Vai es vēlreiz izvēlētos strādāt, kamēr bērns ir maziņš?

Vēl tikai domājot par to, ka drīz jau jādodas garākā atvaļinājumā, pie sevis pārdomāju visus plusus un mīnusus strādāšanai no mājām. Protams, lielākais pluss bija papildus līdzekļi, jo tā nu viss bija iekārtots, ka dēļ formāta, kādā līdz šim tika maksāta mana alga, bērna kopšanas pabalsts sanāca gaužām mazs. Otrs pluss – kaut attālināti, taču vismaz saglabājos apritē, tā teikt, pilnībā neizkritu no uzņēmuma procesiem, zināju, kas notiek un ar ko var rēķināt atgriežoties darbā, kad mazais paaugsies. Šiem diviem plusiņiem pievienojās arī mans spīts, jo nācās dzirdēt cilvēku teikto, ka pēc tam, kad piedzims bērns, es būšu pilnīgi norakstāma. Viss, par ko es spēšu runāt, būs tikai pamperi un kakas krāsa.

Kādus mīnusus tolaik, nu jau pirms 1,5 gada, saskatīju? Šaubas, vai visu varēšu apvienot (sev gan toreiz teicu, ka jebkurā brīdī no darba varēšu atteikties). Un tas, šķiet, arī bija vienīgais mīnuss.

Piedzima mazulis, mazulis nu jau ir izaudzis par mazu, kustīgu vīriņu, bet es visu laiku turpināju no mājām strādāt. Lielākoties tad, kad mazais guļ. No rītiem ceļos ap 7.00, slēdzu datoru un strādāju, turpinu strādāt arī brīžos, kad mazais pa dienu noguris nolemj nosnausties. Tā nu dienā sakrājas aptuveni 2 – 3 nostrādātas stundas, dažkārt  pamanos strādāt arī visas 4 un 5 stundas, ja ir kādi steidzamie darbi. Un tādi gadās samērā bieži. Un tieši to laikā parasti sev nosolos, ka nu gan viss, vairs nestrādāšu, pateikšu, ka man pietiek. Tomēr, atliek vien mani nedaudz paslavēt, kad jau atkal piekrītu jaunai avantūrai un jaunam uzdevumam. Tiesa gan, ir brīži, kad jūtu, ka man atļaujas uzkraut par daudz darbu, tādēļ vienu reizi arī esmu atļāvusies atteikties no veicamā pienākuma, jo reāli izsvēru, ka dotajā laikā ar uzdevumu netikšu galā.

Ja es atgrieztos atpakaļ pirms 1,5 gada, kad liku plusiņus un mīnusiņus, kāds būtu mans lēmums? Ja vēlreiz iekāptu tajā pašā upē, laikam tomēr nosliektos par labu nestrādāšanai, jo pa visu šo laiku, kā smejos, man ir bijušas tikai 5 brīvas dienas. Tās, kuras pavadīju dzemdību namā, jo cilvēki, kuri sēž ofisā, bieži vien aizmirst, ka man ir mājās mazulis, kuram ir nepieciešama uzmanība, tādēļ saplāno manus darbus pēc principa, it kā es atrastos pie datora teju 8 stundas un man jebkurā momentā būtu jāreaģē uz e-pastiem. Un, ziniet, nekāda nauda nespēj to atsvērt. Taču to saprotu tikai tagad, kad esmu visu izbaudījusi uz savas ādas.

Esmu pārliecināta, ka ne es viena māmiņa, kura visu bērna kopšanas laiku ir turpinājusi strādāt. Viena vairāk, otra mazāk, tādēļ labprāt uzklausīšu viedokļus, kādi bija argumenti par labu šādai izvēlei un, ja viss notiktu vēlreiz, vai arī šoreiz piekristu strādāšanai bērniņa kopšanas laikā?