Velomuzejs un pludmale Koklītes

Braucām ciemos pie omes, kas dzīvo Zvejniekciemā, un nolēmām beidzot iebraukt vienīgajā seno velosipēdu muzejā Latvijā.  Tur savu privāto kolekciju mums ļauj skatīt tēvs un dēls. Todien mūs sagaida dēls- super viesmīlīgs, jauks un interesantus stāstus zinošs cilvēks. Ieejas maksa jeb ziedojums muzejam- 2 eiro/pieaugušais, 1 eiro-skolnieks.
Sākumā varbūt šķiet, ka kolekcija maza, jo telpa nav ļoooti plaša, bet kad sāk skatīties, pārsteidz īstenībā plašais gan seno velosipēdu, gan emblēmu kolekcija  (izrādās, tā ir lielākā visā A Eiropā), lukturīši, zvaniņi, dažādi ar velosipēdu sportu saistītas afišas, apbalvojumi un vēl, un vēl, un vēl. Šeit var apskatīt Liepājā 1887. gadā pirmo izgatavoto augstratu, kas nonācis kolekcijā, kad atrasts kādas mājas bēniņos. Vēl vecāks augstrats, kura izgatavotājs nemaz nav zināms un kas trasts tikai 2011.gadā, ir kalēja kaltais velosipēds, kur riepa ir metāls, kam pārvilkta virve. Nu ļoti interesanti izskatījās. Aizrunājāmies, kā kādreiz cilvēki tika uz velosipēda un kā varēja mīties. Tas, ka dāmām nebija pieņemts vēl velosipēda pirmssākumos ar to braukt, tas skaidrs, bet arī kungiem, domājams, uzrāpšanās uz šāda augstrata sagādāja ne vienu vien rūpi. Katrā gadījumā, kunga prātā diez vai ar to varēja braukt:)
Otrs velosipēds, kas nu ļoti saistīja uzmanību, bija pilnīgi no koka 20. gs. pašā sākumā amatnieka izgatavotais velosipēds. Turklāt, kas ļoti svarīgi-tas saglabājies pilnā komplektācijā. Kolekcijas īpašnieks gan arī saka, ka diez vai bijis viegli ar tādu koka riteni nokļūt no punkta A līdz punktam B.
Ir aplūkojami arī velosipēdi, kādi tika izmantoti karā. Ir ļoti reti eksemplāri-1938. gadā izgatavots Grand Prix modelis, kas izgatavots Ozolnieka velosipēdu fabrikā. Īsāk sakot, ir ļoti daudz skatāmā. Šeit arī uzzinu, cik daudz velosipēdu pirms kara Latvijā ražoja. Mums velosipēdistu ražotāji parasti saistās tikai ar vienu vārdu- Ērenpreiss, taču Latvijā 20.gs. sākumā bija ap 70 ražotnēm visā Latvijā. Velobraukšana bija ļoti populāra, taču tad 20.gs. 60.gados vēl vienīgā velosipēdu ražotne Sarkanā Zvaigzne to ražošanu pārtrauca pavisam. Šobrīd, cik zināms, velosipēdus Latvijā neražo. Ērenpreiss velosipēdus nevis ražo, bet saliek kopā no detaļām. Tas nav tas pats, kā bija 20.gadsimta sākumā, kad pilnīgi viss, sākot no vismazākās detaļas, tika izgatavots šepat, Latvijā, meistara rokām. Tāpēc arī senie velosipēdi ir daudz kvalitatīvāki, nekā lielākā daļa mūsdienu masu produkcijas.
Muzejā var arī mazliet ieskatīties "aiz aizkariņa", kā toreiz tika ražoti šie pārvietošanās līdzekļi- tur apskatāma improvizēta 20.gs. sākuma velodarbnīcas darbība.
Kad kolekcija apskatīta, saimnieks katram bērnam izsniedz kādu velo, ar ko pabraukāties pa pagalmu. Puikām, protams, patīk frīcīgie mini velo.
No muzeja aizejam pacilātā garastāvoklī-tik daudz interesantas informācijas un forši saimnieki!
Bijām gan paši vēlējušies šeit ierasties ar velosipēdiem, bet šoreiz nesanāca, tāpēc novēlu to jums-noteikti piestāvētu šim muzejam!
Adrese:Rīgas iela 44a, Saulkrasti

Darba laiks-katru dienu no 10:00-18:00

Saulkrasti bez jūras nav Saulkrasti, tāpēc dodamies uz mūsu tajā pusē iecienīto pludmali, kas atrodas Koklītēs. Mēs tur sākām braukt pagājušajā gadā ar velosipēdiem-ir ērta piebraukšana pie pašas jūras pa koka laipiņu. Tagad tur mierīgi varēja nostumt ratiņus. Šoreiz novietojam auto bezmaksas autostāvvietā (turpat arī tualetes). Pludmalē atrodams liels rotaļu laukums, kurš gan šobrīd neizskatās vairs īpaši drošs. Ir arī informatīvas lapiņas ar lūgumu laukumu lietot tikai bērniem no 3-10 gadiem jeb līdz 50 kg. Kad savējos beidzot dabūju nost no, manuprāt, nedrošā veidojuma, cepjam smilšu kūkas, rokam dārgumus:)Es ūdenī līst negribu, jo jūra zied-viss krasts pilns ar zaļām aļģēm.
Pēc visām peldēm (saules (kaut aiz mākoņiem) un ūdens) dodamies uz kafejnīcu jūras krastā. Nekad neesam vīlušies tās ēdiena kvalitātē. Arī todien viss garšo ļoti labi-gan frī kartupeļi, gan grieķu salāti (4,50 eiro), gan burgeris ar kotletīti (4,50 eiro)(bērni saka, ka tas ir garšīgākais un veselīgākais burgeris pasaulē:) Arī kafija ir ļoti laba (tas ir mans kvalitātes kritērijs). Jāgaida gan vienmēr vismaz pusstunda, jo vieta pieprasīta, bet, ja paši līdzi neko neesat paņēmuši, ir tā vērts. Čillīga vieta, brīva, vasarīga noskaņa. Kafejnīca 2 stāvos, kur paveras skats uz jūru. Vakaros īpaši romantiski. Noteikti jāpasūta galdiņš iepriekš, ja 100% vēlaties baudīt saulesrietu. (29171596). Atrodas apm. 4 km no Saulkrastu centra Zvejniekciema virzienā. Vēl vairāk informācijas www.koklites.lv