Un atkal uz Tērveti.

Kad domājām par iespēju doties ekskursijā ar bērniem pēc izlaiduma, visi vienā balsī piekrita, ka vislabākais variants būs Tērvetes dabas parks. Domāts, darīts. Mums paveicās, jo diena, kad ieradāmies parkā nebija karsta. Kas jauns tur redzams. Rūķu mežu papildinājuši jauni rūķīši. Atradu arī pašu vecāko rūķīti, kas mežā dzīvo vēl no manas bērnības.

Sēņu mežš ir pilns ar dažādām sēnēm. Pēc pēdējās reizes, kad tur bijām likās, ka to kļuvis vairāk.

Tiek celta rūķīšu pilsēta. Tur jau ir izbūvētas ielas un saliktas laternas, šogad tieši šajā vietā būs operas Šprīdītis"pirmizrāde. Tāpat ir atvērts gaisa ceļš, bet jārēķinās, ka par šo atrakciju jāmaksā atsevišķi un tur ir vecuma ierobežojumi, teiksim ne vecuma, bet auguma ierobežojumi.

visa pastaigas maršruta garumā mūs gaidīja dažādas atrakcijas. Bijām aizgājuši līdz skatu tornim, kas ir par maksu, ( ja pareizi atceros, agrāk nebija jāmaksā papildus). Blakus tornim ir ļoti jauka piknika vieta ar šūpolēm un skaistu anemoņu pļavu.

Tērvete ir viena no retajām vietām Latvijā, kur anemones aug kā pienenes, pilnas pļavas, tas ir patiesi baudījums.

Pēc kārtīgas pastaigas nonācām bērnu laukumā, kurā 1.5 stundas bija par maz, lai izstaigātu visus labirintus. Bet kamēr bērni darbojās, es baudīju patiesi izcilu stipru kafiju, kafeinīcā, no kuras balkona labi pārredzams bērnu laukums.  Mums piknikam bija pasūtīta vieta, bet es noteikti iesaku pameklēt vietu atpūtai arī bez maksas, pie tam tur tādas ir. Vienīgais, kas mums bija vairāk bija iespēja uz mangāla cept desas.

Pēc pastaigas secināju, ka nebijām Anneles dārzā un arī līdz Lutausim un Sprīdītim šoreiz neaizgājām, bet tas tikai liecina par to, ka uz Tērveti var braukt un braukt un nekad neapniks, vienmēr būs kas  ko apskatīt.