Turpinot tēmu par finansēm

Skatos, šodien blogos pacelti temati par finansēm un lietotām mantām bērnam. Diskusijas izraisīja manī pārdomas par mūsu ikdienu, dzīvi un sapratu, ka vienā komentārā šīs domas būs grūti ielikt, izlēmu rezonēt un izteikties bloga ieraksta veidā.

Neatceros laikus, kad man būtu bijis svarīgi, no kurienes lietas nākušas. Nezinu - ieaudzināts ģimenē, vai arī man tāda rakstura iezīme - būt vienaldzīgai. Jā, man ir svarīgi, lai ir funkcionāli, ilgtspējīgi, skaisti, gaumīgi eleganti, bet... Tur arī tas apstājas.

Liekas, ka pamatā tam visam ir mana iekšējā nostāja par lietu ilgtspēju un tas, ka es nepieņemu veidu, kā cilvēki piesārņo savu apkārtni, dabu, karmu un vēl ko tik ne, ražojot, pērkot, izmetot. Jo visam, ko uzskatām par nederīgu, pat, ja tā ne tuvu nav, un izmetam, ir kaut kur jāpaliek. Savā ziņā pat lepojos, par to, ka esam sava veida "rat style" piekritēji - bez iebildumiem pieņemam lietas, ko mums padod tālāk citi - bērnu drēbes, drēbes pašiem u.c. lietas. Man ir forša radiniece, kura mēdz atdot savas drēbes, ar kurām pati "vairs nedraudzējas". Nekautrīgi pieņemam, ja ir palikuši pāri kādi našķi pēc svētkiem. Nereti bērnam nopērkam labas un kvalitatīvas drēbītes "second hand" veikalos, bez liekas domāšanas nopirkām arī labus, lietotus ratus. Protams, neņemam "visu ko dod", bet izrunājam - vai mums patīk, vai mums to vajag. Īrējam foršu dzīvokli, jo uzskatām, ka jēdzīgāk ir dzīvot tur, kur gribas un patīk, nevis nopirkt tādu dzīves vietu, ko varam atļauties - piemēram, Purvciemā, kura ainavu nemīlu, pusotru istabu lielu dzīvokli. Un tad eksistēt tur 30 gadus, līdz tiks nomaksāts kredīts. Nepērkam 17 dažādus tīrīšanas līdzekļus, lai uzkoptu dzīvokli. Kosmētiku pērku krievu (utml. valstu) kosmētikas preču veikalā "Multilukss" un neesmu vīlusies, salīdzinot ar "dārgāku" veikalu precēm. Apavus sev pērku "Apavu bodē", kur pārdod lieliskus, kvalitatīvus ādas apavus, lietotus vai arī no neizpārdotām kolekcijām. Cena un kvalitāte ir nesalīdzināma ar to, ko esmu pirkusi "Dominā", piemēram. Par to, kāda zīmola autiņbikses vai pudelītes pērku bērnam - vispār nekad neesmu aizdomājusies. Tajā pašā laikā - nežēlojām naudu, lai iegādātos elektro auto, nopirktu kvalitatīvu rupjmaizi vai nopirktu kaķim barību, kuras sastāvā ir arī gaļa, nevis kaulu milti un kaltēti burkāni.

Nekad neesmu domājusi, ko par to visu teiktu kāds cits. Visdrīzāk, ka šādus komentārus vienkārši neesmu pamanījusi, jo man pašai tas nav aktuāli. Varbūt, ja dziļi sirdī ilgotos pēc D&G kurpītēm vai eko veikalā pirktu trauku mazgājamo līdzekli (jo lieliskas "trauku ziepes" uz sodas bāzes un bez liekiem pievienotiem draņķiem var nopirkt necilā veikalā "Santa un Barbara" Brīvības ielā), tas tomēr iedurtu. Bet man to nevajag. Savā dzīvē jūtamies ērti, visa kā mums pietiek un tas, ja ir cilvēki, kuri interesējas par citu finansēm vai zīmoliem, kādos viņi tērpjas, nevis lai palīdzētu, bet vienkārši intereses pēc... Tā diemžēl ir viņu pašu nepilnība un ilgas. Galvenais, ir jāsaprot, ko vajag un gribās pašiem. Un uz to jātiecas. Pietiks visam.