Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Domāju, ka ikvienai mammai, atceroties pirmās dienas kopā ar mazulīti, "iezogas" jautājums: "Varbūt vēl vienu?". Un tad kādai varbūt ir savi argumenti, kāpēc nē. Bet, kāpēc "jā"?
Kāpēc vēl vienu, divus, trīs... bērnus? Jo tas ir skaisti! Kad vēl, ja ne tagad? Gaidīt? Ko gaidīt? Ņemot vērā sievietes dabisko ritmu, īpaši vēlāk pārbīdīt šo domu par lielāku ģimeni nevar. :) Jāstrādā jau arī kaut kad būs! :) Es labāk vispirms dzemdēju bērnus un tad strādāju, jo, piemēram, 50 gadus veca ir darbam arī derēšu, taču bērnu radīšanai īsti nē.
Zinu, ka ar vairākiem bērniem ir grūtāk nekā ar vienu. Bet, lai arī bērnu starpā pastāv greizsirdība, brāļi un māsas ir lieliski draugi. Domāju, ka konkurence, kas pastāv bērnu starpā ģimenē arī attīsta katru bērnu kā personību. Protams, vecākiem ir jāvar atbrīvot kādu brīdi katram no bērniem. Brīdi, kad vienkārši būt kopā.
Cik bērni būtu optimāli? Manuprāt, trīs vai četri, ar mazu gadu starpību (pusotrs, divi). Es domāju, ka tas ir tik daudz un vienlaikus tik maz, lai nebūtu par daudz, par daudz nenogurtu, bet spētu no bērniem arī saņemt to īpašo un skaisto enerģiju, ko dod koā pavadītais laiks. :) Lai skolas laikā mati nenosirmotu uzreiz, bet noteikti visi. :) Lai garantēti būtu vismaz viens mazbērns. :)
Man ir ļoti liels prieks lasīt, ka viens bērns tomēr ir par maz. 😀
Protams, bērni prasa savu, taču, piekritīsiet, tie sniedz daudz laimes un prieka brīžu.
Man ir 2, un tas ir mans maksimums. Abiem ir 5.5 gadu starpība, lielākajam 9, mazākajam nepilni 4. Konkurence abu starpā ir milzīga, kopš mazam iestājās gads. Līdz tam bija tikai lielā bērna greizsirdība. Abi ir dažādas, bet uguns zīmes ar ļoti interesantiem temperamentiem. Pat, ja vecums un finanses atļautu, visdrīzāk nesaņemtos vairāk bērniem, jo jūtos emocionāli izsmelta, pēc otrā aprūpes - arī fiziski tik lēnām atgūstos. Sagadījies, ka arī otrais līdz skolas vecumam gulēt naktīs neplāno un vislabāk jūtas "divi vienā" komplektācijā jeb rokās/klēpī. Es gan tāpat uzskatu, ka bērni ir laime, vienkārši mūsu situācijā pilnīgi pietiks ar diviem. Ar vienu man gan nepietika.
Tik daudz, cik esi gatavs sevi nostādīt otrajā plānā, savu miegu,intereses, visās jubilejās nevis sēdēt pie galda un pļāpāt, bet pieskatīt savas atvases, lai nenotiktu k-kas slikts.
Es gribētu trīs bērniņus, turpmākos divus ar mazu vecuma starpību - gribētos tā jau tagad, bet šajā dzīves posmā man jāpadomā par sevi un karjeru. Meitiņa sanāks apmēram 5, 6 gadus vecāka par nākamo bērniņu. Tā sevišķi nesapņoju, jo starpība liekas liela, bet dzīve izstrādā savus scenārijus, un arī šādai vecuma atšķirībai būs savi plusi. Ceru izbaudīt nākotnē ar cita veida modeli. Ja izdosies, viss būs ideāli, manuprāt. 😀
Ja vien finanses atļautu, es gribētu vēl 4. un 5. bērnu. Esam pieraduši dzīvot neknapinoties, ir baigi grūti pieņemt lēmumu par vēl vienu bērnu, ja ienākumi paliek līdzšinējā apjomā. Piemēram, ejot uz picēriju, mums 5 jau vajag 3 picas😀). Tas joks, bet jokā daļa patiesības.
Sveika!
Es domāju,ka tas ir atkarīgs no katras sievietes temperamenta,būtības.Ir karjeristes,ir pavārda turētājas utt.Ir kam četru bērnu skaļums izsauc tikai mīļumu,bet ir kurai vienīgais bērns ir par skaļu un tas traucē.Man ir divi bērni,starpība 5 gadi (manupāt ļoti ideāli )un es domāju,ka mums pietiks.Gribu bērniem nodrošināt labu izglītību,pulciņus utt.kas prasa,gan daudz līdzekļu gan svarīgākais arī laiku,jo strādājošiem vecākiem izvadāt pa pulciņiem dažādos laikos un dažādās vietās visus bērnus ir ļoti problēmātiski un ar vairākiem bērniem noteikti kāds būtu apdalīts (es no tādas pozīcijas,ja nav palīgu)