Vainagi mūsmājās

Šis gads, it sevišķi gada nogale, ir daudz savādāks kā iepriekšējie. Mani ir pārņēmusi vēlme kaut kā radoši izteikties, tāpēc gan daudz, daudz darbojos ar bērniem, gan rakstu, gan šogad pirmo reizi mūžā tapināju Adventes vainagus. Tā kā mums mājās vietas daudz, un ir vēlme māju piepildīt ar daudz gaismas, mēs radījām divus iekštelpu vainagus. Bet ne tikai! Katru dienu, izejot pa mājas durvīm un atgriežoties mājās, acis un sirdi priecē arī vainags, kas rotājas pie mājas ieejas durvīm. Jāsaka, ka daļa tā tapa jau oktobrī. Toreiz vēl pat nebija doma, par ko tas pārvērtīsies, tuvojoties gada nogalei. Pēc pastaigas saulaina oktobra dienā, uzviju šādu vainagu, ko piekāru aiz virtuves loga. 

Košs, rudenīgs vainags, kam piesienot zilas mežģīņu bantes, pielīmējot dažas sniega bumbiņas un sniegpārsliņu, un nopūšot ar mākslīgo sniedziņu, man izdevās pārvēst par Ziemassvētku vainagu. Man pašai ļoti patīk:)Otrs vainags (tā ideja) tapa dienā, kad aiz loga sniga pirmais sniegs. Ļoti gribējās to baltumu, smalkumu un vieglumu ienest arī istabā. Vispirms salmu vainagu aptinu ar zīdīgu baltu audumu, galu pielīmējot ar karsto līmi. Iespraudu svečturīšus. Un tad nāca grūtākais-saprast, izjust, kur ko likt. Atcerieties, -man šī bija pirmā reize mūžā, tāpēc jo īpaši grūta. Un ne par velti galvā visu laiku skanēja vārdi no kādas dziesmas...''mākslas darbi rodas mokās".. Vainagam ar karso līmi līmēju klāt visu, kas mājās balts-gliemžvāki, puķītes, ziedlapiņas, sniega bumbas. Viss, izņemot baltās putna spalvas,kuras dēls vasarā bija salasījis dažādās vietās, šim vainagam ir mākslīgs. Izkārtojumu tam veidoju simetriski pret'jās pusēs, nevis katrā svešu starpā. Gala rezultāts man patīk, jo tas ienes vieglumu un gaišumu telpā, kur man pārsvarā viss brūnos toņos.

Bet trešais vainags ir mana dēla lolojums. Gandrīz visu izdarīja viņš pats. Vienīgi lentu ap salmu pamatnes notinu es pati.

Uz lentas tika uzsēdinātas sveces, kurās iedurtas metāla stieplītes. To mums tētis palīdzēja izdarīt. Nenotītajai salmu pamatnei ar karsto līmi tika stiprināti klāt kastaņi, kas iepriekš nopūsti mazāk vai vairāk zeltītā tonī. Pa vidam liktas valriekstu čaumalas, auzas, sausie ziedi-tas viss vasarā pašu ievākts. Nu un lai it kā sadalītu posmu starp svecēm un kastaņiem, ielīmējām rozītes, kas izkaltētas no manas dzimšanas dienas vasarā. Jāsaka godīgi, man šis vainags patīk visvisvislabāk. Gan tāpēc, ka dabīgu materiālu, gan tāpēc, ka dēla darināts.

Es domāju, ka vairs nekad nepirkšu gatavus vainagus. Tas ir tik forši, ka pats savām rokām darini ko tik skaistu. Un tas it nemaz nav dārgi! Šiem vainagiem iztērēju tik, cik jauna līmes pistole, jo iepriekšējā vienkārši kaut kur pazudusi. Un vēl biju nopirkusi pāris baltos rotājumus.

Te var redzēt, kā gatavojāmies lielajam darbam

Lai jums radošs un skaists Adventes laiks!