17.04 13:30-15:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Tagad, kad sacēlusies "jezga" ap Norvēģijas lasi, sāku prātot, jā, ārsti un daudzi gudrie mums iesaka vairāk uzturā lietot zivju produktus, dārzeņus, augļus. Bet, cik tie ir bagāti ar šīm labajām vielām, kurām vajadzētu būt ābolā, dabīgajā pienā, tomātā, lasī, forelē, burkānā, kurus pērkam veikalos?
Ar ko šis ābols, bumbiers, burkāns ir aptrādāts, lai to spētu novākt, piemēram, Spānijā, safasēt, attransportēt, piegādāt veikala noliktavai, pārdevējiem to izlikt un vēl sagaidīt savu pircēju, lai produkts nebūtu paspējis sabojāties un klientam mājās stāv vēl nedēļu-divas?Elementārs piemērs - tētis mums atveda 2 maisus ābolu pagājušajā piektienā, šodien ir ceturtdiena un daļa vēl neapēsto ābolu ir sabojājusies. Tie ir dabīgi, lauku āboli, ar nedaudz tārpiem, iesitumiem, krītot no koka. Kas notiek ar veikalā nopirktu ābolu? Tas ir bez tārpiem, jo pat kukaiņi tos neēd. Tas mums virtuvē nostāv pat mēnesi un nav ne vainas. Šos visus dārzeņus un augļus apstrādājot ar šīm īpašajām vielām, tiek nomāktas labās vielas, kuras pilda veselīgā ābola, burkāna funkcijas.
Ļoti patika kāda gudra cilvēka jautājums man:"Kā Tu domā, kādēļ mūsdienās tik daudz mazuļiem ir alerģija no govs piena...? Tas tādēļ, ka tas piens, kuru nopērkam veikalā ir ļoti tālu no reālā govs piena. Pārstrādes rezultātā tiek sašķelts šis piens un viss labais, kas nepieciešams."
Atceros, kā dēls noķēra taimiņu mūsu pašu piemājas upītē. Taimiņš ir ļoti līdzīga zivs lasim, tikai baltā krāsā. Zupa garšoja pavisam savādāk, nekā mūsu ģimenē iecienītā laša zupa. Tad tajā zivī arī ir viss tas labais, kas mūsu organismam nepieciešams.
Kāds ārsts man ieteica uzturā ļoti daudz lietot īstus tomātus, tādēļ, ka tomātos ir vielas, kuras neļauj aktivizēties vēzim. Viņš vairākkārt uzsvēra - īstus tomātus. Jo īstos tomātos ir vielas, kuras palīdz šajā jomā. Tad, mīļie, redz kur arī atbilde uz jautājumu, kādēļ mūsdienās cilvēki tik bieži slimo ar vēzi, kādēļ it tik daudz visādu jaunu slimību, jo mēs uzturā neuzņemam visu to, kas mums ir nepieciešams, ne jau tādēļ, ka dzīvotos tikai un vienīgi pa Fast Food restorāniem, vai dzertu krāsainos, gāzētos dzērienus. Nē, ne tādēļ, bet gan tādēļ, ka ne jau ikdienā pieejamie āboli, burkāni, ogas, tomāti ir tādi, kādiem tiem vajadzētu pēc teorijas būt. Audzēšanas procesā viņi tiek mēsloti ar sazin ko, apstrādāti ar vēl kaut ko, iznīcinot ne tikai kaitēkļus, bet arī visu labo, kas viņos varētu būt.
Tad nu tādēļ ļoti cenšos audzēt pati, vai iepirkt pa tiešo no cilvēkiem, kuri paši audzē, neapstrādājot ar ķīmijām. Pluss - mums veselīga pārtika, otrs pluss - kāda kapeiciņa cilvēkam, kuram tiešam tā ir nepieciešama, šādā veidā palīdzot šim pensionāram, vientuļai mammai nopirkt zāles, palaist bērnu uz skolu.
Kādēļ man medus burciņa no Latgales ir tik dārga? Tādēļ, ka medus ir īsts un vēl ar mīlestību radīts. Jūs nevarat iedomāties, cik ļoti es par to priecājos, noteikti daudz vairāk kā par rožu klēpi, vai dārgu dāvanu.
Pieļauju arī domu, ka nākotnē varētu sarunāt ar kaimiņiem iepirkt īstu lauku pienu, tas nekas, ka glabāsies tikai pāris dienas, bet vēlos, lai uzņemtu daudz vairāk labo un daudz mazāk bojātu savu un ģimenes organismu. Jo zinu, ka viņi šīs govis baro ar īstu zāli, bietēm, sienu.
Arī gaļu cenšamies iepirkt pie cilvēkiem, kuri audzē maksimāli dabīgas cūkas, cerībā, ka arī 21.gadsimtā ir iespēja, iespēju robežās, dzīvot veselīgi.
Ko Jūs, mammas par to visu domājat?
Tad, kad es interesējos par pulciņiem, tad lielākā daļa produktu nebija marķēti ar eiropas ekomarķējumu, produktam parastajam man nevajag tiešās pirkšanas pulciņu, lai gan apzinos, ka caur to ir vairāki labumi - tiešām prece ir audzēta latvijā, audzētājs saņem vairāk nekā tad, ja preci realizētu bodē. Toreiz risinājums atnāca pats - konkrēts zemnieks, kurš savu preci veca uz rīgas ekobodēm, piestāja pie manas darba vietas durvīm un mēs ar kolēģēm iepirkāmies. Iepriekš varēja pasūtīt nepieciešamo.
Šobrīd dažādu apstākļu dēļ šī sadarbība ir izbeigusies.
Ja mana pašreizējā sistēma sāks klibot, varbūt atkal meklēšu veidus kā un kur iegādāt pārtiku, iespējams caur tiešās pirkšanas pulciņiem. Es ticu, ka viss plūst, mainās un pilnveidojās.
Nezinu vai pie vainas ir tikai lielražotāji. Varbūt patērētājs nav gatavs maksāt tik cik tas produkts maksātu tad, ja to audzētu pa vectēvu modei, jo ražas būtu mazākas, ieguldītais darbs uz 1 produktu vienību lielāks, viena cilvēka darba spējas ierobežotas t.sk. laikā un arī zemnieku bērnam gribas ēst, smuki ģērbties, iet uz pulciņiem un vecākiem aizbraukt ārzemju ceļojumā!
Es nepārmetu audzētājiem un ražotājiem, jo es tiešām neesmu gatava doties atpakaļ uz laukiem un audzēt tur lopus, augļus un dārzeņus, jo tas ir fiziski smags darbs, garas stundas un tu nevari vienā brīdī izdomāt, šovakar brauksim uz ezeru peldēties, ja ir jāvāc siens vai raža.....
Ja produkts nav marķēts ar attiecīgu eko sertifikātu, tad audzēts pēc tradicionālām metodēm. Savukārt, ja vēlies ar savu preci izdabāt pircējam - smuki, nebojāti, vienādi dārzeņi un augļi, kas labi glabājas, ir labi transportējami un pietiekamā daudzumā, tad bez kaitēkļu apkarošanas līdzekļiem un kārtīgu mēslošanu čušs vien sanāk!
Bez tam pat daudzi mazdārziņu un piemājas dārziņu īpašnieki neskopojas ar kaitēkļu apkarošanas līdzekļu lietošanu . Kaut vai tie paši kartupeļi - vieglāk nomiglot pret vabolēm, nekā katru dienu tās nolasīt (un es neticu, ka pat eko lielaudzētāji lasa vaboles, jo tas ir ļoti, ļoti laikietilpīgs pasākum, kur neko nevar mehanizēt, līdz ar to tam nabaga kartupelis maksās smuku naudiņu).
Es neuztveru saasināti, vienkārši cilvēkiem patīk vienkāršot lietas. JA pārtika glābj no jebkuras saslimšanas - lieliski!
Manā dzīvē ir bijušas saslimšanas, kur diez vai uzturs būs pie vainas....
Visvairāk mani skumdina ražotāju un reklāmdevēju rīcība. Tas notiek arī šeit. Produkti, kas ir neveselīgi un nepiemēroti mazuļiem, reklāmas (un lielas naudas iespaidā) pārvēršas par veselīgiem.
Lasīju māmiņu rakstus, kur tika testēta tā dārzeņu paku sula. Tika dots bērniem un vecāki priecājās - bērns dzer un prasa vēl. Atlika tikai nobrīnīties. Šī sula viena glāze satur 4 karotes cukura. Ja izdzer paku...tur jāsaķer galva, nevis jāpriecājas.
Lauvinja - tiešā pirkšana turpmāk sadarbosies tikai es bio eko. Līdz šim bija visādi, bet turpmāk tikai bio.
Nespļauj akā, ja nezini vai no tās tev pašai nebūs jādzer.
Ne jau visas slimības rodas nepareizas ēšanas 😉
Bez tam, cik nu es zinu, tad tiešāspirkšanas pulciņos daudzi dārzeņi un augļi nebūt nav eko-šmeko, līdz ar to visticamāk, ne par kapeiku labāki kā lielveikalā.
Paskatoties, ko cukurs ir izdarījis ar jauno paaudzi, gribas skaļi kliegt. Bet tur vecāku vaina. Vienkārši vecāki negrib iedziļināties produktu sastāvos. Laikam visiem viss vienalga.
Mums ir savējie, parbaudīti 😀
Tas pats ar cukuru. To bāž visur klāt!
Ar tirgotājiem ceļmalā uzmanīgi izvērtējiet, diemžēl, zinu vairākus gadījumus, kur ceļmalā tirgo "it kā savu" produkciju, reāli tas pats pērk-pārdod un ne jau vietējie.
Prieks, ka ģimenēs pievērš uzmanību šīm lietām un, jā, kopš ēdam īstu gaļu, arī mums mājās cīsiņi, desas un sardeles negaršo. Protams, Latvijā nav tik traki kā citur, bet vērts padomāt. Kādreiz tam visam nepievērsu uzmanību, likās - daudz ērtāk ieiet veikalā un vienā vietā nopirkt visu nepieciešamo, bet tagad skatāmies, ko var izmantot no sava dārza, ko no omes laukiem, ko nopērkam pie tirgotājiem ceļamalā, pie audzētājiem.
Piekrītu, ka pētot sastāvus, slikti paliek un daudz ko vairs īsti negribas...
Paldies, Tev, par komentāru, prieks palasīt domas šajā jautājumā
Varētu paturpināt par žāvēto augļu sacukurošanu un apstrādāšanu, lai smukāk izskatās, par cukuru, kurš atrodas it visur (starp citu labs raksts pēdējā GEO - palasiet, nesapratīsiet ko ēst turpmāk 😃), par to, ka lielākais antibiotiku patērētājs ir zivjrūpniecība .....
Mūsmājās cenšos pieiet visam ar veselo saprātu- dārzeņi pārsvarā nāk no vecāku saimniecības (ravēšana, stādīšana, novākšana, konservēšana ir visu pienākums). Īsts tomāts garšo pavisam savādāk nekā pārsvarā veikalos nopērkamie, tāpēc tomātu sezona sākas un beidzas ar sezonu vecāku siltumnīcā.
Par gaļu sāk veidoties īpašs stāsts - kopš liellopu gaļu pērku no audzētāja pa tiešo un kūpinājumus tirdziņā, bērni rauc degunu par desām un gaļas izstrādājumiem no bodes. Rezultātā dārgāk ir lētāk. Vienīgi vista vēl mūsmājās apgrozās no bodes. Bērni gan ir iepazinuši arī parasto lauku vistu, kas garšo un pat izskatās citādāk.
Starp citu, kad izlasīju vistu apstrādes procesu un izmantotās ķimikālijas - vistu bodē nepirku kādu gadu vispār 😃 ļoti iedarbīgi!
Olas - no saimniecības un vistām parastajām.
Zivis - man garšo arī lasis, gan jau pa retam nav liela ģipte. Bet vispār esmu izlutināta - mūsu pašu reņģes, salakas, butes, luči (sezonā), asari garšo gana labi, ja ir svaigi. Arī tirgū var nopirkt. No tālzemju zivtām mums garšo skumbrija - viekārši un gardi pagatavojama. Nav jau tā, ka bodēs nekā nav, tirdziņā gan lielāka izvēle.
Piens - šo gan lietojam lielveikala pienu, patīk Talsu piena produkcija. Sieru pērku tikai sieru, ne izstrādājumus. Skatos sastāvu - nav tik traki.
Man jau šķiet, ka LV ar pārtiku TIK traki vēl nav 😀