Tikšanās ar draudzenēm (māmiņām)

     Ārā mēs pavadām ļoti daudz laika - vismaz divas reizes dienā (galvenokārt no rīta, kas sanāk pēc ierastā rīta režīma izpildīšanas (pēc tam, kad esmu piekārtojusi dzīvokli, ieliekusi mazgāties drēbes, pagatavojusi ēdienu, paēduši, utt.), esam ārā līdz dēliņa diendusas laikam, jo viņš vairs nevēlas gulēt ratos. Pēc diendusas mēs paēdam un līdz pat vakaram ejam ārā. Šādi izskatās mūsu dienas kārtība - protams, tā mainās, ja ir jāapmeklē kādas nodarbības, atbrauc ciemiņi vai arī parādās kādi citi iekmējošie apstākļi (daktera apmekējums, dēliņa rīta pamošanās agrāk/vēlāk kā ierasts utt.). 

     Bet, runājot par tikšanās reizēm ar draudzenēm, kuras nu jau arī ir māmiņas, tad pie mūsu ierastā ikdienas režīma (iešana ārā vismaz divas reizes dienā), mums sanāk tā, ka gandrīz katru dienu tiekamies ar kādu no draudzenēm (un viņu mazuļiem) - kad vien sakrīt mūsu mazuļu pamošanās laiki. Kopā visbiežāk tiekamies četras māmiņas (ne visām vienmēr sanāk savākties vienā tikšanās reizē, bet ir reizes, kad tas ir izdevies). Tā kā dzīvojam netālu viena no otras, tad mums ir diezgan ērti satikties, pietiek uzrakstīt ziņu kādas 20 minūtes pirms iešanas ārā.

     Protams, ja ārā ir ļoti nepatīkami laikapstākļi, tad vai nu netiekamies, vai arī draudzenes ar saviem mazulīšiem nāk ciemos pie mums, jo mums dzīvoklī ir iekārtota telpa, kurā mazie var netraucēti rotaļāties.

 

     Mūsu populārākās tikšanās vietas:

          1. Nordeķu parks - tā ir pati populārākā tikšanās vieta, jo tur ir plašas nodarbes iespējas, proti, varam barot pīles (mazajiem ļoti patīk), tāpat parkā ir rotaļu laukums un plaša teritorija, kur staigāt, skriet, sauļoties, rotaļāties. Tieši šā parka zālītē dēliņš iemācījās stabili staigāt, bet tikai pēc tam viņš patstāvīgi sāka staigāt arī istabā, pa trotuāru un, nepieturoties, pārvarēt nelielus paaugstinājumus.

         

          2. Ilģuciema vidusskolas stadions - pedējā laikā ar draudzenēm esam atklājušas šo jauno tikšanās vietu. Ieejot pa vārtiņiem, sākumā ir tāds pavisam neliels rotaļu laukumiņš ar pāris aktivitāšu iespējām un mīkstu ceļa segumu, lai bērni nesasistos. Dēliņam patīk viena līdzsvara aktivitāte (riņķis) - viņš gan nemāk viens soļot pa to, bet tāpat jūtas varens puisis un rāda, ka grib uzkāpt uz šīs aktivitātes (to noskatījās no viena cita bērniņa, kuru vecmāmiņa turēja pie rociņām, bet bērniņš gāja uz priekšu). 

     Ieejot skolas teritorijā, ir redzams arī lielais futbola laukums, basketbola laukums (nožogots) un 100m distances laukums - visi šie laukumi arī aprīkoti ar mīksto segumu. Tur ejam spārdīt bumbu. Cik nu ir sanācis tur iet, vienmēr izdodas atrast vietiņu, kur netraucēti varam aktīvi padarboties.

     Aizejot aiz skolas, tur ir vēl tāda līdz galam neizbūvēta teritorija - tajā ir trepes, slīpā virsma, vārtiņi (tos mazais ļoti daudz un ilgi var virināt), uz asfalta uzzīmēti spēļu "Klasītes" laukumiņi, izveidots neliels labirints, un pats galvenais - tur ir maz cilvēku, varam darboties netraucēti.

          3. Rotaļu laukums Tukumā. Tā kā esmu no Tukuma, tad arī tur man ir bērnības draudzenes - arī māmiņas, ar kurām tiekamies, kad esam Tukumā. Mūsu galvenā tikšanās vieta, kura nu jau ir neatņemama apmeklējuma sastāvdaļa, kad esam tur, ir lielais bērnu rotaļu laukumums (atrodas Tukuma pilsētas parkā). Tur ir viss - sākot ar aktivitāšu vietām mazajiem rāpotajiem un beidzot ar trenažieriem svaigā gaisā, tāpat tur ir mīkstais segums, dažādas šūpoles, kalniņi (manam rāpotājam patika), slīdkalniņi, batuti utt. Laukums ir ļoti pārdomati izveidots - pat pašiem nemanot, mēs tajā varam pavadīt visu dienu.

     

     

     Kamēr mazie aktīvi "iepazīst pasauli", mēs, māmiņas, pa to laiku pļāpājam - dalāmies pieredzē un padomos, apspriežam jaunumus (ne tikai bērnu lietas), "iztukšojam sirsniņas", ja ir kāda bēda vai arī kaut kas priecīgs, bet citreiz vienkārši pētām savus bērniņus. Interesanti, ka mazie cilvēciņi jau talumā atpazīst viens otru - tik priecīgi māj un kaut ko pļāpā savā valodiņā. Principā katrā mūsu tikšanās reizē galvenie varoņi ir mūsu bērniņi.

 

     Uz ēdnīcām gan visas kopā neesam gājušas, jo līdz šim tā īsti visām nav sakrituši vienādi ēšanas laiki, visbiežāk, ja ir vēlme kaut ko apēst, tad pa ceļam (vietējās kafejnīcās) paņemam kafiju un kādu maizīti vai bulciņu. Mūsu galā arī nemaz neesmu manījusi tādu ēdnīcu, kurā būtu kāds aktivitāšu stūrītis mazajiem, var jau būt, ka ir tādas, bet, kamēr ārā ir labs laiciņš, tikmēr izbaudīsim to, un laika gaitā jau noteikti apmeklēsim vietējās ēdnīcas.

     Nobeigumā vēlos teikt, ka mums šīs tikšanās ir ļoti vērtīgas un nepieciešmas, jo mani tās "uzlādē" - es varu arī paklausīties, ne tikai runāt visu laiku (kā tas ir divatā ar mazo), bet bērni mācās socializēties, kopā ir drošāk un interesantāk doties iepazīt kādu jaunu vietu, daudz var mācīties no citām mammām, smelties idejas utt.. Tāpēc ir patīkami, ja ir draudzenes, ar kurām kopā var iziet ārā. Es varu nepaspēt sadarīt visus mājas darbus, bet, ja ir iespēja satikties ar draudzenēm, tad labāk izmantoju šo iespēju - darbiņi var pagaidīt :)