Vai Rietumeiropas tirgum domātais ir labāks?

Tādas pārdomas manī rodas ik pa laikam, kad kādā no veikaliem redzu īpašu atzīmi, ka produkts ir ražots Rietumeiropas tirgum, vai arī forumos uzduros mammām, kuras tirgo, piemēram, no Vācijas vestus mazgāšanas līdzekļus. Šajos brīžos sāku prātot, vai tā ir patiesība, ka Rietumeiropas tirgum ražotās preces ir augstvērtīgākas, vai arī tā ir tikai masu psihoze, kurai visi pakļaujas, jo ir ieborēts, ka Vācijā pirktais ir labāks?

Protams, nav dūmu bez uguns. Vēl nesen tepat Latvijas ziņu portālos lasīju, ka Vācijai tuvāk esošās Austrumeiropas valstis taisa dumpi, saceļoties pret to, ka viņiem tiek tirgota otrās šķiras produkcija, piedevām, bieži vien par augstāku cenu nekā pirmās šķiras ražojumi, kas paredzēti Rietumeiropā dzīvojošajiem. Tajā pašā laikā ražotāji neatzīst, ka uz mūsu pusi tiktu sūtītas zemākas klases preces, tā vietā aizbildinoties, ka mums ir savādākas garšas kārpiņas, tāpēc viņi (ak, labie) ražo speciāli mums produkciju, kas mūsu garšai piemērotāka un ierastāka. Bet kā tad ar veļas pulveriem, zobu pastām un šampūniem? Kāda gan tur garša?

Esot Vācijā, paļāvos masu psihozei un iepirku šampūnus (ne no dārgākā gala), veļas mazgāšanas līdzekļus un vēl un vēl. Atbraucot mājās ķēros pie testēšanas. Par šampūniem nav divu domu – Latvijā nekad nebūtu pirkusi minēto šampūna marku, jo tā vienmēr likusi vilties, bet Vācijā nopirktais šampūns (piedevām, par zemāku cenu) maniem matiem pat ļoti labi patika. Priekš manis daudz sarežģītāk bija tikt skaidrībā ar veļas pulveriem. Mazgāju ar pulveri, kas iegādāts tepat Latvijā, vai mazgāju ar Vācijā pirkto – neredzu nekādas atšķirības. Abi šķiet vienādas klases un kvalitātes. Nezinu, iespējams, kāda mamma, kas ir lielāka profesionāle veļas mazgāšanā, varēs būt objektīva un padalīties ar iespaidiem, vai ir vērts pirkt Vācijas tirgum domātu mazgāšanas līdzekli, un tas tiešām ir citas kvalitātes nekā pie mums, Latvijas veikalos nopērkamais?

Dažkārt mēdzam mājās uztaisīt nelielus eksperimentus, lai noskaidrotu, kā gan atšķiras pārtikas produkti, kas ražoti, piemēram, Polijā, no tiem kas paredzēti vāciešiem. Tā arī šajā nedēļas nogalē. Nopirkām veikalā Sky cepumus Oreo (cena pat ar atlaidi lielāka nekā tiem Oreo cepumiem, kas nopērkami veikalā Maxima vai Rimi) ar norādi, ka tiem ir Vācu kvalitāte, un turpat esošajā Maximā – cepumus Oreo, kuriem līdz pat apēšanas brīdim nespēju saprast izcelsmi – uz veikala cenas zīmes rakstīts, ka ražoti Bulgārijā, savukārt uz paciņas uzlīmītes – ka Spānijā. Tiec nu gudrs. Pētīju labu brīdi satura atšķirības, konstatējot, ka tās ir minimālas. Visvieglāk bija pamanīt, ka vācu cepumiem ir vairāk sāls un cukura, bet tas arī viss. Pēc cepumu notiesāšanas vīrs stāstīja, ka atšķirība ir jūtama – vācu cepumi bijuši saldāki, kraukšķīgāki... bet es tos apēdu, tā arī nejūtot atšķirību, ka kāds no tiem garšotu savādāk. Tātad, vai nu manas garšas kārpiņas ir ļoti notrulinātas, vai arī tiešām – garšas atšķirības ir tik minimālas, ka bez īpašas piedomāšanas vai laboratoriskiem izmeklējumiem nav iespējams noteikt, kas tad ir augstvērtīgāks un labāks?

Kā ir jūsu ģimenē? Vai mēdzat speciāli pirkt Rietumeiropas tirgum ražotās preces, uzskatot, ka tās ir kvalitatīvākas?