Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
Mīļās mammas!
Vai arī Jums pienāk diena, kad visa ir mazliet par daudz, emocijas kāpj pāri malām un trūkst pacietības? Tu noliec bērnu čučēt un pati sēdi dīvānā ar ieurbušos skatienu sienā? Pārgurusi, sašļukusi un pilnīgi nekāda?
Jā tādas dienas ir arī manā mammas dzīvē. Lai gan esmu ļoti pacietīga, arī mans mērs ir pilns. Pietrūkst brīža sev! Brīža kad sakopties, pasapņot uz izbaudīt. Mana mīļā miera sajūta šad tad pazūd vai izgaist kā nebijusi. Ir divi varianti, vai nu es sēžu un nedaru pilnīgi neko, vai turpinu izlādēties virtuvē saldējot, griežot un konservējot dārzeņus ziemai. Dažreiz tas ieilgst līdz pat vēlai naktij.
Mīļais vīrs uz vārda dienu uzdāvināja saldētavu. Nu varu spundēt pašas izaudzētos vitamīnus maisiņā un saldētavā iekšā. Mazulim visu nepieciešamo ziemai sarūpējam paši. Bet, bet, bet! Visu dienu darbojoties, vingrojot un ņemoties ar mazuli sagurstu daudz ātrāk nekā gribētos. Kad vakara pasaciņa ir izlasīta un mazulis ir devies pie miera, mamma cenšas saņemties. Ir izveidojies milzīgs saraksts ar darāmajiem darbiem kurus beidzot vajadzētu izdarīt, bet es vairs negribu un nav spēka. Ja no rīta ceļos ar pilnu jaudu un sparu, tad vakarā sašļūku. Protams, ne jau katru dienu! Tikai tādās pavisam īpašās dienās, kad vis nenotiek tā kā vēlētos.
Acu priekšā stāv kāzu albums kurā beidzot ir jāielīmē bildes, jo ir pagājis vairāk kā gads, bet tas stāv tukšs vēl jo projām. Kaudze ar žurnāliem kurus ļoti, ļoti vēlos izlasīt. Bet kad atrast tam laiku? Dārza darbi, māja, dzīvnieki! Visam vajag savu laiku, savu enerģiju, bet man tās nav. Lai gan dzīvojam mājā trīs pieauguši cilvēki, vis ir uz maniem pleciem. Pietrūkst palīga kas uz stundu mani nomainītu. Kaut vai reizi nedēļā nomainiet mani un uzņematies vadību. Padzīvojiet dienu tieši tādā pašā ritmā, kā dzīvoju es vai mēs mammas. ( Es ceru, ka caur kosmosu šis aizies līdz pareizajam cilvēkam/cilvēkiem, kas reizēm nosoda un saka, ka mēs neko nedarām!)
Paldies vīram! Viņš man ļoti daudz palīdz, lai gan pats pārbrauc mājās saguris. Paņem no manis mazuli un abi dzīvojas uz grīdas. Mani pasauc vien tad, kad Kārlim gribās ēst. Man atļauj atpūsties mazliet savādākā veidā. Gatavoju vakariņas vai pastaigājos pa mežu un palasu kādu sēni. Izbaudu meitenes,tik tiešām izbaudu tādas dienas.Piemēram šodien atstāja mani mājās un aizbrauca uz veikalu. Visu šo laiku sēdēju dīvānā, skatījos televizoru un ēdu saldumus. (Daudz saldumus, jo pēdējā laikā tie man iet uz urrā!)
Abi mani vīrieši jau sapņo kādu jauku sapnīti, bet es skatos filmu ar vienu aci un stāstu jums par savu sāpi. Es nemēdzu sūdzēties, bet šodien jūtos sagurusi tik ļoti, ka gribās izlādēties. Es zinu, ka ir vēl daudzas jo daudzas mammas kam ir šādas dienas. Un es nekaunos atzīt:
''Nav viegli būt par mammu!''
Iespējams, ka mana enerģija ir pazudusi jo pati esmu saaukstējusies un šobrīd tas pielika mazu treknu punktu visam. Taču tas ir tikai šodien! Jau pēc stundas mans mazais zaķēns celsies un es atkal skatīšos uz viņu tieši tādām pašām acīm ar kādām skatījos uz viņu dienā, kad Kārlītis nāca pasaulē. Mans nogurums būs izgaisis kā nebijis un mīļā mamma būs atpakaļ.
P.s. Tas nenozīmē, ka pret bērnu izturos savādāk. Jā, es esmu pacēlusi balss toni mazliet augstāk, bet NEKAD ar dusmām. Sirds dziļumos saprotu, ka arī mans bērns ir saguris un viņam nāk miedziņš. Tas pats attiecas uz vīru. :)
Un vēl man łoti palīdzēja nesašłukt un sañemties Mans Mazais augusta numurs. Intervija ar Artūru Dīci un viña gimeni un par meiteni ar īpašu likteni un dzīves sākumu. Ārkārtīgi spēcinoši.Iesaku pārlasīt un apdomāties..
Mūsu bērniem ir nedëłas starpība un man šādu dienu jau bijis årkārtīgi daudz..un ir dienas, kad pamostos jau no rīta bez jebkādas energijas.Tad šādās dienās es vienkårši nedaru neko- kopā ar mazo gułam un mazula nomodas laikā es tikai darbojos ar viñu. Neskrienu pa galvu, pa kaklu, lai pagūtu visu. Pasaules gals nepienāks, ja nebūs nopłauta zāle vai pagatavotas vakariñas..
Ja kāds Tev dot iespēju atpūsties kaut uz stundu -IZGULIES, nevis skaties TV vai kaut ko citu dari. Pat pastaiga svaigā gaisā nevar aizstāt miegu. Tieši tāpëc ir lielāka kāre pēc saldumiem, jo tie dod organismam īslaicīgu, vet strauju energijas lādiñu.
Man pašai palīdz pagulēt(kaut vai 10-15 min) un cits skats uz dzīvi
Saprotu tevi. Arī es pašlaik mācos cīnīties un tikt galā ar trauksmi, kas manī ir krājusies gadu garumā jau kopš bērnības. Brīžiem ir sajūta, ka visa kā ir par daudz, bezspēks, grūtības elpot..Ir grūti šie gadi, jo esmu devusi dzīvību 4 bērniņiem, un zīdījusi un biju stāvoklī ar ļoti maziem starplaikiem. Visi bērni bija ļoti gaidīti, gribēti un ir ļoti mīlēti. Tomēr visā šajā mammas periodā es pavisam esmu pazaudējusi sevi un apziņu, ka man tiešām ir jārūpējas par sevi, lai būtu normāla māte. Labi, ka esmu to apzinājusies un sapratusi, ceru, ka man izdosies pašas spēkiem un ar līdzcilvēku palīdzību tikt galā. Lai tev arī daudz palīgu! un neaizmirsti par sevi!!!
Bet kapec jus viena velkat to vezumu? Jums tacu ari ir virs. Un viri nav jadaudze bezjega ka jelas olas!
Cik precīzi izteiktas manas šodienas sajūtas! Debesīs pilnmēness, mazajam apakšā izlīdis jau 3. zobiņš, augšā pirmie nupat nupat līdīs ārā. Pa dienu aktīvists noguļ savas 2.5h un var spēlēties un dzīvoties tālāk. Ko es daru tās 2.5h? Pabeidzu brokastu atdzisušo kafiju un daru neko, jo ir tieši tik liels panīkums, ka nekas nesanāk. Mazais pa nakti ir cēlies ik pa stundai, kādreiz ēst, kādreiz tikai vajag, lai viņu iekārto ērtāk. Un tad 4am puisis ir izdomājis, ka miegs ir nīkuļiem. Tagad vajag parunāties, pačāpstināt, pasaukt, lai mamma paņem rokās. Nē, ēst nē. Padzīvoties. Bet mamma bija mazliet pūcīga jau iepriekšējā reizē ceļoties. Tad nemanot ir uznākusi dusma uz dzīvi un mazais "es tā vairs nevaru". Paldies vīriem, kas sajūt, ka gultas otrā pusē viss ir uz sabrukuma robežas. Paldies vīriem, kas paņem mazo, lai mamma var vismaz apgulties ar aizvērtām acīm, jo aizmigt jau nesanāk, par daudz visa. Paldies vīriem, kas no rīta pieceļas un uztaisa sievai brokastis, ko iekost, pirms jābrauc ar mazo vingrot.
Un tad, kad ir pavingrots, paēsts un pa ceļam 20min pasnausts, tad mazais nogurušajai mammai uzdāvina visburvīgāko smaidu un viss atkal uz brīdi ir skaisti. Melānij, lai daudz jums tieši šādu brīžu!
Mīļā, cik ļoti labi es Tevi saprotu. Biju jau atradusi no šādām dienām, biju jau pieradusi pie izgulētām naktīm, jo lielie bērni sasniedza vecumu, kad nakts miers ir mums visiem. Nu jāsāk viss no gala un ar gadiem šīs negulētās nakts un traucētais miegs "izlādē" baterijas dienas otrajā pusē. Kad tik ļoti gribas pasnaust kaut uz pus stundiņu, kad tik ļoti gribas ieiet dušā, izžāvēt matus... vakar tā arī ar slapjiem un copē saliktiem matiem nostaigāju visu dienu, bet progress-paspēju tos izmazgāt. Vakar plūmju ievārījumu pieteicās manā vietā izvārīt lielā meita, es ļāvu, zinot, ka varētu neizdoties, bet man jau bija vienaldzība, lai tikai plūmes nesabojājas un zini, viņai izdevās savos nepilnos 10 gados. Es ļoti saudzēju vīru, jo zinu, ka viņš pēc darba ļoti nogurst, viņš pa naktīm neceļas, ļauju viņam izgulēties, bet man pluss ir vīra mamma, viņa mani ļoti lutina, viņa mūs sagaidīja mājās no slimnīcas un 3 dienas ļāva man gulēt, atpūsties, mazo nesa tikai pabarot. Es zinu, ka varu uz viņu paļauties un viņa neatteiks palīdzību, kad man "jumts brauks". Ieteiktu Tev arī atrast šādu cilvēku, kurš Tev dotu brīvdienu, vai brīvas stundiņas. Mazais ļoti jūt mammas garastāvokli un to, cik mamma ir piekususi. Es ar bažām gaidu septembri, kad lielie būs jāved uz skolu, bērnudārzu... tad arī man sāksies "vāveres ritenis" no pieciem rītā līdz 10 vakarā - bērnudārzs, skola, treniņi, nodarbības, spēles... un vēl jāsadzīvo ar diviem pusaudžiem un viņu "radziņiem". Vēl, kas man situāciju atvieglo - zinu, ka tas viss ir pārejošs, jāiztur šādi spriedzes 2 gadi un tad jau kļūst nedaudz vieglāk, mazie kļūst patstāvīgāki, pa dienu ir bērnudārzs...
Izturību, mīļā, un nebaidies lūgt palīdzību.
Gadās šādas dienas visām! Šobrīd pa debesu jumu vēl bradā pilnmēness, un tāpēc emocijas ir bonusā sakāpinātas. Pāries! 😀
Tomēr ir vērts kādu reizi mierīgi apsēsties un padomāt kas ir tās lietas, ko vari uztucēt paveikt citiem? kas ir tās lietas ko var nedarīt vai darīt retāk? varbūt ir kādas lietas, kur tomēr vajag noalgot palīgu vai palūgt kādu talkā (draudzeni?)?
Tāpat reizēm ir jāieslēdz saudzējošs režīms sev - kā tev piemēram, kad esi apaukstējusies, mājas ģenerāltīrīšana nav atlikties uz pāris dienām, vakariņās var reizēm nešmorēt septiņus ēdienus un kamēr atlabsti , vakaros mazo var paauklēt vīrs.