Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
Lai varētu sevi saukt par “zero waste” ģimenīti, mums vēl ir tikpat garš ceļš kā no zemeslodes līdz mēnesim ejams, taču nekas nesākas un nenotiek vienā dienā, tāpēc mēs sākam ar mazumiņu – cenšamies maksimāli šķirot atkritumus, kā arī uz veikalu dodamies ar savu maisiņu.
Mūsu solītis pretī zaļākam dzīvesveidam sākās pirms pāris gadiem, kad virtuvē nolikām lielu kasti, kurā tika samesti papīri un plastmas, lai šos atkritumus pēc tam tālāk sašķirotu un aiznestu uz attiecīgajiem atkritumu konteineriem. Viss jau skaisti, tikai samērā neglīti tas, ka virtuvē stāv tāda kaste – nav tas smukākais variants, savukārt citur, kur nolikt dalītus konteinerus atkritumu šķirošanai, īsti nav kur. Tipveida blokmājas dzīvoklis ar telpām kabatas lielumā. Tā nu es cītīgi šķiroju savus atkritumus un ikreiz, kad lejā pie mājas redzēju parastajā konteinerā samestas kartonas kastes vai plastmasas pudeles, gandrīz vai uzsprāgu. Hei, ļautiņi, tikai dažu soļu attālumā tālāk ir speciāli nodalīti konteineri plastmasai un papīriem, bet jūs... protams, vieglāk jau ir visu samest vienuviet. Tikai mūsu mājas sētniece tāda uzcītīga. Viņa deviņstāvu mājas konteineru pati vēl pāršķiroja, lai atdalītu pārstrādājamos atkritumus. Kādureiz mans vīrs, to redzot, paziņoja, ka viņš vairs atkritumus lejā nenesīšot, jo pēc tam, kad bija nonesis tos lejā, sētniece bija metusies izlūkos, vai neesam izmetuši kaut ko šķirojamu. Pēc šīs nedēļas nogales, šķiet, arī mūsu sētniecei ir pacietības mērs pilns, un viņa pie mājas pielikusi lielu uzrakstu – cilvēki, iemācieties beidzot šķirot atkritumus! Tas pēc tam, kad aizvadīta kārtējā nedēļas nogale, kad atkal jau cilvēki sava slinkuma pēc kopējā konteinerā sametuši visu iespējamo, sākot ar TV kartona kastēm, beidzot ar būvgružiem.
Daudz runāts par atkritumu depozīta sistēmu, kuras rezultātā varēsim plastmasas pudeles nodot un pretī par to saņemt naudu, vai arī kuponu, kas dos atlaidi nākamajam pirkumam. Patlaban vieni sistēmu atbalsta, jo tā jau lieliski darbojas citās valstīs, kā arī palīdz samazināt vides piesārņojumu, kamēr citi pretojas. Piemēram, dzērienu ražotāji ir “pret”, jo tas sadārdzinās produktus, savukārt atkritumu apsaimniekotājiem šī sistēma netīk, jo nāksies ķēpāties ar apsaimniekošanu un sistēmas uzturēšanu, jo tagad jau it kā kaut kāda sistēma strādā – māju pagalmos ir konteineri plastmasai, papīram, un cilvēki tajos pārstrādājamos atkritumus met tāpat bez maksas. Sanākot lētāk.
Protams, depozīta sistēma, piemēram, ūdens pudeli sadārdzinās līdz pat 15 centiem. 10 centus varēsi atgūt atpakaļ, tukšo pudeli vēlāk nododot, savukārt pārējie 5 centi nokļūst sistēmas uzturētāja kabatā.
Kādas ir Tavas domas par atkritumu depozīta sistēmu? Vajag mums to, vai nē? Vai Tu esi gatava par dzēriena pudeli maksāt vairāk?
Labprāt uzklausīšu arī jūsu ģimeņu pieredzi ar atkritumu šķirošanu. Vai jūs to darāt? Vai atkritumu šķirošanas konteineri jums ir viegli pieejami?
Un vēl - šobrīd taru, lai nodotu vai šķirotu ir jāmazgā. Cerams, ka uz pudelēm tas mainīsies.
Cik saprotu, depozīta sistēma (ar daļēju naudas atdošanu) tiek ieviesta, lai motivētu cilvēkus to izmantot un veicinātu atkritumu šķirošanu. Vai tad nē?
Projekts konceptuāli paredz, ka veikalā jebkurā, kurā tev pārdod dzērienu šādā iepakojumā, to ņem pretī.
Bez tam, atgriēsana nav obligāta, vari turpināt mest misenē, un iespēju atgūt dažus eirocentus neizmantot.
Esmu pret, ja projekts tiks realizēts ierasti latviskā garā, līdz galam neizpētot, neparedzot, nepārdomājot, neizdiskutējot un sēžot ērtos biroja krēslos kaut kur tālajos ministriju gaiteņos. Tādi projekti sevi Latvijā jau pierāda.
Ja sistēma būs pārdomāta un man nebūs savas pudeles jākrāj un jāved uz īpašu vietu kaut kur, kurai vēl ir kāds mistisks darba laiks... esmu viennozīmīgi par.
Tas, kas mani šobrīd tracina, ir tas, ka Zaļā josta, kas sevi pozicionē zaļāku par zaļu, ir pret depozītu sistēmu, un ne tāpēc, ka šķirot ir cool, bet gan tāpēc, ka tiem pašiem pieder plastmasas granuļu rūpnīca, kur par izejvielām vajag plastmasas pudeles, protams, ja izejvielas var dabūt pa velti, tad kāpēc gan ne? Un peļņa nemaz ar šiem nav peļama. Bizness-pisness....
Neesmu zero waste ideju piekritēja, jo man šķiet, ka lielākā daļa no tiem mazliet pārspīlē un reizēm ir maza izpratne par to, kas ir “zaļi” un kas nē.
Tā kā man ir standarta mazā virtuve, tad neredzu iespēju tajā izvietot trīs dažādas atkritumu kastes. Tomēr mēdzu šķirot sadzīves atkritumus un papīru (šis ir “standartā”), stiklu pa retam – ja kaut kas gadās nolieku pie misenes blakus, jo tā mums ir maz, PET pudeles mūsmājās tik pat kā neiemaldās. Kaitina tuvumā esošais papīra konteiners, kurā ir vien maza spraudziņa un man reklāmas materiāli pa mazai čupiņai tur jāiebāž. Drēbes labdarībai vai H&M pārstrādei. Bet mums ir citas savas īpatnības – krājam olu čaumalas un vedam uz laukiem, turpat aiziet arī kāds maizes galiņš, ja palicis pāri un sakaltis, burkas lielākoties izmantojam atkārtoti.
Daudz vairāk piedomāju pie iepirkšanās paradumiem – uz bodi eju ar savu maisiņu, mēdzu izvēlēties preces, kurām nav lieka iepakojuma, piem. zobu pastas, bez kartona kastītes, pārtiku pērkam tā, lai nesabojājas un nav jāmet laukā, veikalā augļus un dārzeņus mazajos maisiņos lieku reti.