Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Vakar kādās ziņās dzirdēju, manuprāt, šokējošu statistiku – Latvijā no vardarbības cieš katrs 3. bērns. Man radās jautājums – kur viņi visi ir?
Pazīstu neskaitāmas ģimenes ar bērniem, tikai vienā var runāt par vardarbību. Protams, par ko tādu “uz āru” parasti skaļi nerunā, ticu, ka arī kādam man zināmam bērnam mājās nemaz nesokās tik labi, kā apkārtējiem liekas, un tomēr – katrs 3. bērns?...
Šodien šādu statistiku “piedāvāju” kādai citai sievietei, kura nebija mazāk pārsteigta. Abas nonācām pie vienota jautājuma – kas tad ir vardarbība? Kā mēs to definējam? Un – vai tas, kas ir uzskatāms par vardarbīgu šodien, tāds bija arī pirms 20 un 30 gadiem?
Vai arī Latvijā sāk ienākt ārzemju prakse, kur bērns pēc vārdiska konflikta ar vecākiem var pazvanīt sociālajam dienestam un lūgt sevi izņemt no ģimenes? Vai pelnīta “uzšaušana” pa dupsi ar plaukstu ir vardarbība?
Jā, vēl jau ir arī emocionālā vardarbība, tā, iespējams, ir pat mazliet izplatītāka, un tomēr – kādai tai ir jābūt, lai tiktu iekļauta šādā statistikā?
Vai tiešām vecāki Latvijā ir tik “nejauki” pret bērniem? Vai varbūt cilvēku izpratne pret vardarbību ir tik ļoti mainījusies, ka to esam sākuši jaukt ar audzināšanu?
Jāpiebilst, ka pati esmu uzaugusi bez pēršanas, tās divas reizes, kad dabūju ar plaukstu stiprāku “šāvienu”, ir iespiedušās atmiņā, jo bija kas neierasts. Abas bija pelnītas, jo apdraudēju sevi un izbiedēju mammu. Tādēļ neesmu pēršanas ‘fans” – ticu, ka bērnu var izaudzināt bez fiziskas iespaidošanas. Pati šādi izaugu un neesmu nedz "izlaista" nedz nevaldāma. Un tomēr - arī paklausīgākais bērns var “sastrādāt” muļķības un nopelnīt pērienu. Un tas nav nekas šausmīgs! Tad – kur ir robeža starp pērienu un vardarbību?
Kāds ir tavs viedoklis, dzirdot, ka katrs 3. bērns Latvijā cieš no vardarbības? Vai tā tiešām ir? Vai varbūt mēs audzināšanu jaucam ar vardarbību? Kāda ir tava nostāja pret agrāk tik ierastu lietu kā pēriens?
Pilnīgi sasmējos. 😃 Jā, man ir tāpat - reizēm ar draugu runāju par to, ko kaimiņi varētu domāt, kad viņai uznāk raudamais periods zobiņu dēļ. 😉
Es pieļauju,ka mani kaimiņi arī domā,ka situ bērnus 😃 viens brēc,jo ļaunā māte neļauj lekt no galda (3g),otrs,jo vēl ļaunākā māte atļaujas bez viņa uz wc aiziet 😃
Taisnība, grūti pat klausīties, kā viņa raud miegojoties 😃
Es pilnīgi varu saprast, ka liekas nu kā var šitā darīt, jo pirmo bērnu mammām, kuru bērni vēl ir mazi, skatotis uz savējo, zīdainīts liekas tik trausls, nevainīgs un mīļš(kas tā arī ir), bet viņam, augot lielākam, vecākiem ir jāapbruņojas ar pacietību, jo ne velti ir tādas divgadnieku un trīsgadnieku krīzes. Un te nu arī sākas tā statistika...
LNT ziņās teica. 😉
Vai šī statitika pirms raksta tapšanas tika pārbaudīta? Labprāt izlasītu ziņas pirmavotu, kas apstiprina, ka situācija patiešām ir tik dramatiska.
Interesants viedoklis, paldies par to. 😀
Es gan neuzskatu, ka bez pēriena nevar izaudzināt, to minēju arī rakstā, taču, kamēr nevienu vēl neesmu līdz galam izaudzinājusi, nevaru teikt ne 'jā", ne "nē" līdz galam - nezinu, cik viegli vai grūti tā roka vecākam paslīd.
Agrāk tā likās norma, tagad man grūti iztēloties, ka spētu ko tādu jebkad darīt, bet - nesaku nē pirms laika, tāpat nenosodu tos, kuriem ir tās pāris reizes tā "sanācis".
Visticamāk tapēc, ka vardarbība ietver ļoti plašu loku.
Iespējams statistika nemelo. Kāpēc gan lai Latvijā būtu citādi kā pasaulē?
Lai arī man pašai ir gadījies uzšaut ar plaukstu pa dupsi savējiem, uzskatu, ka sišana ir savas nespēcības un nespējas apliecinājums. Pieaugušajam ir jāmāk izstāstīt, pamatot un argumentēt -neļaujot, nepaceļot balsi un nesitot.
Nez kā mēs skatītos uz to, ka gadījumā, ja vīriņam dusmiņa uz sieviņu, tad šis ņem un mazlietiņ iekrauj pa duspi, pa pirkstiņiem - vai tas arī mums šķistu normāli?
Sišana neko neiemāca, ja neskaita to, ka parāda, ka sist kādu, ja citu argumentu nav, ir ok.
Es gan teiktu, ka daudz vairāk par fizisko vardarbību būtu jārunā par emocionālo vardarbību un tā ir gana izplatīta, pat vairāk nekā mums to gribētos atzīt. Piemēram, ne reti esmu redzējusi mammas, kuras kā argumentu izmanto "ja bērns nedarīs/neklausīs... es ar tevi nerunāšu". Vai vienkārši ignorēšana - atvelkas mājās no darba un iegrimst virtuālā pasaulē vai seriālā.....