Ziema un atopiskais dermatīts

Aukstā laikā par sevi sāk atgādināt slimības, kas varbūt snaudušas ilgāku laiku. Turklāt, Latvijai kļūstot arvien ekonomiski attīstītākai, saslimstība ar dažādām ādas slimībām, kas līdz šim bija mazāk izplatītas, pieaug. Ziema ir laiks, kad dažām māmiņām jāvelta īpaša uzmanība mazuļa ādas stāvoklim, lai nepieļautu atopiskā dermatīta uzliesmojumu. Par tā būtību un ārstēšanas iespējām stāsta Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe Linda Kapteine.

 Linda Kapteine.

Kā atpazīt AD

Atopiskais dermatīts (AD) ir viena no biežāk sastopamām iedzimtam alerģiskām ādas slimībām, kurai ir hronisks raksturs. AD gadījumā āda ir patstāvīgi sausa, āda saplaisā un līdz ar to ir viegli pārvarams šķērslis dažādiem kairinātājiem. Pirmais simptoms, kas raksturīgs slimības uzliesmojuma laikā ir intensīva, lēkmjveida ādas nieze, kas izraisa kasīšanos līdz pat asinīm.

 Industriāli un ekonomiski attīstītās valstīs šī slimība uzliesmo arvien plašāk, ko skaidro  ar specifisko alergēnu pieaugumu. Turklāt, gan Rietumu, gan Austrumu zemēs vairāk slimo iedzīvotāji pilsētās nekā lauku apvidos, jo pilsētas vide ir ekoloģiski piesārņotāka un ikdienā vairāk jūtama ķīmisko vielu klātbūtne. Jāatzīst, ka ar atopisko dermatītu nevar inficēties. Liela varbūtība, ka slimībai ir ģenētisks raksturs- saistīts ar iedzimtību un 60% cilvēku šī slimība parādās pirmā dzīves gada laikā.

Atopisku dermatītu var uzskatīt par attiecīgās ģimenes pastiprinātu ādas un gļotādas jūtību pret vidē sastopamām alerģiskām vielām. Apmēram 80% bērniem ar AD attīstās alerģiskas iesnas vai astma. Lielākai daļai cilvēku, t.i. 70-90 %, atopiskais dermatīts ir saistīts ar paaugstinātu jūtību uz apkārtējās vides kairinātājiem, kurus uzrāda asins analīzēs. Tomēr 20-30% AD slimniekiem alerģijas ierosinātājs paliek neatklāts.

Slimības ilgums un paasinājumu biežums ir atkarīgs no pacientu un AD bērnu vecāku prasmes sadzīvot ar slimību, rūpēm par ādas mitrināšanu, kopšanu un pasargāšanas no potenciāliem kairinātājiem. 

AD izpausme dažādos vecumos

Zīdaiņa vecumā slimība izpaužas ar izteiktu iekaisumu, apsārtumu, mitrošanos (mitruma parādīšanas uz sejas, rokām un kājām, kā arī ādas krokās (īpaši bieži- pamperu vietās). Bērna āda ir maiga, plāna, labi apasiņota, tāpēc ekzēma noris ar izteiktām iekaisuma parādībām- āda ir koši sarkana, veidojas tūsku, āda mitro un vēlāk, procesam norimstot, bojājuma virsma kļūst sausa, ar zvīņām un dzeltenām krevelēm klāta. Apmēram pusei bērnu atopiskais dermatīts izzūd līdz 18 mēnešu vecumam. Ja slimības veicinošos faktorus neizdodas novērst 2-3 gadu vecumā, slimība progresē.

Tomēr slimības ilgums ir neprognozējams, pilnīga izveseļošanās aptuveni 40%- 60% cilvēku nereti iestājas pubertātes vecumā, kad hormonālo izmaiņu rezultātā mainās ādas skābuma līmenis un pastiprinās tauku un sviedru dziedzeru darbība. Protams, arī vēlākos dzīves gados var sagaidīt veselības uzlabošanos.

Pieaugušajiem 20-10% gadījumu (sākas no pusaudžu vecuma un lielākai daļai pacientu slimība mazinās 30 gadu vecumā) atopiskā dermatīta gadījumā ir raksturīgs iekaisums uz sejas, kakla, elkoņu ielokos, paceles bedrītēs ar izteiktu sabiezējumu. Nieze var novest līdz dziļiem ādas bojājumiem- nokasījumiem, kas visbeidzot, sadzīstot, var veidot rētas.

Pēdējā laikā arvien biežāk pieaug atopiskā dermatīta saslimstība arī cilvēkiem pēc 30 gadu vecuma. Ja simptomi - neciešama ādas nieze, ādas apsārtums, iekaisums parādās menopauzes vai klimaktēriskā vecumā, noteikti būtu jāgriežas pie speciālista diagnozes noskaidrošanai, jo līdzīgi simptomi var būt arī pie citām hroniskām ādas slimībām.

AD veicina

• Ģenētiskas izmaiņas

Ja vienam no vecākiem ģimenē ir atopiskais dermatīts, bērnam ir 2 reizes lielāks risks saslimt ar AD, bet ja abiem vecākiem ir atopija, tad risks pieaug 3 reizes.

• Pārtika

Lielākai daļai bērnu līdz 5 gadu vecumam alerģiju izraisa govs piena olbaltums, olas, sojas un kviešu miltu izstrādājumi.  Skolas vecuma bērniem saglabājas alerģiska reakcija uz riekstiem, kā arī parādās reakcija no zivīm, citrusaugļiem, zemenēm, tomātiem, šokolādi.Protams, var veidoties alerģija arī uz citiem pārtikas produktiem! Katram pacienta jūtība pret pārtikas produktiem ir ļoti individuāla, atkarībā no panesamības (vieni nepanes tikai konkrētu produktu, bet citiem produktu klāsts ir ļoti plašs un tas sagādā lielas grūtības ēdienkartes izvēlē.)

• Aeroalergēni

Slimību bieži vien izraisa caur degunu vai plaušām ieelpota mājas putekļu ērcīte, putekšņi, augu aromāts utt.. Nereti par AD cēloni kalpo arī pūkainie mīluļi- mājdzīvnieki.

• Stress

Viens no svarīgākajiem slimību veicinošiem faktoriem ir psihoemocionālie pārdzīvojumi, kas var ierosināt imunoloģiskas izmaiņas ādā.

• Infekcijas

Slimības uzliesmojums var izprovocēt baktēriju, sēnīšu un vīrusu superinfekcijas (to skaitā herpes viruss, kārpas, papillomas vīruss). Bakteriālu infekciju atrod vairāk kā 90% AD pacientiem, bet veseliem cilvēkiem šis rādītājs sasniedz tikai 5%. Baktērijas un to izdalītie toksīni aktivizē un veicina iekaisuma reakcijas ādā un apgrūtina atopiskā dermatīta terapiju.

• Fizikālie un ķīmiskie faktori

Iekaisuma pamatā ir imunitātes pārmaiņas ādā, kas izpaužas ar pastiprinātu antivielu ražošanu un paaugstinātu ādas alerģisku reakciju.33-88% pacientiem pasliktināšanos novēro rudenī un ziemā, jo auksts, vējains, lietains laiks ārā un karsts, sauss gaiss telpās izteikti sausina ādu un veicina ādas iekaisumu. Arī izvēloties nepiemērotu (vilnas, sintētisku) apģērbu, kas ādai rada berzi un organismam svīšanu, tiek veicināta nieze. Ādas kairinājumu mēdz izraisīt pārmērīga mazgāšanās ar nepiemērotām ziepēm; sadzīves ķīmijas (tīrīšanas, veļas mazgāšanas līdzekļi), medikamentu lietošana.

3 iemesli kāpēc doties pie ārsta un ārstēt ādas iekaisumu savlaicīgi

* Gan iekaisušai, gan neiekaisušai ādai ir samazināts keramīdu (nepiesātināto taukskābju) daudzums, ir traucētas ādas raga slāņa aizsargkārtas funkcijas, rodas ādas sausums, āda kļūst apsārtusi, veidojas tūska, nieze, kuras rezultātā iekaisumam pievienojas infekcija ar strutainiem izdalījumiem.

* Neestētiskā izskata dēļ psiholoģiski tiek apdraudētas savstarpējās attiecības un dzīves kvalitāte. Rokas spiediens apkārtējiem ir nepatīkams, jo rokas ir kraupainas, ar asiņainām krevelēm klātas un saplaisājušas. Iekaisusi, apsārtusi, pietūkusi sejas āda, kas acīmredzami lobās zem biezas meikapa kārtas izskatās nepievilcīgi un to pamana gan pats sirdzējs, gan apkārtējie. Bez tam sausās ādas plēksnes, nobirstot, atstāj pēdas uz apģērba un citur. Tā kā cilvēks vēlas izvairīties no fiziskas slodzes, lai neveidotos sviedri, kas kairina sauso ādu un rada tūlītēju niezes sajūtu, mazinās ikdienas aktivitātes. Arī sadzīviskā ziņā sausā āda uz saplaisājušiem roku pirkstiem tos rada stīvus un neveiklus. 

* Atopiskā dermatīta nieze traucē naktsmieru. Jo grūtāk iemigt, jo samazinās kopējais miega ilgums. Neārstēts AD ietekmē ne tikai pacientu dzīves kvalitāti dažādos tās aspektos, bet var sekmēt citu atopisku slimību, piemēram, astmas, alerģisku iesnu attīstību.

Kā mazināt AD

• Parādoties slimības izpausmēm - vēlama ārsta- dermatologa konsultācija. Lai noskaidrotu alerģijas aizraisītāju- AD cēloni, tiek veiktas speciālas analīzes un ,ja nepieciešams, diagnozes precizēšanai veic ādas biopsiju. Lai veiksmīgi ārstētu atopisko dermatītu, vēlams noskaidrot iekaisuma  ierosinātāju un izsargāties no tā. Ņemot vērā pacienta emocionālo diskomfortu, ko rada slimība, ieteicams arī sadarboties ar psihologu vai psihoterapeitu.
• Svarīga loma ir arī uzturam, piemēram, mātes piens var būt alerģijas avots attiecībā uz pārtiku, ko mazulis pats nav tieši apēdis, bet saņēmis caur pienu. Mātes piens nepasargā zīdaini no riska attīstīties alerģiskai reakcijai pret govs piena olbaltumiem. No bērna ēdienkartes ir jāizslēdz pārtikas produkti, kas izraisa alerģiju. Apmēram 40% AD bērniem ar pārtikas alerģiju, taču, ievērojot dietu, uzlabojas ekzēmas ādas stāvoklis. Vācijā ļoti populāra ir bezcukura dieta. Visilgāk dzīves laikā saglabājas alerģija pret riekstiem un zivīm.
• Telpu, sevišķi guļamtelpu, regulāra vēdināšana, mitra uzkopšana, regulāra gultas veļas maiņa, matraču vakuumtīrīšana var mazināt slimības attīstību. Ikdienā mājas uzkopšanai, drēbju mazgāšanai un personīgai higiēnai lietojiet atbilstīgus līdzekļus. Tomēr nepārspīlējiet! “Pārspīlēta tīrība”- ļoti bieža roku mazgāšana ar bakteriālām ziepēm, mazgāšanās dušā vairākas reizes dienā, beržot ādu ar asu ‘svammi, likvidē dabīgo ādas lipīdu aizsargkārtiņu, kā rezultātā āda paliek uzņēmīga pret alergēniem un infekciju.
• Jācenšas ievērot veselīgu dzīvesveidu. Nēsājot dabīga, maiga materiāla apģērbu, kas ādai ir patīkams, var mazināt niezi. Organismu nav ieteicams pakļaut gaisa t◦ svārstībām, kā arī ādai ļaut stipri sasvīst, jo sviedri kairina to.
• Niezes mazināšanai var lietot pretalerģiskus medikamentus vai paasinājuma laikā smērēt speciālus hormonālos krēmus, kas novērš apsārtumu, tūsku un niezi. Tomēr, ilgstoši tos lietojot, var rasties blakusparādības (āda sāk plaisāt, kļūst trausla, plīst asinsvadi) un krēmi vairs nepalīdz.
• AD paasinājuma laikā, lai izvairītos no kairinātāja un vīrusu infekcijām, nav ieteicams apmeklēt publiskus peldbaseinus un, mazgājoties, lietot skrubi un švammi. Ja āda ir apsārtusi, nelietojat mazgāšanās līdzekļus un vannas peldēm pievienojat dezinficējošu zāļu novārījumu.
• Jāatzīst, ka Baltijas valstu lietainais un vēsais klimats veicina AD attīstību, un ādas stāvokļa uzlabošanās parasti vērojama saulainā, siltā vasarā.
• AD attīstības mazināšanai lielai loma ir arī organisma imunitātei, jo, saslimstot ar kādu citu slimību, atopiskais dermatīts atkal var uzliesmot. Taču pret vitamīnu lietošanu arī jāizturas piesardzīgi, jo, piemēram, ļoti bieži ir alerģija pret A un C vitamīnu.

Kosmētiskie līdzekļi un ādas kopšana ikdienā

Atopiskā dermatīta gadījumā ļoti būtiska loma ādas ikdienas kopšanā ir tās mitrināšanai, tādējādi iespējams ādu pasargāt no alergēnu klātbūtnes, tiek mazināta nieze un novērsts jauns iekaisuma uzliesmojums. Turklāt šobrīd ir radīta jauna pieeja ādas kopšanā un ādas slimību ārstēšanā, kuras pamatā ir ādas barjeras atjaunošana un dabīga ādas

aizsargkārtas saglabāšana. Eksperti un viedokļa līderi atopijas jomā iesaka rīkoties cik drīz vien iespējams, lai bioloģiski un noturīgi atjaunotu veselai ādai raksturīgo barjerfunkciju. Ir jāsāk rīkoties jau no pirmās dienas, kad noteikta ģenētiska nosliece uz atopiju (ja vienam vai abiem vecākiem ir atopiska āda, alerģiskais rinīts, alerģiskais konjunktivīts vai alerģiskā astma) vai parādās pirmie ādas sausuma simptomi. Bioderma inovācija ir SKIN BARRIER THERAPY^® jeb Ādas barjeras terapijas patents, kas bioloģiski atjauno ādas barjeru, tādējādi ierobežojot pastiprināto mitruma zudumu un alergēnu iekļūšanu ādā. Patentā esošais īpašais Lipigenium^® komplekss satur atjaunojošās neaizstājamās taukskābes (omega 3 un omega 6) un biolipīdus (keramīdus), kuri dabiski atrodas ādā. Biolipīdi imitē ādas lipīdu darbību, un tāpēc ļoti labi integrējas ādā, atjaunojot dabisku aizsargslāni pēc krēma uzziešanas. Vienlaikus Lipigenium^® bioloģiski stimulē lipīdu un proteīnu, kuri veido starp ādas raga slāņa šūnām esošo saistvielu, sintēzi un ātri izveido noturīgu, veselai ādai raksturīgu aizsargbarjeru. Ādas barjeras terapija darbojas arī antibakteriāli: rada bioloģiskus šķēršļus, kuri kavē zeltainā stafilokoka baktēriju piestiprināšanos un vairošanos.

SKIN BARRIER THERAPY^® jeb Ādas barjeras terapijas patents ir iekļauts Bioderma Atoderm Intensive un Atoderm Préventive krēmos. Zīdaiņiem ar sausu ādu ir ieteicams lietot Atoderm Préventive krēmu 1-2 reizes dienā uz sejas un ķermeņa. Tas ir īpaši ieteicams mazuļiem, kuri piedzimuši ģimenē, kurā atopija ir vienam vai abiem vecākiem, vai kādam no bērniem; zīdaiņiem, kuru ādai raksturīgs sausums un kairinājums, it īpaši apsārtums uz vaigiem; zīdaiņiem, kuriem ir ļoti sausa āda jau uzreiz pēc piedzimšanas.Savukārt atopiskā dermatīta gadījumā gan ikdienā, gan paasinājumu laikā un kombinācijā ar kortikosteroīdu terapiju ļoti noderīgs ir Atoderm Intensive krēms. Papildus SKIN BARRIER THERAPY^® patentam tas satur aktīvās vielas, kuras samazina niezi un iekaisumu, kā arī ierobežo baktēriju vairošanos. Atoderm Intensive ir paredzēts lietošanai uz sejas un ķermeņa jau no zīdaiņa vecuma.

Ūdens un ziepes ādu padara sausu, tāpēc tūlīt pēc ūdens procedūrām uz sausas ādas jāklāj mīkstinoši un mitrinoši līdzekļi, tā iespējams ilgāk saglabāt ādas virskārtas mitrumu un ādas dabīgo aizsargkārtu.

Lai mazinātu slimības attīstību un izvairītos no paasinājumiem, svarīgi izvēlēties piemērotus mazgāšanās līdzekļus, kas bagātināti ar mitrinošām, attīrošām un ādu mīkstinošām vielām. Lai nostiprinātu atopiskas ādas aizsargbarjeru jau mazgāšanās laikā, lieto Bioderma Atoderm PP Gel moussant putojošo gelu sejai un ķermenim. Tas maigi tīra ādu, saglabājot aizsargājošo hidrolipīdu slāni. Gels ir bagātināts ar PP vitamīnu, kas dabiski atrodas ādā un veicina lipīdu sintēzi, kuri nepieciešami ādas barjeras atjaunošanai. Atoderm PP Gel moussant palīdz atgūt ādas komfortu un dabiskās mikrofloras līdzsvaru. Tas ir piemērots zīdaiņiem, bērniem un pieaugušiem. Bērniem un cilvēkiem ar jutīgu ādu jāizvairās no mazgāšanās līdzekļiem un vannas piedevām, kuru sastāvā ir parfīms (ķīmiskās aromvielas) un mākslīgās krāsvielas. Ūdenim nevajadzētu pievienot putojošus vannas līdzekļus, jo, lai panāktu putojošu efektu, tiem ir pievienotas ķīmiskas vielas. Pat norāde uz iepakojuma, kur minēts, ka šī līdzekļa sastāvā ir dažādas kopjošas un aizsargājošas vielas, nemazina ķīmisko vielu iedarbību. Ja āda nav iekaisusi, bet ir sausa, ieteicamas ir sāls vannas, kas palīdzēs nolobīt atmirušo ādas slāni. Aukstā laikā, kad ādai nepieciešama īpaši maiga kopšana, piemērotas ir eļļas vannas. Turklāt atopiskā dermatīta gadījumā ūdens temperatūra nedrīkst pārsniegt 35º C, jo pēc pārāk karstas vannas ādas nieze var pastiprināties.

Ilze Apine, Veselības centra 4 sabiedrisko attiecību speciāliste