Nataļja Kersna - kosmetologs, starptautiskās CIDESCO asociācijas un Latvijas kosmetologu asociācijas biedrs

Kas ir celulīts: kosmētiskais defekts vai patoloģiskas audu izmaiņas kam nepieciešama ārstēšana? 

Gadiem ilgi gan vadošie kosmetologi, gan medicīnas nozarē strādājošie speciālisti cenšas atbildēt uz šo jautājumu. Lai kāds arī būtu speciālistu viedoklis, visas sievietes piekrīt tam, ka grubuļaina āda neizskatās estētiski skaista un norāda uz izmaiņām organismā, kas saistītas ar novecošanos.

Pēc statistikas datiem celulīts ir 95% sieviešu reproduktīvā vecumā. Par celulītu klīst baumas un veidojas pat leģendas, bet lielāko daļu informācijas, kas ir pieejama var uzskatīt par nepatiesu. Jo šādiem populārzinātniskiem rakstiem nav ne medicīniska, ne zinātniska pamatojuma.

Man, kā sievietei, ir interesanta šī tēma un es nolēmu sīki un skrupulozi to izpētīt. Izmantoju profesionālo literatūru un ceru, ka šī informācija būs Jums saistoša un noderīga.

1. Kas ir celulīts?

Celulīts – kosmētiska ādas īpatnība, saistīta ar tonusa samazināšanos, limfas un asinsrites traucējumiem, kā arī nevienmērīgu zemādas tauku nogulsnēšanos.

2. Galvenie iemesli kāpēc veidojas celulīts

Celulīts nekad neveidojas pats no sevis. Celulīta veidošanos ietekmē dažādi faktori, tie nav viens vai divi , bet gan vesels dažādu faktoru kopums. 

Apskatīsim galvenos faktorus:

Nepareizs jeb neveselīgs uzturs

Daudz tiek ēsts trekns ēdiens, miltu izstrādājumi, pusfabrikāti, vienveidīgs uzturs ar mazu vitamīnu un šķiedrvielu saturu, neregulāra ēšana un bieža našķošanās starp ēdienreizēm izraisa celulītu.

Mazkustīgs dzīvesveids

Mazkustīgs dzīvesveids samazina asinscirkulāciju organismā un ir tieši saistīts ar celulīta veidošanos.

Hormonālie traucējumi

Taukaudu izvietojumu ķermeņa lejas daļā nosaka un ietekmē tādi hormoni kā estrogēns un progesterons. Estrogēns veicina tauku nogulsnēšanos uz gurniem, sēžamvietas, krūtīm.

Progesterons var būt par iemeslu šķidruma uzkrāšanai un svara palielināšanai organismā. Kā arī var nelabvēlīgi ietekmēt vēnu stāvokli. Izjaukts hormonālais balanss organismā var radīt celulītu.

Ģenētiskā predispozīcija

Jā mātei vai vecmāmiņai ir vājas vēnas un limfvadi, paaugstināts sievišķo hormonu līmenis, tas var kļūt par iemeslu lai rastos ģenētiski pārmantots celulīts.

Smēķēšana

Smēķēšana sašaurina asinsvadus un noved pie asinscirkulācijas traucējumiem, kas ir viens no galvenajiem celulīta rašanās iemesliem.

3. Kādi procesi notiek celulīta veidošanās laikā

Mazliet no anatomijas.

Celulīta veidošanās pamatā ir tauku šūnu uzbūves īpašības ( Zīm. 1).

Tauku šūnas izkārtojas pa grupām un cieši pieguļ viena otrai (1). Starp šūnām atrodas starpšūnu šķidrums (2). Tauku šūnu grupas savstarpēji saista viens saistaudu tīkls. Saistaudu tīkla iekšpusē atrodas tā saucamie fibroblasti – šūnas, kas ražo ļoti smalkas šķiedras apkārt tauku šūnu apvalkam (3).

Tāpat saistaudos atrodas smalki asins un limfvadu pinumi, kas cieši apņem visas tauku šūnu grupas (4).

Zīm. 1. Veseli taukaudi

Lai šūna funkcionētu ( augtu, attīstītos un dalītos) tai nepieciešams skābeklis un barības vielas, ko var uzņemt no asinīm. Šūnu vielmaiņas rezultātā veidojas vielmaiņas galaprodukti, jeb atkritumvielas un toksīni, kurus nepieciešams izvadīt no organisma. Ja barības vielas un skābeklis šūnās nonāk nepietiekamā daudzumā iestājas audu „bads” un tiek uzkrāti vielmaiņas galaprodukti.

Sekojoši, ja fibroblastiem pietrūkst barības vielu un skābekļa, tad tie smalko apvalku vietā sāk ražot biezākus un ieslēdz tajos tauku šūnas ( Zīm.2). Starp šūnām un biezajiem apvalkiem uzkrājas starpšūnu šķidrums, audos uzkrājas ūdens, tie kļūst cieti, palielinās spiediens audos, kas traucē normālu asinsriti.

Kā rezultātā asinis cenšas apiet bojātos audus.

Zīm. 2. Patoloģiskie taukaudi

Visu šo nelabvēlīgo procesu rezultātā ar ūdeni bagātās tauku šūnas veido biezu, nevienmērīgu audu apgabalu ar skaidri redzamām kontūrām. Kas tiek saukts par celulītu.

Tā kā asinis apiet ar celulītu skārtos audus, šūnas nesaņem skābekli un barības vielas. Tauki nevar iziet no tauku šūnām, kuri faktiski atrodas biezā saistaudu maisā. Tāpēc uz izteiktu celulītu ( sākot no 3 stadijas) nav iespējams ietekmēt tikai ar diētām un fiziskām aktivitātēm. 

4. Celulīta stadijas

Celulīts neparādās pēkšņi un pēkšņi tas arī nepazūd. Celulīta veidošanās process ir lēns, ādas nelīdzenums un bedrītes nav celulīta pirmās stadijas pazīmes. Lai pārbaudītu vai Jums ir celulīts, var veikt sekojošu eksperimentu: saņemt starp pirkstiem un saspiest celulīta neskartu audu apgabalu. Ādas kroka būs gluda. 

Lai salīdzinātu var saspiest ādu citās vietās uz gurniem un pēcpuses. Ja āda šajā rajonā būs grubuļaina un nelīdzena, tad jums jau ir celulīts.

Izšķir 4 celulīta stadijas: 

Stadija 1: Bojātā āda lēni dzīst, citu pazīmju nav.

Celulīta veidošanās process sākas ar asinsrites palēnināšanās. Pirmajā celulīta stadijā veidojas labdabīgi apstākļi, lai celulīts attīstītos tālāk, taču nekādu ārēji redzamu pazīmju nav, jo process noris šūnu līmenī. Uz celulītu veidošanos var norādīt lēni dzīstošas brūces un zilumi ( Zīm. 3).

Zīm. 3. Stadija 1

Stadija 2: Uzkrājas šķidrums, var plīst vēnas, āda kļūst jūtīgāka un sāpīgāka, viegli veidojas zilumi.

Otrās stadijas laikā kļūst vājākas vēnas un kapilāri, palielinās audu spiediens, kas var veicināt asinsvadu plīšanu. Ja sev iekniebj, var just ka āda kļuvusi biezāka un jūtīgāka. Otrajā stadijā nenovēro temperatūras izmaiņas audos un citas ārēji redzamas pazīmes. 

Ja neveic nekādus pasākumus, lai uzlabotu esošo situāciju, celulīts pāriet nākošajā stadijā un ir vizuāli pamanāms ( Zīm. 4).

Zīm. 4. Stadija 2 

Stadija 3: Parādās “apelsīna miziņa”.

Ja liekais šķidrums uzkrājas mēnešiem ilgi, limfvadi nespēj to pilnvērtīgi izvadīt, audos paaugstinās spiediens, tie pietūkst, palielinās un sāk spiest uz matu un sviedru folikuliem: veidojas apelsīnu miziņai raksturīgais ādas reljefs ( Zīm. 5). 

Zīm. 5. Stadija 3

Stadija 4: Veidojas sabiezējumi, parādās atdzisuši audu rajoni, plīst vēnas.

Limfas un starpšūnu šķidruma kustība ir pilnībā apstājusies. Fibroblastu apvalki, nesaņemot skābekli un barības vielas, kļuvuši biezi, veidojot blīvu tīklu, kas nelaiž cauri audos uzkrāto šķidrumu, atdalot atsevišķus audu rajonus vienu no otra. Rezultātā audu rajoni, kuros uzkrājas šķidrums netiek apasiņoti un turpmāk asinsrite apiet šīs zonas. Tas noved pie temperatūras pazemināšanās problēmzonās. Plīst asinsvadi un parādās zilumi, kuri ilgstoši neuzsūcas ( Zīm. 6).