Trušu karaļvalstī

Vienmēr, dodoties uz Bausku vai cauri tai, noskatījāmies uz gandrīz ceļa malā uzslietām mazām mājiņām. Nekad neiegriezām turp, lai noskaidrotu, kas tas ir. Bauskas TIC darbinieces šo vietu noteikti piekodina apmeklēt. Braucot mājup, to arī darām.

Trušu pilsētiņa atrodas Pilmuižkungos, apmēram 8 km no Bauskas Codes pagastā.  No Rīgas braucot labajā pusē. Sākumā bijām pat skeptiski, vai tiešām vērts stāties un maksāt 8 eiro par ģimenes biļeti. Taču tiklīdz mazā izkāpa no automašīnas, tā sāka skriet no vienas mājiņas pie otras, saukdama "mamm, mamm" un norādot uz garaušiem. To te ir tiešām daudz, visdažādākā lieluma, izskata, krāsu, vienam ausis garas, otram noliektas. Citi draudzīgi, citi bailīgāki. Daži pat brīvā vaļā ļekato pa pļavu. Mazā pat centās kādu noķert, skrienot un lecot tāpat kā truši:) Ļoti patika maziņie trusīši, ko īpašnieku meitiņa ļauj mums papaijāt un paņemt rokās. 

Kā pastāsta mazā saimniece, mājiņās dzīvo vismaz 65 šķirņu trušu. Iespaidīgi! Kopējo daudzumu gan nemāc'jea pateikt, bet tiešām daudz, daudz to pūkaiņu utr ir. Bet ne tikai.

Lielajā dīķī dzīvo tiešām iespaidīgas karpas. Kad barojam tās ar saimnieces doto maizīti, tās burtiski izlec no ūdens, lai pakamptu barību, un tad varam redzēt, ka tur nu sanāktu labas vakariņas. Esot vidēji 5-6 kg smagas. Tiešām skats iespaidīgs!

Bet ja jau ūdenī ir maize, tad arī pīles ilgi nav jāgaida. Tās tur ir apmēram 20 baltās, un viena melna, kas izskatās visiem kā karavadone:) Pīles ir pavisam drošas, mierīgi ēd maizi no plaukstas, un dažas pat ļaujas pieskarties-ļoti pieradušas pie ciemiņiem. Teritorijā tālāk ir arī zosis, tām gan metam līkumu, bet aitiņas, kaziņu ar foršu bārdiņu, aunus gan apmīļojam un skatām tuvāk.

Ir arī interesanta paskata govs ar teliņu.

(Nu es vismaz ceru, ka tā ir govs:)) Ir ponijs, suņuks, cālīši. Var brīvi staigāt pa visu teritoriju un skatīties, kur kas noslēpies. Teritorija nav pilnībā labiekārtota, viss vēl ir darba procesā, taču ap dīķi sastādītas krāšņas puķes. Mājiņas izvietotas tādā kā pakalniņā, radot tiešām sajūtu, ka esi kādā mazā pilsētiņā ieklīdis.Aboslūti nenožēlojām stundu, ko bijām tur pavadījuši-tas bērnu prieks, skrienot no viena dzīvnieciņa pie otra, paglaudot tos, ja vien tie ļaujas, pabarojot un vienkārši esot starp tiem, ir tā vērts! Tas mums tiešām bija jauks vakara noslēgums.

Papildu informācija: http://www.trusupilsetina.lv/