Vakars bez bērniem jeb kā mums gāja Vakariņās tumsā!

Nu jau pirms diezgan ilga laika ieguvu dāvanā Vakariņas tumsā. Tas bija kaut kas nezināms, ar vienu ausi par šādu iespēju bija dzirdēts,bet nekas konkrēts.

Tad nu skaidrs bija ,ka noteikti vēlos izmantot,lai arī vīrs sākumā bija diezgan skeptiski noskaņots par šo pasākumu.

Nedaudz pagaidījām kad mūsu mazā princese paaugsies,lai drošu sirdi varam atstāt kādam pieskatītājam un tad doties vakariņās.

Tā arī notika. Denīze un Adrians palika ar savām krutmātēm. Denīzei šī bija pirmā reize,kad viņa paliek ar svešu cilvēku,jo meitenes viņa redz diezgan reti. Lai vai kā , arī mums ir jāatpūšas. Tāpēc ar mierīgu sirdi uzticēju savus lielākos dārgumus savām labākajām draudzenēm un abi ar vīru devāmies baudīt vakariņas tumsā.

Ieejot restorānā, mūs sagaidīja ,lika nedaudz uzgaidīt un izslēgt telefonus. Un tad jau ieveda telpā aiz aiskariem. Lai arī kā mēs domājām,acis pieradīs ,nu var tak kaut ko redzēt. Redzēt nevar neko!Pirmās izjūtas ne visai jaukas. Pat domāju,vai izturēšu līdz galam. Kad nonācām pie galdiņa, liels pārsteigums bija,ka pie galda jau sēž vēl viens pāris. :) Nu neko , no romantikas ne vēsts, bet kolosāla iespēja atslēgties no visām ikdienas rūpēm,raizēm ,problēmām.Lai kā brīžiem gribējās domāt,kā iet bērniem, tas vienkārši nebija iespējams. Domas tai mirklī ir par tumsu, par ēdienu ,par to kas notiek tur uz vietas un tu pilnībā pakļaujies un izbaudi vakaru.

Kamēr gaidījām līdz sanāca visi pāri,ar kompāniju pie galdiņa iepazināmies, mēģinājām pēc balss uzminēt kā kurš izskatās, cik vecs. Pēc tam arī atklājām patiesību un pasmējāmies,kā tomēr šo to balss nosaka par cilvēku un kāds ir pirmais iespaids.

Vakariņās baudījām otro ēdienu un saldo. Godīgi sakot- ēdiens bija gars, bet man nedaudz par maz. Varbūt tas tāpēc,ka vakariņas ir tās ko izbaudu pilnībā un pieēdu pilnbu vēderu ,jo pa dienu kārtīgi laika nav paēst. Tai pat laikā blakussēdētājiem šķita ,ka viņi ir paēduši un vēderi pilni. Nu katram jau savs!

Kad viss bija notiesāts un trauki novākti, iededza sveces, mēs varējām paskatīties uz telpu, uz saviem blakussēdētājiem. Aprunāties iedzert tēju,kafiju vai ko citu. Un ieraudzīt arī cik tīri galdi aiz mums ir palikuši, viesmīlis atnesa apskatīt ko tad ēdām ,kā izskatījās porcijas.

Secinājums!Fantastiska iespēja izrauties no ikdienas problēmām, nobaudīt gardu ēdienu, izbaudīt nebijušas sajūtas, un vienkārši labi pavadīt laiku. Vīrs bija sajūsmā!Nolēmām ,ka šāds vakars ir laba dāvana jaunlaulātajiem vai vienkārši kādam pārim. Otreiz uz šādām vakariņām iet nebūtu interesanti,bet gaismā labprāt apmeklētu šo restorānu ,jo atmosfēra tiešām patīkama un mājīga!