24.04 10:50-17:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Ted Estos -noteikti domājat, cik interesantu vārdu vecāki iedevuši nākamajam fotogrāfu projekta varonim! Ak, cik daudz interesanta slēpj šie divi vārdi. Noslēgsim šo nedēļu ar radošo interviju ar fotogrāfu Ted Estos!
Ted Estos - kā radās šis nosaukums?
Tas ir pseidonīms. Tam nav absolūti nekādas loģiskas nozīmes un radies tas ir pilnīgi nejauši - ar savu meitu, toreiz vēl trīsgadnieci, spēlējot jokainu vārdu spēli, kuras pamatā bija izdomāt neeksistējošus vārdus. Tedestos - bija pirmais vārds, ar ko šī spēle sākās. Vēlāk paņēmu to par pseidonīmu, jo tas a) labi skan, b) it kā ir nenopietns, bet patiesībā aiz tā slēpjas kaut kas man personīgi ļoti svarīgs - mana meita, mūsu spēle, mana laime : ))
Pastāsti arī, pie viena, par sevis piedāvātajiem pakalpojumiem!
Es nesniedzu pakalpojumus un neuztveru to, ko daru, kā darbu : )) Esmu fotogrāfs, fotografēju cilvēkus, viņu dzīvi. Tāpēc «pakalpojumi» var būt dažādi - viss, kas ir saistīts ar cilvēkiem, galvenais, lai «klientiem» būtu tuva mana filosofija, mans skats uz dzīvi.
Kas, tavuprāt, ir interesantākais, un kas grūtākais fotogrāfa darbā?
Grūtākais un līdz ar to arī interesantākais ir parādīt cilvēkus tādus, kādi viņi patiesībā ir, nevis grib izskatīties, parādīt viņu iekšējo skaistumu. Mēs visi ikdienā valkājam maskas. Tam var piekrist vai nepiekrist, bet.. valkājam gan. Visi. : )) Vīrieši grib izskatīties solīdi, sievietes - būt skaistas, bet katram ir savs priekšstats par to, kas ir «solīdi» un kas ir «skaisti» un, attiecīgi, katram - savam priekšstatam atbilstoša maska. Es gribu parādīt, kā cilvēki izskatās bez maskām. Piemēram, parādīt, ka tētis, lai cik solīds viņš nebūtu darbā, mājās ir.. tētis. Ka galvenais viņa dzīvē ir un vienmēr būs viņa bērni, ģimene, māja. Lūk, tā ir vērtība. Tāpēc grūtākais (parasti) - «noņemt masku», interesantākais - iepazīties ar cilvēku, uzzinot, kas slēpjas zem maskas : ))
Pastāsti par saviem lielākajiem izaicinājumiem, interesantākajiem piedzīvojumiem fotogrāfa darbā? Vai ir bijis kāds īpašs projekts?
Man ir divi īpaši projekti - vienam drīz būs 7, otram - 2 gadi : )) Nopietni. Pie tiem es strādāju katru dienu un plānoju strādāt vēl kādus gadus 10-15 vismaz. Bija arī viens cits īpašs projekts - par tētiem un bērniem. Kādā brīdī sapratu, ka mūsu ģimenes albumā ir daudz dažādu bilžu - bērnu, sievas, sievas ar bērniem, vēcmāmiņu ar bērniem.. un praktiski nav bilžu ar mani. Aizdomājos, ko teikšu saviem mazbērniem, kad rādīšu viņiem viņu vecāku bērnības bildes, un nolēmu mainīties pats un aicināt arī citus tētus aizdomāties par šo lietu un arī mainīties.
Vai Ziemassvētkiem viss jau gatavs? Ir kādi īpaši aksesuāri studijā? Varbūt ir kādi ieteikumi vecākiem attiecībā uz savu ģimenes Ziemassvētku iemūžināšanu? Ko ņemt vērā, kam pievērst uzmanību?
Jā, viss ir gatavs. Īpaši aksesuāri… manā topā aksesuāri ieņem vienu no pēdējām vietām, tāpēc par tiem nemaz negribas runāt : )) Lai cik daudz un lai cik īpaši tie nebūtu, galvenais kadrā tik un tā ir cilvēks : )) Vecākiem es ieteiktu aizdomāties par Ziemassvētku būtību, to sakaru ar viņu māju. Un iemūžināt sevi es ieteiktu tieši mājās - pie savas eglītes, savā Ziemassvētku atmosfērā.
Fotogrāfu mūsdienās ir daudz. Kā tu atrodi savus klientus? Varbūt viņi atrod tevi? Kur tevi var atrast?
Es nemeklēju klientus, es meklēju cilvēkus ar līdzīgām vērtībām un interesēm, cilvēkus, kuriem patīk, tas, ko es daru un kā es daru, cilvēkus, kuri grib agrāk vai vēlāk ļaut man parādīt viņus tādus, kādi viņi ir, kādu sevi viņi rādīs saviem bērniem un mazbērniem pēc 10-20 gadiem. Atrast mani var FB un instagramā, vai arī mājaslapā.
Ted Estos Instagramā
Ted Estos Solo
Ted Estos Fotografia
www.tedestosfotografia.eu
Vai ir kādi īpaši brīži, ko noteikti bērna dzīvē iesaki iemūžināt? Redzam, ka arī tavā Facebook profilā bildēs bērni ir gan darbībā, gan kustībā, gan pat ikdienas gaitās.
Es fotogrāfēju dzīvi, tāpēc iesaku nemeklēt kādus īpašus brīžus, bet padomāt par to, kas ir laime, kas jums sagādā prieku, kas liek uzsmaidīt vai aizdomāties par kādām nopietnām lietām.. to arī iemūžināt. Man škiet, ka laimi nevar ieplānot, to var tikai baudīt, tā ir mums apkārt. Laime ir kad visi ir mājās, dzīvi un veseli, kad mums ir par ko rūpēties, kad ir kāds mazs cilvēciņš, kas tevi var samīļot.. Es daudz fotografēju savus bērnus un droši varu teikt, ka manas mīļākās bildes nekādā veidā nav saistītas ar kaut kādiem īpašiem notikumiem. Tāpēc arī iesaku neplānot laimi, bet baudīt to : ))
VĒLIES LAIMĒT FOTOSESIJU:)?
- Uzdod jautājumu fotogrāfam;
- UZRAKSTI tepat komentāros, kāda ir jūsu sapņu fotosesija un kā tā var mainīt jūsu dzīvi!
- Pamato, kāpēc tieši Tev būtu jālaimē!
Fotosesijas ieguvēju paziņosim 9.decembra vakarā.
Par maskām aizdomājos šodien,kad baroju mazo. Tieši par pozu kādā mēs pupojamies, jo nodomāju - no malas noteikti izskatās traki un,ja kāds nofotografētu, tad gan jau par bildēm cilvēkiem būtu ko teikt. Jo iztrūktu klasiskais-ai cik,skaisti! Vai tā būtu tad māksla?
Kādu bildi Jūs sauktu par neglītu? Un vai ir bijis tā, ka atsakāt fotosesiju, jo Jūs nesaista ideja vai nepatīk kas cits?
Šķiet, ka katrs no mums piekrītoši māja ar galvu, lasot par cilvēku maskām, taču es ļoti vēlētos zināt, vai Jūs domājat, ka arī bērniem ir maskas? Vai arī viņi atšķirībā no mums pieaugušajiem ir patiesi un tā vietā, lai kaut ko tēlotu, vienkārši ir godīgi pret sevi un citiem? Vai arī pieaugušie mēdz uzlikt masku sev un arī bērnam, lai viņš neaizmirst, ka labi bērni skaļi nerunā, trolejbusos nedzied un fotosesijās mēģina mammas uzsieto banti noturēt tieši galvas vidū?
Mana sapņu fotosesija ir uzdrīkstēšanās iztikt bez augstpapēžu kurpēm, glītas kleitas, 2 stundas veidotiem matiem un kosmētikas kārtas uz sejas. Meitiņas labākās bildes ir tās, kur viņa pēc apēsta melleņu spainīša atgādina zilu citplanētieti, taču tas, kas izskatās mīļi bērnam, manī ir ieaudzināts kā kaut kas sievietēm nepiedodams, jo, redz, man taču vienmēr bildēs jābūt tādai, lai citiem liktos, ka viss ir skaisti, lai visiem tiem, kurus neinteresē, kas un kāda esmu, šķistu, ka man ir glīti mati/seja/kājas un kurpes. Fotosesija, kur esmu godīga pret sevi un citiem būtu dziedējoša gan pašvērtējumam, gan iedomām par to, kam ir jābūt bildēs. Es noteikti baidos ko tādu īstenot un atviegloti nopūstos, ja neuzvarētu šajā konkursā, taču tad, ja tomēr es laimētu, es noteikti tiktu pie savas labākās un godīgākās fotogrāfijas. Šaubos, ka tā parādītos kā mana facebook profilbilde, taču tā būtu līdzās, kad man vajadzētu uzmundrinājumu un spēku.