Uz kara takas ar ērcītēm

Pirms kāda laika stāstīju, ka dzīve būtu skaista, ja ne seja kā nosēta ar pumpām. Lielākām un mazākām. Sāpīgākām un ne tik sāpīgām. Patiesībā, sejas āda nekad nav bijusi īpaša dāvana, jo problēmas to vajājušas jau kopš skolas laikiem, taču vienmēr visi teica, ka pēc pusaudža gadiem viss nostabilizēsies un seja būs skaista un gluda. Gaidīju, gaidīju, taču tā arī nesagaidīju.

Pāris mēnešus pēc dēla piedzimšanas sākās īstā elle – zemādas pumpas, kuras sāp tik ļoti, tik ļoti... Devos gan pie atzītiem dermatologiem, kuri parasti gozējas žurnālu lappusēs, kuri teica, ka pie vainas hormoni. Jāveic tikai regulāra sejas tīrīšana, jāsmērē krēmi (ne tiek lētākie) un ar laiku viss pāries. Lieki piebilst, ka nekas nepārgāja, kļuva tikai aizvien sliktāk un briesmīgāk.

Tad kādā brīdī, kad atkal bija uznākuši melnie, jo nebija vairs vēlmes skatīties uz sevi spogulī, pierakstījos pie dermatovenerologa Gaiļezera slimnīcā.

Ieejot kabinetā šķita, ka būšu pamatīgi iegrābusies, jo daktere – kundze gados, un diez vai pateiks ko jaunu, drīzāk vien turpinās jau ierasto dziesmu, ka pie vainas hormoni. Tomēr, kā izrādījās, pirmais iespaids bija maldīgs. Daktere uzreiz noteica diagnozi un drošības labad nosūtīja uz analīzēm. Vien piebildīšu, ka analīžu rezultāti ārstes aizdomas apstiprināja. Izrādās, pie vainas ir nevis hormoni, kurus visi kā viens vainoja iepriekš apmeklētie ārsti, bet gan ādas ērcīte, kura mitinās manās skropstās. Kā norādīja ārste, ērcīte mīt ikviena cilvēka organismā, taču atsevišķos gadījumos, kad organisms piedzīvo kādu satricinājumu (piemēram, grūtniecību), tās var “izlīst uz āru” un veikt savus posta darbus.

Tad nu tagad esmu izgājusi uz kaujas takas ar savām ērcītēm. Mazgāju skropstas ar speciālu šķidrumu, uz sejas smērēju speciālas smēres, cerot, ka līdz vasarai kauju būšu uzvarējusi un varēšu laukā doties ar smaidu sejā.

Dalies pieredzē, vai arī Tev pēc grūtniecības radās problēmas ar sejas ādu? Ja jā, kā ar to cīnījies un cik ilgā laikā kauju uzveici?