Tik dažādās sapratnes

Varu, daudz nemelojot, apgalvot, ka šovasar esam gana daudz no Latvijas redzējuši. Un viena lieta, kas man tomēr ir 'raisījusi pārdomas, ir apskates objektu/muzeju darba laiks. Piemēram, pēdējais,kas mani pilnībā ""satrieca'', sadusmoja-Alūksnes Dabas muzejs. Tas atrodams brīnišķajā Jaunajā pilī

Iepriekš biju lasījusi, ka Dabas muzejs ir ļoti interesants interaktīvs muzejs, ko dēvē par Vides labirintu. Alūksnē bijām ap 15 darba dienā, bet tas jau bija aizslēgts. Izrādās darba diena beigusies jau 14:00. Manupŗat, kaut kā drusku par ātru. Darba laiks:
O. 10.00 - 12.00
T. 14.00 - 18.00
Pk. 11.00 - 14.00
S. 10.00 - 13.00

Otrs nesens gadījums, kas atsauca atmiņā mazliet senākus, līdzīgus, ir rakstnieces Annas Brigaderes muzejs "Sprīdīši", kas atrodas pie visiem tik iemīļotā Tērvetes Dabas parka. Un ja jau parkā ir Sprīdītis un Lutausis, un citi raksnieces tēli, tad būtu pareizi iepazīties arī ar rakstnieces dzīvi mazliet tuvāk, ar vietu, kur tapuši darbi. Bet..skaistās 1840.gadā celtās mājas durvis bija slēgtas. Tik vien kā apaļš galds ar mežģīņotu galdautu un puķu vāzi ārpusē.

Izrādās, pirmdienas un otrdienas ir brīvdienas. Tērvetes dabas parks gan ir atvērts katru dienu, tāpēc, manuprāt, būtu tikai loģiski, ka abi īpašnieki tomēr vienotos par kopīgu darba laiku, jo nedomāju, ka tikai mūsu ģimeni interesē arī kultūrvēsture un novadpētniecība. Bet lai arī dabas parks bija foršs, sapratu, ka tas vairs nav lielajiem puikām, un vēl nav mazajai princesei. Protams, katrs atrada sev ko interesantu, -viens pētīja dabu(tur ir zalktis), 

(Netālu no Lutauša mājvietas atrodama superīga vecu priežu audze.Kokiem esot vismaz 300 gadu. Un tie tiešām ir lieli, skaisti koki. ) Otrs tikmēr apgūst visas gudrības, kas sarakstītas pie apskates objektiem. Ļoti noderīgi.

Bet mazā tikmērvai nu gulēja zemē vai mēģināja sadraudzēties ar pasaku meža iedzīvotājiem:)

Man pašai patika viss-gan jaunais rotaļu laukums, vienīgi pārdomas raisīja tā atrašanās pilnīgā saulē,

Patika iespēja paēst par samērīgu cenu no vienā stilā ieturētiem šķīvjiem:)

Patika veids, kā cilvēki tiek pamācīti uzvesties (nespļaut, nemest papīrus utt.) Vienīgi raganas silā dzīvojošās raganas priekšnesums, kur beigās pasniedz "zaķu spiriņas", gan neuzrunāja. Laikam jau tāpēc, ka tieši tāds pats tas bija jau pirms gadiem 5 un vēl atpakaļ. Varbūt ir laiks to pamainīt? Jo parkā ar jaunākajām atvasēm atgriežas arī tie vecāki, kas te jau bijuši.

Bet atgriežoties pie tēmas par darba laikiem, varu apgalvot, ka lielākā daļa muzeju ārpus Rīgas nestrādā vsimaz pirmdienās, citi vēl arī otrdinās, pie tam,kaut ir vasaras sezona, darba laiks vidēji ir no 10-17. Manuprāt, laikā, kad ģimenes ar bērniem brauc pa Latviju, muzejiem būtu sava  dienas kārtība mazliet jāpamaina. Paši taču sūdzas, ka neviens īsti nebrauc pie viņiem, ieskrien ap 16. Nu bet tad turiet durvis vaļā kaut līdz 19. Kas interesanti, ka pilis gan ir atvērtas gandrīz vienmēr un krietni ilgākas darba stundas. Tā pati Bauskas pils, kur šogad ir jaunas telpas atvērtas apskatei, ir atvērta katru dienu no 10 līdz 19. Mežotnes pils, kur blakus pāri Lielupei uzbūvēts gājēju tilts uz pontoniem (diezgan nejēdzīgs gan, jo ar tādu kā paaugstinājumu, kur ne ar ratiem, ne velosipēdu bez nešanas pāri netikt).

Arī šī pils atvērta katru dienu no 9-20.

Nerunājot jau par privātmuzejiem,kas tomēr cenšas strādāt pēc iespējas ilgāk.

Vai jums nekad nav bijušas pārdomas par mūsu muzeju darba laikiem? Par brīvajām pirmdienām un otrdienām?