Vizīte pie proktologa - grūtākais ir atnākt

Proktologs ir viens no tiem ārstiem, kuru apmeklēt pacientam īpaši jāsaņemas – traucē dažādi mīti un aizspriedumi, bet bieži trūkst patiesas informācijas. Lielākoties cilvēki zina vien to, ka šis speciālists ārstē hemoroīdus. Protams, tā ir biežākā problēma, ar kuru nākas saskarties, jo statistika liecina, ka hemoroīdi ir katram otrajam eiropietim, taču proktologa kompetence neaprobežojas tikai ar tiem.

„Cilvēkiem bieži ir priekšstats, ka ķirurgs ikvienu pacientu noteikti operē. Ir reizes, kad tas vajadzīgs, taču daudz izmantojam arī citas ārstēšanas metodes. Galvenā problēma ir aiziet pie proktologa, pēc tam jau dialogs turpinās,” pieredzē dalās Lāzermedicīnas klīnikas ķirurģe koloproktoloģe Inga Melbārde – Gorkuša.

Vai vizītei pie proktologa ir kaut kā speciāli jāgatavojas?

Cilvēki bieži zvana un uzdod šo jautājumu. Pirmajai vizītei nav vajadzīga nekāda speciāla sagatavošanās. Citreiz pacienti uzskata, ka visu dienu nedrīkst ēst un dzert vai arī jālieto kaut kādi medikamenti zarnu tīrīšanai, bet tas nav vajadzīgs. Ja cilvēks subjektīvi jūt, ka tā būs labāk, viņš var veikt vienu mikroklizmu ar aptiekā nopērkamiem bezrecepšu līdzekļiem, bet arī tas nav obligāti. Ja turpmāk, gatavojoties kādai konkrētai procedūrai, būs vajadzīgi priekšdarbi, ārsts par tiem precīzi izstāstīs un nozīmēs vajadzīgos medikamentus. Neviens medikaments – ne recepšu, ne bezrecepšu – lieki nav jālieto. Šeit ir svarīgi arī no klīnikas puses, lai pacients jūtas labi, nodrošinot viņam maksimāli diskrētu un delikātu attieksmi un higiēniskās ērtības – dušu, bidē un citām labierīcībām. 

Par kādiem jautājumiem proktologs pacientu iztaujā un vai ir lietas, kas iepriekš jāapdomā, lai varētu atbildēt?

Pamatā jautājumi ir par sūdzībām, par vēdera izeju un citām lietām, uz ko nav grūti atbildēt. Ja cilvēkam ir kaut kādas citas slimības, vajadzētu paņemt līdzi medicīnas dokumentāciju un analīžu rezultātus.

Protams, pacienti, kam vizīte pie ārsta rada lielu spriedzi, un viņš aizmirst lielu daļu no tā, ko gribējis pavaicāt. Lai tā nenotiktu, vēlams iepriekš sarakstīt savus jautājumus uz papīra. Uzdot ārstam jautājumus ir pilnīgi normāli.

Iepazīstoties ar kolēģu darbu Rietumeiropas valstīs, redzam, ka vizītes laikā pacientu jautājumiem tiek atvēlēts diezgan ilgs laiks un pacienti to izmanto – interesējas par dažādām ārstēšanas niansēm, informāciju ir meklējuši arī paši utt. Mums ir prieks ar tādiem pacientiem strādāt.

Kā notiek pacienta izmeklēšana?

To veic proktologs, asistējot medicīnas māsai. Izmeklējumu laikā pacients parasti atrodas guļus uz sāniem. Ārsts veic anālās zonas apskati, kurai parasti seko arī izmeklēšana ar pirkstu, kas pamatā nav sāpīga, jo tiek izmantots lubrikants, kas satur anestezējošu vielu. Mazliet nepatīkamākas sajūtas varētu būt pacientiem, kuriem ir sāpes vēdera izejas laikā vai izteikts hemoroīdu slimības paasinājums. Pirmajā izmeklēšanas reizē vairumā gadījumu tiek veikta arī dziļāka apskate ar vienreiz lietojamu proktoloģisko spoguli, kas ļauj apskatīt apmēram 10 cm garu taisnās zarnas posmu. Arī tā tiek veikta ar lubrikantu un nav sāpīga. Lielākajā daļā gadījumu pacienta problēmu izvērtēšanai pietiek ar šajā apskatē gūto informāciju. Ja ir kādas aizdomas, īpaši asiņošanas gadījumos, tiek nozīmēti papildus izmeklējumi. Visbiežāk nepieciešama kolonoskopija, reizēm arī magnētiskā rezonanse, defekogrāfija, taisnās zarnas ultrasonoskopiska izmeklēšana un citas diagnostikas metodes, bet tās vajadzīgas salīdzinoši nelielam pacientu skaitam. Ir ļoti būtiski pārbaudīt, vai mums nav darīšana ar ļaundabīgiem zarnu audzējiem, kuru izpausmes ir ļoti līdzīgas hemoroīdu simptomiem. Tādēļ arī pašiem pacientiem nevajadzētu vilcināties iet pie ārsta, ja viņi sajūt jebkādu diskomfortu anālajā zonā. 

Kādas ārstniecības metodes proktologi izmanto hemoroīdu ārstēšanai?

Bieži ir iespējama konservatīva ārstēšana, izmantojot iekšķīgi lietojamus preparātus, svecītes, gēlus u.c. Reizēm pietiek vienkārši ar dzīvesveida sakārtošanu, pareizu uzturu un fiziskajām aktivitātēm. Jebkurā ārstēšana, īpaši ķirurģiska, nepieciešama tikai tad, ja tie traucē vai asiņo. Hemoroīdu ķirurģiskā ārstēšana var būt manipulatīva – saistīta ar nelielu iejaukšanos, kas notiek lokālā anestēzijā, ir pacientam labi panesama, mazsāpīga, ar iespējami ātru rezultātu. Ja nepieciešama lielāka iejaukšanās – ķirurģiska operācija, tā prasa nopietnāku anestēziju un arī atlabšana ir nedaudz ilgāka. Smērā nesen praksē ievestas arī lāzertehnoloģijas, mūsu klīnikas speciālisti pirmie Latvijā ir apguvuši un praksē ieviesuši tādas lāzertehnoloģijas, kas ļauj efektīvi ārstēt dažādu stadiju hemoroīdus. Bet ir arī gadījumi, kad vienīgā alternatīva ir klasiska ķirurģiska operācija. 

Vai ir gadījumi, kad pie proktologa vajadzētu nākt pārbaudīties profilaktiski, kaut arī nav nekādu sūdzību?

Tas varētu būt lietderīgi, piemēram, sievietēm, kurām savulaik ir bijuši hemoroīdi un kuras sāk plānot grūtniecību. Tad patiešām ir ļoti pareizi laicīgi atnākt pārbaudīties, jo grūtniecība un dzemdības provocē hemoroīdu rašanos un hemoroidālās slimības paasinājumus. Ja sieviete nonāk pie proktologa īsi pirms dzemdībām, tad proktologa iespējas ir ierobežotas, jo grūtniecības laikā nav vēlami daudzi nepieciešamie medikamenti un arī narkoze, ja ir vajadzīga operācija.

Vai, izmantojot mūsdienīgas ārstēšanas metodes, iespējams panākt, ka hemoroīdi vairs neatkārtojas?

Ārstēšana ir efektīva, taču jāteic, ka neviena metode nav panaceja. Tas, vai problēmas atkārtosies, ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem, kas saistīti ar pacienta organisma īpatnībām, vispārējo veselību, ieradumiem, iespējām un vēlēšanos ievērot ārsta sniegtos dzīvesveida ieteikumus. Reizēm cilvēki jautā, vai nevarētu „tur izgriezt laukā visu”, lai hemoroīdi vairs neveidotos. To varētu salīdzināt ar vēlmi, ejot pie stomatologa, izraut visus zobus, lai tie vairs nekad nebūtu jālabo.