Uz Pērnavu ģimenes lokā!

Vienā siltā vasaras dienā es sajutu baigo vēlmi kaut kur aizbraukt. 

Savas kopdzīves (10 gadi!) laikā ārpus LV robežām tā arī neesam bijuši, jo visu laiku likās - tepat vēl daudz kas apskatāms!  Un tā jau arī ir. 

Bet 5 gadnieks sācis uzdot nu ļoti daudz jautājums par to "kas ir tu ārā" jeb interesēties par dzīvi citās zemēs.

Tā kā otrs mazais ceļotājs ir 5 mēnešus jaunā Bille, tad pietuvinājāmies realitātei un atradām zelta vidusceļu - ārpus robežas? Ir. Droša valsts? Ir. Tālu? Nē. Var aizbraukt ar auto? Jā. 

Igaunija? JĀ! 

Tā kā startējam no Siguldas, tad ceļš ir gandrīz vai tuvāks kā līdz Saldus omei! 

Bet laikapstākļi ir vienlīdz neparedzami visur, tāpēc mantu kravāšana tā, it kā brauktu uz mēnesi. Labi, ka ir liels bagāžnieks. Visu ērti salieku koferī, lieku iekš kastēm, tas ir super pārredzami un arī vieglāk izstāstīt mūsu ģimenes vīriešiem - paņem savu krekliņu, tas atrodas lielajā baltajā kastē un ir rozā krāsā! :) 

Pirmajai - ceļa dienai - arī neko citu neplānojam, galvenais no kā izvairīties - steiga, kavēšana, kaut kādas lielas ekspektācijas, kurām grūt. Ar visu to, ka uz šo ļoti koncentrējāmies, tāpat kaut ko sagrāvu :) Sagoogļoju, ka tur ir pēc skata baigi interesanta dabas māja (Pernova loodusmaja). Bet - Līgo svētku brīvdienas mums, Uzvaras dienas svētki viņiem un darba laiks nekādā veidā nesakrita ar mūsu viesošanās laiku. 

Kamēr meklēju šo, atradu tik daudz muzejus, kas uzrunāja, ka gandrīz vai jāapsolās braukt uz Pērnavu vēl un vēl! 

Apmetāmies viesnīcā. Šādu variantu izvēlējamies, jo šķita ērtāk ar bēbīti, par brokastīm nav jādomā un nebūs nekādi pārsteigumi, kā varētu gadīties ar airbnb. Atrašanās vietas un cenas vidusceļš krita uz Pārnu Hotel. 

Atrašanās vieta - patiešām izcila, jo tieši tai pretī ir vecpilsēta ar galveno ielu, kas reizē ir arī iepirkšanās iela - Rüütli. Iepirkšanās nu tā - pa kādam veikaliņam gar malām ir, bet kopumā atmosfēra jauka un mierīga. 

Nemaz ne tik tālu no viesnīcas noskatījām populārāko pludmali - Pērnavas pludmale. 

Pirmās dienas vakarā tikai paplunčājām kājas un izstaigājām Pärnu rannaniidu matkarada jeb pļavu pārgājienu taku. Pārgājiens izklausās nedaudz šerpi teikts, jo taka ir 600m gara, bet uz tās var tikt jebkurš, arī ar bērnu ratiņiem! Takas vidū ir skatu tornis, kas paver skatu uz jūras līci, kur neierasts skats, jo abās pusēs jūrai var redzēt zemi! Vēl neierastāk bija redzēt saulesrietus NEjūrā! :) Ak, ģeogrāfija. 

Ko paturēt prātā pludmales sakarā - viņiem ir diezgan daudz stāvvietas diezgan pie pašas jūras, taču - ir jāsūta sms, lai varētu veikt apmaksu un pēc tam jāveic zvans, lai šo apmaksu pārtrauktu. Mums no Tele2 šādu sms nosūtīt neizdodas, bet izdevās atrast automātu pašā galā - tieši pie šīs takas! Tas gan nesanāk pie paša slavenā ziloņa jūrā (slidkalniņš bērniem), bet gājiens nav tāls. 

Kā nu bez Lotes zemes! Tas kļuva par galveno objektu šajās dienās ko nu nekādi ne atcelt, ne pārcelt. Tā kā tas bija 23.jūnijā, tad īpaši daudz latviešu mēli nedzirdējām, bet pa kādam bija gan! 

Mūsu 5 gadnieks nav baigi kvēlais Lotes fans, bet jutām, ka tuvojas vecums, kad interesēs jau lielie zinātnes muzeji un šis ir pēdējais brīdis kad ar Loti iepazīties. Un viņam nudien patika! 

Cenas ir diezgan pamatīgas - apskatāmas šeit, bet īsumā - 24 eiro no personas un persona skaitās no 2 gadiem. Bet nu - jāpatur prātā, ka tur ir ko darīt visu dienu! Un, ja vēl piedalās aktivitātēs, ko visas dienas garumā nodrošina Lote un viņas ģimene un draugi .. es domāju, ka tad vispār nav jautājums vai bija tā vērts. 

Vienīgais mega mīnuss - ņemiet līdzi ēst! Tur varianti ir, bet maza un ne diez ko garda ribiņu porcija pa 14 eiro bija drusku pārpspīlēts gan. Ēdienu drīkst ņemt līdzi un tur noteikti var atrast vietiņu kur to mierīgi notiesāt. Turpmāk noteikti painteresēšos par šādām iespējām citur, jo tas būtu kā vesels pasākums ģimenei - pikniks Lotes zemē. 

Laba vieta kur Pērnavā paēst ir Steffani Pizza - redzēju, ka ir pie pludmales, mēs atradām netālu no viesnīcas. Atradām tā, ka cilvēki stāvēja rindā pat uz ielas un mums pārāk ļoti sāka interesēt kāpēc! Bija labi. 

Galvenā stāsta morāle - lai kaut ko iemācītos, ir jādara. Mūsu gadījumā - ceļot ir jāmācās, neizpalika dusmas, slikti garastāvokļi un pa kādai scēnai. 

Vai tas sabojāja pēcgaršu  - domāju, ka nē! Rakstu un priecājos, ka saņēmāmies. 

Igaunija ir varens apskates objekts, īpaši ar maziem bērniem, ar kuriem varbūt drusciņ baile doties tālāk.