2010.gads, mamma bērna kopšanas atvaļinājumā, un viņai, nu vienkārši ļoti, ļoti gribas ko darbīgu, bet te Māmiņu Klubs izziņo par Ratiņu parādes tuvošanos! Nu, protams, smadzenes kūp - mazajam 4 mēneši, un viņš jau neder ratu kulbiņā, un nezinu, ko lai dara, jo rotāšanas ideja ir tieši kulbiņai, bet braukt ar sporta ratiem... Arsenijs kulbiņā - uz kulbiņas... sega!
Nu jūs jau zināt, esmu praktisks cilvēks, gan dekorēšana, gan viss cits, ko tik nedaru, manā izpratnē - bus praktisks. Bet toreiz iegādāto sedziņu priekš parādes, izmantojam veiksmīgi joprojām!
Tātad, ideja ir - rati būs kā mākonītis, bet mēs kas? Bet mēs jau reiz uzlaikotajos tēlos - eņģelis un velns (lai gan dzīvē ir otrādi!:) ).
Leģenda - jau izdomāta!
Mūsu ģimenes leģenda: viens no mums ir velns, otrs eņģelis (izdomājiet paši, kurš ir kurš). Grozies kā gribi: vīrs un sieva tomēr abi sātaniski radījumi, un te nu arī kājās abiem velna nagi.
Bet, lai mūs kaut kā apvienotu, Dieviņš mums no debesīm atsūta eņģelīti uz mākonīša.
Un tagad, mūsu ģimenē valda mīlestība un saskaņa!
Nu, kaut kā tā!
Bet toreiz mēs ieņēmām Ratiņu parādē otro vietu, un mums tika mazuļu plediņš, kas nu kalpo jau otrajam mūsu eņģelītim!
Bet Dieviņš pie tā vēl nav apstājies, atsūtīja otru eņģelīti, un neticēsies, VĒL VIENU RATIŅU PARĀDI!
Smadzenes kūp tā, ka dūmi nāk pa ausīm ārā. Ko lai izdomā, ko lai dara, no kā lai kaut ko pagatavo?
Bet zinu vienu, ne par ko garām nelaidīšu, jo TĀS IR TĀDAS EMOCIJAS, TĀS IR TĀDAS ATMIŅAS! Kopš iepriekšējās parādes pagājuši jau 5 ar pusi gadi, bet tas atmiņā palicis kā patiešām jauks, spilgts mūsu dzīves notikums, ko atcerēties kauns nav, un ir, ko bērniem stāstīt!