Zaļš. Zaļš? Zaļš!

Bērnībā visi koki šķita vienādi zaļi. Zaļš tā teikt ir un paliek zaļš. Tā nu dzīvoju ar sajūtu, ka zaļš ir un paliek zaļš. Visas lapas vienādas.

Tomēr ik pavasari priecājos par pirmajiem  pavasara vēstnešiem - puķēm un ziedošiem kokiem.

Līdz vienu pavasari jau pieaugušā vecumā bijām izbraukumā pa dabas taku kopā ar gidu. Pakāpāmies kalnā un gids teica - paskatieties kādas zaļajai krāsai ir nianses - katram kokam un krūmam ir savs zaļais tonis un man gluži kā kāds būtu plīvuru no acīm norāvis - ieraudzīju krāšņumu un zaļā nianses.

Kopš tā laika arī saviem bērniemrādu, ka zaļš nav tikai zaļš un koki ir tik dažādi!