Trīs bērnu + kaķa mammas diena.

  Modinātājs noskan 5:30 - atlieku, 5:40 - atlieku, 5:50 - atlieku. 6:06 - pēc Mias pirmajām kustībām lēnām izlavos ārā no gultas. Dodos uz vannas istabu - spogulī manāmi redzemas vakardienas nakts mafinu cepšanas sekas (riņķi zem acīm vēl melnāki kā pandām).        Izmazgāju zobus. Uzlieku pamatīgu kārtu BB krēma un pusmiegā krāsoju skropstas. Mēģinu izķemmēt matus - atkal visi sprogaini .. izmantoju palīgieroci - matu atsvaidzinātāju. Būs labi. 
  Klusām dodos atpakaļ uz istabu. Atveru skapi - sameklēju melno kleitu, zilo žaketi, apakšveļu un zeķubikses, pa starpai vismas trīs reizes kušinot kaķa ņurdēšanu. Taisu ciet skapi - BĻIN, ČĪKST!!! (vajag atgādināt Gatim, lai ieeļļo). Atstāju skapi pusatvērtu - jo čīkstoņa sāk modināt Ralfu blakus istabā. Eju uz vannas istabu ģērbties. Tādā pusmiegā krūšturis liekas kā neiespējamā misija. Sāku stūķēt kājās zeķubikses - skats no malas varētu būt pa rubli! Daru to lēnām, jo vakar strauji velkot vienas jau saplēsu! Uzvelku kleitu, žaketi - ausīs ielieku auskarus - tā, itkā ir. 
  Eju uz virtuvi. Sāku revidēt rokassomiņas saturu .. meklēju šalli un austiņas. Pēc revīzijas lieku maisiņā mammai paredzētos mafinus. Uzlieku ap kaklu šalli, eju vilkt apavus. Pēdējais skats spogulī - esmu kaujas gatavībā. Eju modināt Gati. Buča un atā. 
  Piecas minūtes ceļā līdz stacijai - vismaz viena svētlaime. Nopērku biļeti, dodos gaidīt vilcienu uz perona. Nofotogrāfēju kā aust saule. Forumā ik pa laikam diskutēju ar paziņām par kosmosu un kā tas ietekmē mūs kā cilvēkus. Iekāpju vilcienā. 7:16 sākam kustību. 7:31 esmu jau Inčukalnā. Eju vecās skolas virzienā - ak, atmiņas. Gaidu, kad atbrauks mamma. Sēžu uz soliņa estrādē un klausos mūziku - BĀĀĀC, auksti. Saņemu asprātīgu sms no mammas. Pēc 7 minūtēm viņa ir klāt. Neliela vārdu apmaiņa, buča Gusim un esam ceļā uz Rīgu. 
  8:50 izlaižam mammu pie darba, turpinam ceļu uz BKUS. Gusis paliek nervozs - uzdod daudz jautājumu (piecgadniekam - normāli). Aizvien neesmu tikusi pie savas rīta kafijas. Liekas, tulīt atplīsīšu. Esam klāt BKUS. Dodamies uz reģistratūru - tur visi tik pat saguruši kā es. AK, NĒ, viņš dzer kafiju .. tas aromāāāts .. mmm ...
Saņemam instruktāžu kurp jāiet. Esam klāt acu klīnikā. Gaidam .. gaidam .. gaidam .. Beidzot mūs iesauc iekšā. Gusis turās kā brašs vīŗs. Pēc visām pārbaudēm tiekam sūtīti pie acu ārsta. Rindā esam otrie - lieliski, nebūs ilgi jāgaida. Kāda mamma ļoti cenšas savaldīt savu mazo tiku iemācījušos skriet - ķipariņu. Pasmaidam par to, un laiks jau iet iekšā. Ārsts - pēc skata, tā neko .. līdz momentam. Pēc ieteikuma Gusim slinko actiņu motivēt ar otras acs aizlīmēšanu ciet - domas mainījās .. galīgi jucis! Aizlīmē Gusim aci. Gusis sāk raudāt. Sāku mierināt. Sagaidu slēdzienu, ejam prom. Zvanu mammai, stāstu savu subjektīvo viedokli par šo ārstu. Noņemu Gusim plāksteri no acs. Bērns - laimīgs. Ejam uz Narvesen. KAFIJA! BEIDZOT! .. lēnām sākam soļot tramvaja virzienā. Gusim pirmais brauciens - sajūsmā.
  Centrā kāpjam ārā .. kurp iet paēst - izlemj Gusim. Tiek balsots par MC Donnalds. Neesmu sajūsmā - bet neiešu šodien strīdēties ar bērnu. Ejam cauri tunelim, Gusis nedaudz bailīgs, tomēr sajūsmā. Mūzika tikai nepatika, kas tika spēlēta tur iekšā. Pāris minūtes un jau 11:30 esam klāt. Gusis izvēlas ko ēdīs .. es laužu savu solījumu un saldumu atteikšanās vietā sev nopērku saldējuma kokteili. Ejam stacijas virzienā. Nopērkam biļeti. Kāpjam augšā uz perona, bērns ēd savu burgeri un ir laimīgs. Gusis sāk barot baložus ar frī. Aizvien priecājos par saldējuma kokteili .. zvanu mammai, lai zin, ka šmaucos! (JĀ, es zvanu mammai diez gan bieži, viņa man ir kā otra labākā draudzene). Paziņo ka tiek padots vilciens .. gribas gulēt. Gusis pilns enerģijas, tas mani izbrīna, lai gan cēlies 6:00 no rīta. Kāpjam vilcienā. 12:30 sākam kustību virzienā uz mājām. 
  13:45 esam klāt Siguldā. Gusis atskārt, ka viņam vajag uz WC. Sākas sprints uz mājām .. bērns elso .. es motivēju vēl drusku paciesties. Pie vārtiem Gustavs kā bulta iešaujas iekšā. Ienākot pa durvīm no istabas dzird skaļu Ralfa - SVEIKI! Vēl neesmu paspējusi noģērbties .. kā Gusis izdomā ka grib iet laukā. Pa ceļam uz Ralfa istabu paņemu rokās Miu, lai Gatis tiek uzpīpēt. Ar vienu roku meklēju Ralfam drēbes. Sāku viņu tirdīt apkārt, lai ģērbjas. Gusis jau nostājies pie durvīm gaida. Pēc 5 minūšu tirdīšanas, un vēl 1 minūtes instruktāžas nodošanas, laižu abus piemājas dārzā spēlēties. Pa to laiku, pagatavoju Miai maisījumu. Pārģērbjos. Eju uz virtuvi sagatavot visu kēksiņu cepšanai. Iekurinu krāsni. Caur telpām stāstu Gatim par piedzīvoto BKUS. Sāku cept mafinus .. 30 minūšu laikā Gusim vismaz 8 reizes ienāk pasūdzēties par Ralfu. Eju uzvilkt jaku, un uz šķūni pēc pāris klēpjiem malkas. Viss labi, abi vēl tīri .. 
16:30 mafini ir gatavi. Eju saukt puikas, lai nāk rotāt .. man par IZBRĪNU, abi slapji. No galvas līdz kājām. Tātad kaut kur dārzā būs atraduši ūdeni. Iesaucu iekšā, lieku pie durvīm izģērbties plikiem, sūtu istabā sēdēt zem segas. Stiepju slapjo drēbju kaudzi uz vannas istabu. Lieku mazgāties drēbes .. uhh .. KURPES ARĪ. Nu partizāni mazie! .. Eju silti saģērbt mazos un saucu uz virtuvi .. tur kādas minūtes 25 viņi dekorē katrs savu kēksiņu, kas dod man laiku iemācīties pagatavot krēma glazūru. Bērni pabeiguši nodarboties ar konditorejas mākslu .. dodas no visām savām ķermeņu daļām mazgāt nost šokolādi. Skrien istabā spēlēties. Tas dod man laiku sākt gatavot vakariņas. 
  Nomizoju kartupeļus, nomazgāju traukus, sāku cept gaļu. Garām paskrien Gusis ar asarām acīs - Ralfs iemetis ar mantu. Ejam skaidroties. Trīsgadnieks atvainoties netaisās un salabt arī nē .. pēc mēģinājuma trāpīt man .. dodas man līdzi uz virtuvi pastāvēt pie loga, un padomāt par dzīvi. Turpinu gatavot vakariņas. Pa starpai .. uzmetu aci kā iet Miai. Abi ar tēti skatās filmu. Vakariņās: kartupeļu biezenis, cūkgaļas mērce ar dillēm un gurķu - tomātu salāti. Saucu bērnus pie galda. Kamēr stāvu virtuvē - ēd smuki kā īšti paraugbērni. Nesu paēst Gatim un sev .. pēc minūtes abi jau ir nost no galda .. ar skaļu brēcienu no Gustava puses - MAMMU, Ralfs ēd KAĶU BARĪBU! Puslīdz pabeigusi savu šķīvi eju skatīties, kas tur notiek. Gusis ir paēdis, Ralfs tikai gurķus no salātiem izēdis. Sāk atkal skandalēt .. mēģinu barot pati - sāk brēkt. Abi sākam brēkt. Pēc 2 minūšu brēkšanas, sēž mierīgs un ēd. Novācu galdu.
  Ir 19:25. Eju laist vannā ūdeni. Pa ceļam uz bērnistabu noskaņojos sprādzienam rīsu fabrikā - tā tik tiešām ir. Kopā ar Gusi vācam mantas. Eju pakaļ Ralfam uz vannu. Jau izkāpis un gaida. Notiek bērnu maiņa, bet NĒ, Gusis grib dušā, ne vannā. Izlaižu no vannas ūdeni un ieslēdzu dušu. Eju ģērbt Ralfu un guldīt gultā. Kamēr Gustavs izklaidējas, ar putekļusūcēju izbraucu cauri visām telpām. Eju pakaļ Gustavam. Saģērbju, ielieku gultā .. abiem pa bučai un uz vannas istabu. Izņemu no veļas mašīnas drēbes. Izkarinu. Eju atpakaļ uz vannas istabu - izmazgāju grīdu, un ieliku mazgāties pārpludinātos vannas istabas paklājiņus. Mia sāk niķoties. Paņemu rokās un šūpuļkrēslā iemidzinu.
  20:50 dodos ārā savākt rotaļlietas un iedzīt iekšā riteni. Mēģinu izmakšķerēt no mašīnas apakšas bumbu - neveiksmīgi. Ienākot iekšā .. konstatēju, ka Mia ir pamodusies. Sāku pa jaunam midzināt. Kamēr to daru, secinu - visi, ieskaitot kaķi un Gati guļ. Paņemu datoru, eju uz virtuvi - sāku rakstīt šo blogu. 

ACIS kā pogas, MIEGS - nenāk, MUGURA - mani lēnām nogalina. Eju uzlikt skaloties vannas istabas paklājiņu. Uzmetu aci uzrakstītajam .. 

Un kopumā, ja tikāt līdz beigām .. novēlu Jums mammas izturību, un jauku vakaru! 

Ar sveicieniem, Gustava, Ralfa, Mias un kaķa Mikijas mamma, Kristiāna.