Vai jau esi izlasījusi “Saplēstās mežģīnes”? Es izlasīju!

Beidzot arī manās rokās nonāca Karīnas Račko sarakstītais dižpārdoklis “Saplēstās mežģīnes”. Kamēr vieni grāmatu ceļ debesīs, citi par to sprauslā, tāpēc neatlika nekas cits, kā pašai to izlasīt, lai nebūtu jāklausās tikai citu viedokļos un atsauksmēs.

Grāmatu “izrāvu” cauri piecos vakaros. Noteikti kāds to izlasīja ātrāk, bet es izmantoju momentus, kad citi jau guļ, lai beidzot mierā un klusumā, kad neviens nerausta aiz rokas, palasītu. Jā, otrs iemesls salīdzinoši ātrajam lasīšanas tempam, bija apstāklis, ka grāmatu biju paņēmusi bibliotēkā, jo vienkārši negribējās tērēties, jo, kas zina, vai ir tā vērts.

Īsumā ieskicēšu sižeta līniju, lai tās, kuras to vēl nav lasījušas, aptuveni apjaustu notikumus. Stāsta galvenā varone ir deviņpadsmit gadus jaunā Ketlīna, ārstu vienīgā meitiņa, kura visu mūžu bijusi priekšzīmīga, klausījusi vecākiem uz vārda, bet nu perina plānu par studijām modes dizainā ASV. Perina to klusībā ar savu labāko draugu, puisi Raivo, kurš meiteni atbalsta vēlmē beidzot izrauties no vecāku važām, kuras paredz, ka meitai ir jākļūst par ķirurģi. Tieši šī iemesla dēļ Ketlinas tēvs ir vienojies, ka meita vasarā izies praksi pie kāda slavena plastikas ķirurga Džonatana... Patiesībā, Ketlina un Džonatans satiekas jau pirms prakses, taču viņiem nav ne jausmas, kā viņu satikšanās un meitenes prakse ievirzīs viņu tālāko dzīvi.

Romāns lasās salīdzinoši viegli, taču dažbrīd pie sevis pukojos par to, cik gan var... nu, cik var varoņus te savest kopā, te atkal šķirt. Vienubrīd jau apnika, taču mana stūrgalvība liedza grāmatu pamest pusratā, tāpēc lasīju vien to līdz galam.

Autore romānā nav izvairījusies no niansēm, pieminot daudzus zīmolus, pazīstamas vietas. Tiesa gan, vairākas reizes sev vaicāju, vai tiešām šis stāsts notiek Rīgā, vai tiešām tas ir kaut cik reāli? Katrā gadījumā, realitāti dažbrīd nobīdija faktu interpretācija. Proti, zinot, cik gadu ir ķirurgam Džonatanam, un to, cik gadus ir jāstudē topošajiem ārstiem, prātoju un rēķināju, vai tiešām savā vecumā viņš būtu spējīgs attīstīt tādu brīnumpraksi un iemantot miljonus. Hm, šeit man kaut kas neštimmēja. Tāpat kā autores stāstījums par Džonatana mātes grūtniecību. Tā noritējusi padomju gados, kuros, kā zināms, nebija cakainu un rozā, speciāli meitenēm, šūtu drēbīšu, kas ikvienam pieejamas veikalos, vai kuras varētu brīvi pasūtīt no ārzemēm.

Tāpat arī dažbrīd gribējās šķirt pāri vietām, kurās valda tukšvārdība un ūdens liešana par dzīvi, dzīves jēgu.

Mans kopsavilkums – ja es būtu par grāmatas iegādi iztērējusi savu naudu, tad noteikti par to nebūtu sajūsmā, bet tagad vien varu skaitīt tās izlasīšanā patērētās stundas.

Katrā gadījumā, prieks par autores uzdrīkstēšanos un sekošanu saviem sapņiem, realizējot ieceri par grāmatas izdošanu.

Dodu grāmatai 3 acis no 5. Tavs IQ pēc grāmatas izlasīšanas noteikti nepieaugs, bet vismaz varēsi lepoties, ka esi izlasījusi kādu vietējā autora darbu.

Vai Tu jau esi izlasījusi "Saplēstās mežģīnes"? Ja esi, padalies ar savām atsauksmēm!