, kam dzīvē ne viss notiek kā plānots. Gribam palīdzēt visiem un arī meklējam iespējas – dažādie sociālie projekti, dažādie mērķi, dažādie stāsti.

     Ziemassvētku laiks ir īpaši skumjš tiem, kas zem  eglītes neliks Ziemassvētku dāvanas bērniņam, kas ar lielu mīlestību un rūpēm tika gaidīts, bet…

Tā notiek un notiks – grūtniecība negaidīti pārtraucas, bērni piedzimst pirms laika, nāk pasaulē jau miruši vai nodzīvo vien īsu brīdi. Taču viņi ir un vienmēr paliks gaidīti un mīlēti savu vecāku bērni. Viņu dzīve ir beigusies, bet nozīme – tikai top.

     Dvēseļu dārzs ir vienīgā vieta, kur varbūt pa īstam un līdz galam ir iespēja saprast tās sāpes, ko vien retais spēj nojaust. Tās sāpes, ko izjūt vecāki, mēģinot pieņemt skaudro patiesību par dzīves piespēlēto likteņa pavērsienu. Vien retais savā ikdienā gatavojot iegādājamo rotaļlietu sarakstu saviem un draugu bērniem Ziemassvētkos, iedomājas, ka vienmēr būs kāda ģimene, kurā gaidāmajam mazulim iegādātā rotaļlieta tā arī netiks izsaiņota.. 

3300 bērniņu augšana mammas vēderā izbeidzas no vecākiem neatkarīgu iemeslu dēļ.

170 bērniņu augšana mammas vēderā izbeidzas starp 12. un 22. grūtniecības nedēļu

170 bērniņi piedzīmst nedzīvi pēc 22. nedēļas vai nomirst pirmajā nedēļā pēc dzimšanas

No vēstules slimajam bērnam -  "Kad ir ziema, tu nevari redzēt kokā dzīvību, bet kad nāk pavasaris, mazās zaļās lapas izplaukst viena pēc otras, un vēlā vasarā, kad koks ir pilns augļu, tas ir piepildījis savu misiju un jēgu. Bet rudenī lapas nokrīt – viena pēc otras – un koks dodas ziemas miegā. Dažas puķes zied tikai pāris dienu – ikviens tās mīl un par tām priecājas, jo šīs puķes ir pavasara un cerības zīmes. Tad tās mirst – paveikušas to, kas tām bija jāpaveic. Dažas puķes zied ļoti ilgu laiku – un cilvēki tās vēro un par tām priecājas – tāpat kā tad, kad redzam parkā uz soliņa sēžam vecus cilvēkus līdz brīdim, kad kādu dienu viņi ir aizgājuši pavisam."

Dzīvē viss ir kā aplis – nakts seko dienai, pēc ziemas nāk pavasaris, tad vasara. Bet, kad laiva pazūd aiz apvāršņa, tā nav pazudusi, jo tā ir izzudusi vienīgi mūsu skatienam. 

Ja vari šobrīd būt kopā ar saviem bērniem - samīļo tos. Nekad nav par daudz. Mīlestības, ko varam viņiem sniegt. Mīlestību, ko ir kam sniegt. 

Ir klāt jau trešā nedēļa Ziemassvētku gaidīšanas stāstā un pavisam drīz visapkār būs dzirdami dzirkstoši smiekli un dāvanu papīra čaukstoņa starp piparkūku smaržu un nokosto pīrādziņu galda stūrī. Bet kaut kur vientuļi degs svece un kāds skums.. 

Aizsūtīsim savas labās domas arī tiem vecākiem, kam šajos Ziemassvētkos skumji. Tiem vecākiem, kas piedzima un nomira vienlaikus. Aizdegsim arī mēs šajā svētku gaidīšanas laikā svecīti par zvaigžņu bērniem. Lai viņiem ir savs Dvēseļu dārzs, kur būt kopā.

Un Tev, mammu.. tēti.. kas palikuši gaidot.. 

No vēstules vecākiem. "Nav nekādas steigas. Laiku ir izgudrojuši cilvēki. Patiesībā tas neeksistē. Koncentrējieties uz dzīvi, uz laulāto draugu, uz saviem vecākiem, kuri sēro ne tikai par jūsu sāpēm, bet arī par sava mazbērna nāvi. Pasāciet kaut ko ar pārējiem bērniem, koncentrējieties uz kaut ko dzīvu."

Dzīvē viss ir kā aplis – nakts seko dienai, pēc ziemas nāk pavasaris, tad vasara. Bet, kad laiva pazūd aiz apvāršņa, tā nav pazudusi, jo tā ir izzudusi vienīgi mūsu skatienam.

Māmiņu klubs

Dvēseļu dārzs.lv