Vai sagaidāms "bumeranga efekts"?

Tā kā meitiņai aizsācies 10. mēnesis, pamazām sāku aizdomāties par zīdīšanas beigšanu. Protams, tas izraisa pārdomas par to, kādas pārmaiņas nāksies sagaidīt ķermeņa aprisēs.

Savu pirms grūtniecības svaru (63 kg) atguvu ļoti ātri – 1. mēnesī pēc dzemdībām. Par to, protams, ļoti priecājos, īpaši tāpēc, ka gaidot bērniņu, mēdzu ēst vairāk, nekā, iespējams, vajadzētu. Svara pieaugums grūtniecības laikā gan atbilda normas robežām, iespējams, tas palīdzēja liekajam viegli un ātri “nokust”. Turpmāko mēnešu laikā, pateicoties mazulītes zīdīšanai, svars turpināja stabili un pakāpeniski kristies (apmēram pus kilograms mēnesī), kā rezultātā ieguvu svaru un aprises, par kādām pirms grūtniecības varēju tikai sapņot (59 kg).

Protams, grūtniecības un krūts-barošanas periodā iemācījos ēst veselīgāk, arī porciju apmērs, lielākoties, ir samazinājies. Kaut kā, kļūstot par mammu, gribās dzīvot pareizāk, tajā skaitā, regulāri izkustēties un ēst “pareizi” (ko nu kurš ar to saprot).

Un tomēr – man patīk ēst! Es neciešu diētas, badošanos. Agrāk mēdzu gan “uzsēsties” uz kādas diētas, gan ievērot atslodzes dienas, taču - ar visu to svars nekritās zemāk par 62 kg. Mīlu arī gatavot. Tieši tā iemesla pēc raizējos par to, ka varētu viegli un ātri zaudēt savu jauno, skaisto figūru.

Mana mamma pirms sava pirmā bērna varēja lepoties ar teju identisku figūru kā man pirms grūtniecības – formām un sievišķīgiem apaļumiem, kas citreiz atrodas uz robežas starp “pievilcīgi” un “par daudz”. Arī viņa, barojot dēlu, zaudēja svaru, taču – tas tā arī vairs nekad neatgriezās.

Tas manī raisa cerības – varbūt esmu pārmantojusi šādus gēnus, un ķermenis saglabās šī brīža izskatu. Varbūt svars atgriezīsies agrākajās robežās. Bet varbūt tas “trieksies” virsū kā bumerangs, atgriežot zaudēto ar uzviju…

Protams, neviens man to nepateiks. Un tomēr - es gribētu dzirdēt Jūsu pieredzes.

Kā izmainījās Jūsu ķermeņa svars, beidzot zīdīt mazuli?