Ūdenskritumu peldes

Jūlija vidū devāmies virzienā uz Ventspili. Kaut arī laiks mūs ar pārāk lielu karstumu nelutināja, puikām, protams, bija kaut kur jānopeldās. Tā kā mūsu pirmā apstāšanās vieta bija Zviedru cepure Sabilē, kur, protams, katram tika vairāki nobraucieni ar rodeļiem, bet mazā tikmēr priecājās par trusīšiem, kuriem katram dots vārds. Mēs gan īsti gudri netikām, kurš ir kurš.:) Tāpat bērni izmēģināja jauno rotaļu laukumu, kas pagājušajā gadā, manuprāt,tur vēl nebija uzstādīts.

Ir pat smilšu kastīte, kur cept kūkas, kamēr mamma ar omi padzer kafiju un pie fonā redzamajiem galdiņiem uzspēlē dambreti:) Bet tām dāmām, kas varbūt nejūtas īsti droši pie automašīnas stūres, ieteiktu pārdomāt nokļūšanu šeit. Ceļš, kas virzās augšup un lejup, turklāt ir līkumots, ir gana izbraukāts, vienā līkumā tam grantsmala vienkārši pazudusi. Pati savām acīm redzēju, kā dāma, kas, iespējams, nebija radusi braukt ar manuālo kārbu, tā arī nevarēja uzsākt ceļu augšup,- vienā brīdī pretī brauca cits auto, dāma sabremzējās, un tā vietā, lai turpinātu ceļu augšup, sāka ripot lejā. Ja aizmugurē brauktu vēl kāds auto, rezultāts nebūtu īsti foršs.

Kaut arī nopeldēties var tepat Zviedru cepures teritorijā, mēs tomēr nolemjam doties uz netālu esošo Abavas rumbu, kas ir otrs platākais ūdenskritums Latvijā. (30-35 m). Par tā augstumu gan vienprātības nav, bet vidējais dzirdētais ir 1 metrs. Protams, iespējams, ka bērni nekādu kritumu tur nesaskatīs. Parasti, izdzirdējuši vārdu ūdenskritums, mums prātā nāk ūdens, kas gāžas bez maz vai no 20 m augstuma, bet Abavas rumba izskatās vairāk pēc ūdenskrāces. Taču tā ir skaista, -ļoti gleznains veidojums. Atrast Abavas rumbu var apmēram 4 km no Zviedru cepures, virzienā uz Talsiem vai Ventspili. Apmaldīties nevar-ir ceļa norādes. Samaksājuši 1 eiro/pieaugušais un 0,80 par skolnieku,pensionāru, varam arī iebraukt teritorijā ar auto līdz pašai rumbai. Mums kasieris pastāsta, ka var iet arī pa meža taku, bet tā kā mazā tobrīd ir iemigusi automašīnā, izvēlamies tomēr piebraukt pie ūdens. Kases telpā ierīkots arī mazs veikaliņš, kur nopirkt ūdeni, saldējumu, suvenīrus.

Pabraukuši teritorijā kādu km, ieraugām iekārtotu  kempingu, kur var gan teltis uzsliet (3 eiro), gan iznomāt ugunskura katlu (3 eiro) u.c Ļoti demokrātiskas cenas. Ir liels, plašs rotaļu laukums.

Manējie gan uzreiz uzvek peldbikses un iet izlūkos. Vieta peldēšanai te kā paredzēta-nav dziļš, ir silts un labi pārredzams viss. Var mierīgi pāriet pāri Abavai uz otru krastu. Esmu dzirdējusi, ka citi pat ūdenskritumu izmanto kā brīvdabas slīdkalniņu, bet es gan savus puikas nelaižu pa akmeņiem šļūkt lejup. Šobrīd tuvāk akmeņiem mīt pīļu māte ar saviem pīlēniem.

Abava ir 129 km gara, tek caur Sabiles, Kandavas, Talsu un Kuldīgas novadiem. Un, protams, tā ir populārākā upe Kurzemē laivotāju starpā, jo tā ir lēna un mierīga upe, kas paredzēta atpūtas tipa nobraucieniem. Tiek uzskatīts, ka šī Ventas pieteka ir vecākā upe Latvijā.  Lai kā nu tur būtu, man ļoti patika Abavas rumba un kempings -gan ar klusumu, gan ainavām, gan demokrātiskajām cenām. Tāpat ūdens tīrība, manuprāt, izcila. Un kas nav mazsvarīgi-pilnīga drošība uz ūdens. Protams, ja paietos uz augšu, tad ūdens līmenis noteikti būtu jau cits, bet tieši vietā pie skaistā ūdenkrituma tas ir kā radīts atpūtai ar bērniem! Šeit var iegūt papildu informāciju http://www.abavasrumba.lv/

Atpakaļ no Ventspils braucām caur Kuldīgu, kur tobrīd notika pilsētas svētki. Manam lielajam dēlam todien bija vārda diena, tāpēc aizvedu viņu pie gandrīz viņa vārdā (viņš man ir Alekss) nosauktās upītes-Alekšupīte. Tā ir vēl viena Ventas pieteka, kas pirms ietekas Ventā izveidojusi iespaidīgu ūdenskritumu. Alekšupītes ūdenskritums ar 4,15 m augstumu ir augstākais Latvijā, bet platums tam ir 8 m.

Foto ņemts no interneta, jo mans telefons atkal bija jau nobeidzies (drīz Dzimšanas diena-jāpasūta jauns:)) Alekšupīte savā 8 km garajā tecējumā veido vairākus ūdenskritumus, bet lielais ir pats pēdējais. Pati upīte arī ir fantastiski skaista, kas vijas cauri visai Kuldīgai. Tā ir maziņa (3-5 m plata), kuras krastus pārsvarā veido ēku sienas. Nu gluži kā Venēcijā.

Alekšupīte ne tikai Latvijā, bet ārpus tās pazīstama ar „Alekšupītes skrējienu”-Kuldīgas svētku laikā, šļakatām pa gaisu ejot, pa Alekšupīti trakulīgi ļautiņi dodas ekstrēmā skrējienā, kur var laimēt arī vērtīgas balvas.

Pirms apstaigāt Kuldīgu un skatīt Alekšupītes tecējumu, pārgājām pār vienu no zināmākajiem Kuldīgas simboliem-sarkano ķieģeļu velvju tiltu. Ķieģeļu mūra velvju tilts pār Ventu būvēts 1874.gadā, bet restaurēts 2008.  Tiltam ir septiņas velves ar ailas platumu 17,1 metrs, kopgarums 164 metri. Bērni noteikti šo tiltu pazīs no tik iemīļotās latviešu mākslas filmas "Emīla nedarbi'

Pārgājuši pāri tiltam, dodamies lejā pa kāpnītēm, lai pietuvotos īstai Latvijas dižvietai- platākajam ūdenskritumam visā Eiropā. Ventas rumba ir apmēram 100 m plata, taču palu laikā tā sasniedz pat 275 m platumu. Iespaidīgi!

Ikviens, nonācis šeit, grib vismaz iekāpt Ventā, pamērcēt ājas. Kaut arī izvietots uzraksts, ka šķērsot ūdenskritumu ir bīstami, daudzi, protams, to dara. Vasarās kuldīdzniekiem tas ir ierasts maršruts.

Mazliet tālāk pa koka laipiņu, augšup Ventas rumbai ceļš mūs aizved pie peldvietas Mārtiņsala.  Peldvieta ir labiekārtota. Glābšanas tornī pieejamas tualetes, ir atkritumu savākšanas tvertnes, ģērbtuves, ierīkots bērnu rotaļu laukums, volejbola laukums,  iekārtoti galdi ar soliem. Peldvietai ir piešķirts Zilais karogs, kas nozīmē, ka tā atbilst virknei prasību ūdens kvalitātes, drošības uc.jomās.

Peldvietā peldēšana atļauta līdz speciāli norobežotām vietām, ko nosaka peldošās bojas. Mani puikas ielien ūdenī tieši pretī glābēju tornim-vai var būt drošāk?:)

Un kur gan vēl var atrast labiekārtotu peldvietu,no kuras paveras skati uz tik daudziem tūrisma objektiem, turklāt peldēšanās notiek nomierinošu rumbas čalu fonā.

Tā kā Kuldīga pilnīgi noteikti ir skaistākā viduslaiku mazpilsēta Kurzemē, to pilnīgi droši var iekļaut savā vasaras ceļojumā. Patiks gan vecākiem ar savu seno arhitektūru un īpašo auru, gan bērniem. Vai zinājāt, ka Kuldīgā var izbaudīt brīvdabas kino? Un vai zināt, cik daudz kino kadru uzņemtas tieši Kuldīgā? Daudz! Brauciet, sameklējiet tās vietas un nofotogrāfējieties-būs savdabīga filmorientēšanās!